Ja vēlies studēt galvenokārt, lai paaugstinātu ienākumus un dzīves līmeni, izvēlies lauksaimniecības zinības. Tā var teikt, pamatojoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā augstskolu absolventu monitoringa jaunākajiem datiem. Vērtējot, kā darba tirgū pieprasīti un atalgoti dažādu jomu studiju programmu beidzēji, secināts, ka lielākos ieņēmumus gūst lauksaimniecības sektorā strādājošie, seko dabaszinības, matemātikas, sociālās un komerczinības, inženierzinātnes jomas. Viszemākie ieņēmumi no darba ir humanitārās zinātnes un mākslas absolventiem.
Vai nu jaunieši un karjeras speciālisti nav pētījuši, cik kurā nozarē var nopelnīt, vai vidusskolu un ģimnāziju absolventi studijas saista ar to, kas pašam tuvs, bet lielākā daļa izvēlas un pabeidz programmas sociālajās zinātnēs un tiesībās. Pēc ministrijas vērtējuma, nākotnē varētu būt šo speciālistu pārprodukcija. Vismazākā interese ir par studijām dabaszinātnēs, matemātikā un IT, kā arī lauksaimniecībā. Tieši jomās, kurās ir lielākie ieņēmumi un lielāks speciālistu pieprasījums.
Protams, vispārzināma patiesība, ka nākotnes profesija (vai pārkvalificēšanās) jāizvēlas pēc sava aicinājuma. Aizrautība ar to, ko dari, prieks, ko gūsti, ir atslēga panākumiem. Taču ne vienmēr tam, kurš skolā raksta dzeju, jāstudē filoloģija. Veterinārārsts var būt rakstnieks, un rakstnieks var kopt lauku saimniecību. Un atkal tās ir sen zināmas un apstiprinātas patiesības. Varbūt der atcerēties arī, izvēloties studiju virzienu?
Šķiet, latviskais pamatīgums dzīves darba izvēlē vairs nav cieņā. Taisnība jau ir, dzīvojam 21.gadsimtā, kad atvērtas ne tikai visu valstu robežas, bet arī visu profesiju durvis. Izvēle starp materiālu drošību un lidojuma mēģinājumiem vairs nav izdzīvošanas balsts. Tomēr, pirms celties mākoņos, manuprāt, kāds mirklis jāvelta praktiskai nākotnes modelēšanai.
Komentāri