Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+2° C, vējš 2.73 m/s, R vēja virziens

8. marts – gan svin, gan ironizē

Druva
00:00
09.03.2007
69

Lai arī šogad Saeimas deputāti noraidīja ierosinājumu 8. martu – starptautisko Sieviešu dienu – noteikt par atzīmējamu dienu, 50 procentiem Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šī diena ir nozīmīga un svinama. Ir novērojama tendence, ka starptautiskā Sieviešu diena ļoti nozīmīga ir iedzīvotājiem 35 -44 gadu vecumā. Šādus datus uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia februāra beigās veiktais pētījums.

Tikai 14 procentiem iedzīvotāju šī diena nepavisam nav nozīmīga, bet 35 procentiem – 8. marts ir maznozīmīga diena, bet tomēr viņi to dažreiz atzīmē.

Starptautiskā Sieviešu diena ir vieni no tiem svētkiem, kuru svinēšanas attieksmi lielā mērā ietekmē aptaujāto iedzīvotāju tautība. Ja latviešu

vidū tikai 35 procenti apgalvo, ka šie svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr atzīmē, tad krievu un citu tautību cilvēku vidū šie svētki ļoti nozīmīgi ir 71 procentam. Savukārt, latviešu

vidū ir lielāks to aptaujāto īpatsvars, kuri 8. martu neatzīmē vispār (attiecīgi 19 % latviešu pret 7 % cittautiešu). Ko par 8. martu domā ”Druvas” aptaujātie?

Valdis Apinis, Cēsu rajona slimnīcas direktors:

– Cenšas jau pie mums sieviešu, vīriešu dienu atzīmēt, bet… Jāsaka godīgi, ka kolektīvā nekad tā īpaši Sieviešu dienu neesam svinējuši. Cik mēs veči esam? Daži ārsti. Varbūt, ka pacienti sveica sievietes 8. martā? Es tā nemaz nezinu. Mediķiem daudzi svētki patiesībā ir nepatīkami, jo cilvēki nezina mēru. Svētki kļūst par kārtīgu iedzeršanu un seko liels darbs slimnīcas personālam. Tā bijis visos laikos. Pat pēc Ļeņina sestdienas talkām bija jāglābj alkohola upuri. Vēl tādi organizēti svētki ir peļņas dienas tirgotājiem. Jau senāk, kad daudzi bija šķēlisti un ar puķēm naudu pelnīja… Kāda tur Sieviešu diena? Visi bija prom ar tulpēm Ļeņingradā. Tikai par miljonāriem visi nekļuva. Vai tādu svētku dienu vajadzētu? Sievietes vēlas, lai viņām pasaka kādu labu vārdu, tāpēc skopoties nevajag nevienu dienu. Es savu sievu ļoti cienu, tāpēc man šādi svētki ir katru dienu un tā, manuprāt, arī labāk.

Andis Kāposts, 9. un 8. Saeimas deputāts, Vaives pagasta zemnieks:

– Sieviešu diena neradās sociālisma laikā, bet sen pirms tam. Un tieši 8.marts padomju gados bija skaistākie svētki. Žēl, ka mēs no padomju režīma pārņemam dažādas sliktas lietas, īpaši domāšanas veidā, bet labo, arī Sieviešu dienas atzīmēšanu, noliedzam. Esmu par 8.marta svinēšanu un sveicu visas Latvijas sievietes, bet īpaši mūsu rajona iedzīvotājs šajos skaistajos svētkos!

Kad man kā deputātam bija jābalso par 8.marta noteikšanu par svinamu dienu, nācās balstot pret, jo uz balsošanu izvirzītajā jautājumā bija apvienoti vairāki datumi, no kuriem citi nebija pieņemami. Bet, ja būtu jāsaka “jā” tieši par 8.marta atzīmēšanu, noteikti balsotu par to.

