Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

1.klase – no cik gadiem

JĀNIS BUHOLCS
15:45
07.09.2016
17

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ir izteicis apņēmību panākt, ka pēc diviem gadiem bērni skolas gaitas sāks sešu, nevis septiņu gadu vecumā. Šīs ieceres pamatojumā novārtā tiek atstāts pats galvenais – kas būtu labāk pašiem skolēniem un kā veicināt viņu vēlmi mācīties.

Priekšlikums, ka skolā būtu jāsāk iet agrāk nekā pašlaik, no izglītības politikas pārstāvjiem Latvijā izskan regulāri. Par to, vai šī ir laba vai ne tik laba doma, katru reizi izskan daudz viedokļu. Tai skaitā – kam bērni tajā vecumā ir vai nav gatavi un kā sešgadīgo pirmās klases saturam būtu jāatšķiras no tā satura, kas jau tagad sešgadniekiem tiek mācīts pirmsskolas programmās. Tomēr ir kāds zīmīgs apsvērums, kas diskusijās par atbilstošu skolas laiku izskan ļoti bieži, un tas ir – agrāk sākot iet skolā, bērniem tikšot laupīta bērnība.

Šinī apgalvojumā var saskatīt dažādas pakārtotas domas. Kāds tajā ietērpj pats savu skolas laika pieredzi, cits – kritiskumu par Latvijas izglītības sistēmu un pozitīvu pārmaiņu iespējamību. Taču vēl tur ir nojaušama pārliecība, ka izglītība ar bērnību nav savienojama. Izglītošanās tiek uzskatīta par ko tādu, kas ir jāpacieš kā neizbēgams traucēklis, kas pārvelk pāri svītru lielai daļai labumu, kurus bērns bauda bērnībā.

Atklāti vai slēpti šāda interpretācija arī citkārt ir plaši sastopama tajā, kā mēs domājam par mācībām un izglītības iestādēm. Ir populārs joks par bērnu, kas, 1. septembrī dodoties uz skolu, pretojas un neizpratnē vaicā: “12 gadi – par ko?” Un daudzi skolā ejošie un skolu jau pabeigušie taču arī atceras, cik atšķirīgs un patīkams bija viņu dienas režīms pirms skolas gaitu uzsākšanas. Mācību slodze, stress skolā, pulciņi, mājasdarbi – tas viss var būt diezgan smags kokteilis. Acīmredzot tāpēc arī rodas uzskats, ka, jo tālāk skola, jo vairāk laika bērnam izbaudīt dzīvi bez tā visa un kaut nedaudz vairāk nobriest fiziski un garīgi. Tomēr šīs problēmas būtība nav saistīta ar vecumu, kurā jāiet skolā. Tas ir stāsts par to, kā skola mijiedarbojas ar skolēnu visos vecumos un kāda tur veidojas cilvēku pieredze ar izglītību.

Ja izglītība ir slogs, neciešamas grūtības un bērniem interesējošo aktivitāšu laupīšana, tas ir slikti gan sešu un septiņu gadu vecumā, gan vēlāk. Ja izglītība ir slogs, tad nav arī redzams, kā tas viens agrākais gads varētu kaut ko mainīt, uzlabot tajā, kā bērni pamatskolas un vidusskolas gados mācās, ko iemācās un par ko pēcāk kļūst.

Līdz ar to diskusijai būtu jābūt nevis par to, cik gados bērni skolā jāsūta, bet gan – kā padarīt izglītošanos bērniem pievilcīgāku. Kā panākt, ka vairāk bērnu ar prieku iet uz skolu? Kā veicināt, ka viņi mācās nevis tāpēc, ka to liek skolotāji un vecāki, bet gan tāpēc, ka viņiem tas patiešām interesē un paver jaunus apvāršņus? Kā palīdzēt bērniem nospraust augstus mērķus dzīvē un dot labu pamatu, kas nākamajos gadu desmitos ļautu tos realizēt? Kas jādara, lai skolas gaitas nevis izbeidz bērnību, bet gan to uzlabo? Šie ir grūti atbildami jautājumi, visās klasēs, visās skolās uz tiem balstītos mērķus nekad nebūs iespējams realizēt vienādā mērā. Tomēr, raugoties uz izglītības politiku šādi, parādās labs virziens, kurā darboties un kas panākumu gadījumā nesīs jūtamus augļus visiem.

K. Šadurskis, skaidrojot savu ieceri par sešgadnieku sūtīšanu skolā, norāda, ka vienlaikus ir jārisina arī jautājums par mācību saturu. Par to jau tiek domāts – nākamo sešu gadu laikā notiks izglītības satura un metožu pamatīga reforma visos izglītības līmeņos – sākot no pirmsskolas un beidzot ar vidusskolu. Ministrs sola, ka jaunais mācību saturs atbilstoši bērnu vecumposmiem sākumā ietvers “rotaļlnodarbības”, no kurām pakāpeniski tiks pāriets uz nodarbībām.

Mācību saturs nudien ir viens no virzieniem, lai gan arī to, kā bērns jūtas skolā un ko viņš no tās iegūst, ietekmē arī vēl citi faktori. Un tomēr ideja par pirmklasnieku vecuma maiņu ceļas nevis no izglītības kvalitātes un skolēnu vajadzību, bet pavisam citiem apsvērumiem. Proti, K. Šadurskis vienlaikus izteicās, ka valsts nevarot atļauties skolēnus skolā turēt līdz 19 gadu vecumam ekonomisku apsvērumu dēļ.

Sanāk, ka valsts acīs bērni un jaunieši ir slogs, no kā var atbrīvoties, pārvēršot viņus par ekonomiski aktīviem cilvēkiem. Tas, ko skola var dot sešgadīgiem bērniem, izrādās, ir otršķirīgi. Pats galvenais viņus ir pēc iespējas drīzāk dabūt cauri vispārējās izglītības sistēmai, un tad jau daļa uzreiz aizies darba tirgū, bet citi, kas dosies studēt, tāpat viņiem drīz sekos. Tādā gadījumā ieteiktu apsvērt arī valsts budžeta vietu samazināšanu augstskolās – varbūt vidusskolas beidzēji mazāk studēs un dosies strādāt, un gan jau palielināsies arī to jauniešu skaits, kas līdztekus studijām jau sāk strādāt (pat ja tas atstāj negatīvu ietekmi uz viņu studijām).

Vecāki uz saviem bērniem turpretim diezin vai raugās tik šaurās – ekonomisku resursu – kategorijās; viņu un valsts intereses izglītībā nesakrīt. Un, ja tā, šī ir nepieņemama situācija, un ir gluži saprotamas vecāku iebildes pret šādām idejām. Lai pamatotu, kāpēc bērniem ir jāsāk iet skolā konkrētā vecumā, ir jāatsaucas nevis uz merkantiliem apsvērumiem vai citu valstu pieredzi, bet gan – kā tas palīdzēs bērnam tagad vai pēc 12 un vēl vairāk gadiem. Ja atbildes uz šo jautājumu nav, tad diskusija ir jāslēdz līdz brīdim, kad atbilde būs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi