Agrīna attīstības traucējumu diagnostika visiem bērniem

Lai sniegtu atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām jau pašā skolas gaitu sākumā, nepieciešams ieviest jebkādu attīstības traucējumu agrīnu diagnostiku obligātā kārtā.

Par to pārliecināti Sa­ei­mas deputāti, divu parlamenta komisiju kopsēdē balsojot par konceptuālu atbalstu likumprojektam, kura mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kā ģimenes ārsti konstatē esošos vai potenciālos attīstības traucējumus bērniem un kā izglītības iestādes novērtē nepieciešamos pasākumus bērna atbalstam pie konstatētajiem apgrūtinājumiem mācībās.

Četru politisko spēku, tajā skaitā arī opozīcijā esošās partijas “Saskaņa,” pārstāvju iesniegtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz noteikt valsts pienākumu nodrošināt divu līdz divarpus gadu vecu bērnu attīstības izvērtējumu. Likumpro­jekts vēl paredz valsts vai pašvaldības atbildību par īpašo vajadzību izvērtējumu, kā arī individu­ālo pedagoģiskā atbalsta pasākumu nodrošināšanu, bērniem uzsākot obligāto izglītības apgūšanu valsts vai pašvaldības mācību iestādē.

Ģimenes ārsti jau patlaban veic bērnu veselības stāvokļa izvērtējumu, taču nav vienotas metodoloģijas attīstības traucējumu atklāšanai, un šāda prakse arī nav obligāta, novērtējumu mediķi veic, ja šādu prasību izsaka vecāki. Iecerēts, ka agrīnā vecumā veikta diagnostika palīdzēs laikus sniegt bērnam nepieciešamo profesionālu palīdzību un līdz ar to arī labāk sagatavot skolai. Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) plānotās pārmaiņas vērtē kā ieguvumu ģimenēm un valstij kopumā, vienlaikus norādot, ka ieceres īstenošanai vēl jāizstrādā praktiskā daļa. “Tas būs izaicinājums izpild­varai, jo jautājums ir starpdisciplinārs un ministrijām būs cieši jāsadarbojas,” uzsvēris tautas kalps.

Cēsu apkaimes skolās, kur darbs ar bērniem, kuriem ir dažādi attīstības traucējumi, ir ikdiena, “Druvai” norādīja, ka vissvarīgākais šajā kontekstā būtu vecāku informētības nodrošināšana – lai vecākiem būtu zināmi un arī vieglāk pieejami dažādi attīstību sekmējošie atbalsta pasākumi.
“Jābūt lielākam informatīvajam atbalstam vecākiem, jo, ja arī diagnoze zināma, ir svarīgi saprast, ko darīt tālāk un kur pieejami, piemēram, logopēdi,” pārdomās dalās Cēsu 2.pamatskolas direktore Ija Brammane. Viņa uzsver, ka sistēmisks atbalsts ir svarīgs, sākot no diagnozes brīža un tālāk, visu mācību laiku. “Tas, ko vairāk izjūtam, pietrūkst sadarbības starp speci­ālistiem un institūcijām visu bērna mācību laiku: ko uzņemas darīt izglītības iestāde, ko sociālais dienests, ko medicīnas personāls, kāda ir pašvaldības izglītības pārvaldes loma, piemēram, risinot novadā šo problēmu. Ir ļoti būtiska sadarbība, lai nesanāk tā, ka bērns ir nodots izglītības iestādei un tas ir tikai skolas jautājums.”

Bērniem iestājoties specializētajā Cēsu Bērzaines pamatskolā – attīstības centrā, visiem jau ir atzinumi par veselības stāvokli un potenciālajiem apgrūtinājumiem mācībās. Taču jau patlaban vērojams, ka, piemēram, bērniem, kas ienāk pirmajā klasē, vājāka ir sagatavotība runas attīstībā, tādēļ skola ieviesusi papildu logopēdiskās nodarbības, stāsta mācību iestādes direktora vietniece izglītības jomā Vineta Bērzi­ņa. “Ņe­mot vērā, ka no 2020.gada šie bērniņi ir iekļaujami vispārējās izglītības iestādēs, būtu īpaši nepieciešama papildu sagatavošanās skolas sākumam,” piekrīt V.Bērziņa, gan piemetinot, ka iespējas dažādās pašvaldībās, protams, ir ļoti atšķirīgas. Tomēr šī jaunieveduma sakarā noteikti būs jādomā par vecāku papildu informēšanu, nodarbību un atbalsta pasākumu nodrošināšanu, lai bērni ar attīstības traucējumiem varētu integrēties kopējā mācību vidē.

Arī Aleksandra Bieziņa Rais­ku­ma pamatskolā audzēkņi tiek uzņemti ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumiem, kas sagatavoti pirms mācību uzsākšanas. Skolas direktore Lolita Žagare un virsmāsa Iveta Briede “Druvai” piekrita, ka agrīna traucējumu diagnostika un atbilstoša profesionāla palīdzība bērnam ļoti noderētu, lai laikus uzsāktu kādas terapijas kursu. Viņas atzina, ka bieži saskaras ar situācijām, kad tikai mācību sākumā atklājas kādas bērna psiholoģiska rakstura problēmas, kuras būtu bijis iespējams risināt vēl pirms skolas sola. “Bet vecāki to nav zinājuši un neko nav darījuši,” teic I.Briede. Savukārt attiecībā uz normu tieši pirms skolas vēlreiz izvērtēt īpašās vajadzības un tām pielāgot pedagoģiskos paņēmienus abas pārstāves norādīja, ka visai produktīva ir pašreizējā kārtība, šo izvērtēšanas darbu uzticot pedagoģiski medicīniskajām komisijām. Dažādas komisijas gan atšķirīgi attiecas pret šo darbu, tomēr vairumā gadījumu ir ļoti izstrādāti atzinumi ar specifiskajiem ieteikumiem – kuram bērnam mācību procesā vairāk izmantot vizualizāciju, kam vēl citādi palīdzēt. Šos ieteikumus izvērtē skolas pedagogs, un tā kopīgi izdodas katram bērnam atrast to piemērotāko.

Iecerēts, ka šī jaunieveduma piemērošanas kārtība valdībai būtu jāizstrādā līdz nākamā gada 1.jūnijam. Likumprojekts vēl trīs lasījumos jāvērtē Saeimai.

Paredzams, ka likuma grozījumi palīdzēs mazināt bērnu skaitu ar mācīšanās traucējumiem, uzlabosies bērnu veselība un dzīves kvalitāte, kā arī mazināsies soci­ālā atstumtība.