Natālija Krama, Cēsu centrālās bibliotēkas direktore:

– Mums darbā pastāvīgi strādā viens vīrietis. Viņš ļoti labi dzied, spēlē ģitāru un pats arī komponē. No rīta pirms darba viņš sapulcināja visu kolektīvu un 8. martā sveica ar dziesmām. Bija arī kliņģeris, garšīgi, sievišķīgi dzērieni un tulpes. Tas bija tāds feins sveiciens, kas mūs tiešām sirsnīgi iepriecināja. Tā kā arī sieviešu kolektīvā svētki bija jauki. No paša rīta pašvaldības iestāžu vadītājus sveica arī domes vīrieši. Bija tāds riktīgs 8. marts!

Arī citus gadus esam sveiktas, arī pašas sev esam nopirkušas kūku un pasvinējušas, bet patiesībā šis ir pirmais gads pēc tāda kā sasaluma perioda, kad 8. martu tā īsti neatzīmēja.

Protams, vajag šos svētkus! Par to esmu pilnīgi pārliecināta. Ir daļa vīriešu, kuri pret Sieviešu dienu izturas skeptiski, īpaši jaunie. Tā kā tā būtu spiesta lieta masveidā visas sievietes sveikt! Bet tā taču ir tāda rozīnīte – sveikt visas sievietes vienā dienā. Kas tad tur slikts? Kāpēc gan neiepriecināt? Kāpēc lai sievietes nesaņemtu šo prieku, un vai tad vīrieti pašu arī neiepriecina pārsteiguma radīšana sievietēm. Man šķiet, ka četrdesmit, piecdesmitgadniekiem patīk iepriecināt.

Daļai jauniešu ir aizspriedumi – kas tie par svētkiem, kā tie radās utt. Lai nu kā, šī ir diena par prieku sievietēm. Nav nekādi lielie svētki, bet ir taču tik mīļi, ka šajā dienā visi pa pilsētu staigā ar tulpēm!

8.marts ir iegūlis mūsu sirdīs un sievietes priecājas, ja vīrietis uzdāvina ziedu. Šie bija jauki svētki un gaidīsim atkal nākamo gadu.

Slims Lidens, Zviedrijas sabiedriskās organizācijas ”Smart” ģenerālsekretārs, kurš Cēsu rajona skolēnus, skolotājus, pašvaldību darbiniekus iepazīstina ar metodi, kuru izmanto Zviedrijas skolās smēķēšanas, alkohola un narkotiku profilaksē:

– Ieradies Latvijā, uzzināju par jūsu tradīcijām svinēt 8.martu ar ziediem un vīriešu izrādīto uzmanību pret sievietēm. Zviedrijā starptautisko Sieviešu dienu 8.martā atzīmē pavisam citādāk. Notiek demonstrācijas, kas gan nav visai lielas, bet cilvēki izmanto iespēju, lai, izejot ielās, skaļi paustu savu viedokli par dzimumu līdztiesību, algu izlīdzināšanu, lai sievietes vidēji saņemtu tikpat lielu algu kā vīrieši.

Šie demonstranti nenāk protestēt, bet parāda, ka kādā jautājumā ir vienoti.

Andris Mihaļovs, Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks:

– Svētki noteikti ir vajadzīgi! 8. martam nav obligāti jābūt brīvdienai, bet cilvēkiem šajā dienā noteikti ir daudz gaišākas un priecīgākas domas. Protams, nenoniecinu sēru un piemiņas dienas, bet tās ir ar skumju noskaņu. Šie svētki ir kā gaišs akcents.

Jau kopš skolas laikiem vienmēr 8.martā esmu sveicis sievietes. Skolā, piemēram, taisījām gaļas dēlīšus, ko dāvināt. Svētki liek uzposties, iekšēji arī kaut ko pārdomāt. Domāju, ka ļoti daudzas sievietes gaida šo dienu.

Sieviešu dienā man parasti ir izjūta, ka klāt ir pavasaris. Ja līdz šai dienai ir vairāk ziemīgs laiks, tad pēc 8. marta ir pavasaris! Arī šogad! Aptaujājušas Ilze Kalniņa, Andra Gaņģe, Māra Majore, Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
2
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi