Cēsīs diskutē par kvalitatīvu teātra piedāvājumu bērniem un jauniešiem reģionos

“Kvalitatīvs teātra piedāvājums bērniem un jauniešiem reģionos. Izaicinājumi un iespējas” bija tēma, par kuru, atzīmējot teātra mēnesi, diskusiju rīkoja Starptautiskās bērnu un jauniešu profesionālo teātru asociācijas ASSITEJ nacionālais centrs Latvijā* . Saruna notika 10. novembrī Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs.

Diskusijā piedalījās Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, komponists un pētnieks, bijušais Smiltenes Kul­tūras centra vadītājs Edgars Raginskis, Cēsu Mazā teātra vadītāja un producente Ilze Liepa un Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) direktora vietniece audzināšanas jomā Vineta Stīp­niece. Diskusiju vadīja teātra kritiķe un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Dita Jonīte.

Saruna tapa sadarbībā ar Cēsu Mazo teātri un portālu “lsm.lv”, tā norisi atbalstīja Valsts kul­tūrkapitāla fonds un Cēsu novada Kultūras pārvalde.

Diskusijas dalībnieki sarunā risināja tēmas par kopīgo un atšķirīgo teātrī bērniem un pieaugušajiem, tostarp to, kāpēc izrādes bērnu un jauniešu auditorijai tiek vērtētas kā mazsvarīgākas un mazāk profesionalitāti prasošas un citas ar mūsdienu teātri un jaunatni saistītas problēmas.

“Tā kā esmu arī ASSITEJ Latvija valdē un mēs rīkojam programmas “Skolas soma” skates, es augustā Alūksnē un Rēzeknē divas dienas skatījos kolēģu iestudētās, tā sauktās mobilās, izrādes, tie visi bija ļoti kvalitatīvi darbi. Un nopriecājos, cik ļoti daudzveidīgs piedāvājums ir nevalstiskajiem teātriem,” teātru iestudējumus jauniešu auditorijai diskusijā slavēja Cēsu Mazā teātra vadītāja un producente Ilze Liepa.
“Mums ir ļoti svarīgi, lai izrāde būtu izglītojoša, lai skolēns būtu tās laikā kaut ko paņēmis sev un arī varētu to izmantot mācību procesā,” to, cik svarīgi jauniešu izglītības procesā iekļaut jēgpilnas izrādes, uzsvēra CVĢ direktora vietniece audzināšanas jomā Vineta Stīpniece. Viņa arī akcentēja, ka skolotājiem, kuri organizē izrāžu skatīšanos skolēniem, ir būtiski pašiem jau iepriekš uzvedumu noskatīties. Ja tas nav iespējams, tad izzināt saturu, lai saprastu, kā veiksmīgāk audzēkņiem to palīdzēt uztvert. Tāpat esot izrādes, pirms kurām svarīgi, lai skolēni izlasa literāro darbu, kurā iestudējums balstīts. Vineta Stīpniece paslavē, ka Latvijā ir pieejamas ļoti kvalitatīvas monoizrādes, kas veiksmīgi integrējamas mācību procesā. Grūtāk esot ar lielās formas izrādēm, kas tiek rādītas teātros Rīgā. Reģionu skolām tādi braucieni izmaksā dārgi. Saskaitot izdevumus braucienam un biļetei, klase semestrim paredzētos “Skolas somas” programmas līdzekļus faktiski iztērē vienā šāda brauciena reizē. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka ir labi savu reizi jauniešiem izrādes skatīties uz vietas savā skolā vai neteātra telpās, bet citkārt sajust gaisotni, apmeklējot teātri tā mājā. Ilze Liepa paskaidroja, ka Cēsu Mazais teātris izrādes, kas paredzētas “Skolas somai”, jau iestudēšanas procesā pielāgo demonstrēšanai dažādās vietās, tostarp skolās.

Diskusijas dalībnieki apsprieda arī labas sadarbības prakses starp kultūras piedāvājuma veidotājiem un patērētājiem, kā arī pašvaldību un valsts lomu kvalitatīva kultūras piedāvājuma nodrošinājumā.

““Skolas soma”, kas jau vairākkārt tika piesaukta, ir viens no būtiskākajiem atbalsta mehānismiem, kas ir suverēna vērtība, ļaujot skolēniem sastapties ar teātri un audzināt ja ne nākamo teātra profesionāli un aktieri, tad katrā ziņā informētu skatītāju, kas saprot, ko šī mākslas forma nozīmē,” programmas nozīmi uzsvēra bijušais Smiltenes Kultūras centra vadītājs Edgars Raginskis. Viņš akcentēja, ka īpaši svarīgi ir tas, ka programma palīdz kultūras dzīvi iepazīt arī skolēniem, kuri nemācās lielajās skolās un kuriem, iespējams, ir ierobežota sociālā mobilitāte.

Savukārt Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, runājot par pašvaldību lomu kvalitatīva kultūras piedāvājuma nodrošinājumā, paskaidroja, ka pārāk daudz instrumentu šai iespējai pašvaldību rīcībā nav, bet viņš ar gandarījumu pastāstīja, ka Cēsu novadā, lai paplašinātu iespēju skolēniem apmeklēt kultūras notikumus, līdztekus programmas “Latvijas Skolas soma” finansējumam ir arī vietējie līdzekļi, ko dēvē par “Cēsu novada Skolas somu”.

*“ASSITEJ Latvijas nacionālais centrs” (ASSITEJ Latvija) ir Starptautiskās bērnu un jauniešu profesionālo teātru asociācijas (ASSITEJ – International Association Theatres Children and Youth) nacionālais centrs Latvijā. Tas nacionālā līmenī apvieno un pārstāv fiziskas un juridiskas personas, kuru mērķis ir skatuves mākslas kultūras notikumu veidošana vai organizēšana bērnu un jauniešu auditorijai.