Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Trīs amatierteātri pārstāvēs novadu skatē Limbažos

Sarmīte Feldmane
00:00
11.11.2025
183
Vecp Tea

Vecpiebalgas “Sumaisītis”- (no kreisās) Sanita Asare un Ilona Muiž­niece.

Liepā, Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā astoņi novada amatierteātri skatē žūrijas vērtējumam spēlēja savas izrādes. Raiskuma amatierteātra “Punkts uz i” iestudējumu “Visi ceļi ved uz Pločiem” vērtētāji noskatījās iepriekš. 

Izrādes skatījās un vērtēja žūrija -    Ausekļa Limbažu teātra režisore un vadītāja Inta Kalniņa, aktrise, “Teātra TT” producente    Anna Putniņa un režisors un aktieris Valdis Lūriņš.   

Ik gadu amatierteātru kolektīvi no visas Latvijas piedalās skatēs, kur tiek novērtēts to sniegums, oriģinalitāte un mākslinieciskā izteiksme. Skates uzdevums ir nodrošināt teātra spēles tradīcijas saglabāšanu un attīstību novadā, apzināt amatierteātru kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu, veicināt māksliniecisko izaugsmi, izvērtēt iestudējumu kvalitāti, kā arī noteikt, kurš kolektīvs pārstāvēs novadu reģiona skatē.

Pēc skates Inta Kalniņa ”Dru­vai” uzsvēra, ka novada amatierteātri ir radoši, darbīgi, režisori mērķtiecīgi un priecējis labs mākslinieciskais līmenis. “Pro­tams, kolektīvi ir dažādi, katram citas finansiālās iespējas. Ir tādi, kuri strādā, ieguldot savus līdzekļus. Visi redzētie iestudējumi apliecināja, ka teātri ir darboties spējīgi,” teica I.Kalniņa.

Viņa arī uzsvēra, ka iestudējumos skartas tēmas, kas aktieriem, režisoram un tātad arī vietējai sabiedrībai ir svarīgas.    “Ska­toties Jaunpiebalgas “Triksteru” izrādi “Vecus kokus nepārstāda”, varēju sajust, cik katram svarīgs tas, kas notiek, kur viņi ir iesaistīti.    Mārsnēnu teātra    “Aspazija    – māsiņa” katrs vārds, ko aktieri runāja, izskanēja    kā mirdzoša pērle. Līgatnes Muzikālais teātris ir atšķirīgs. Kolektīvs veido savu dramaturģiju, kas balstās novērojumos, radošos meklējumos, un tas ir brīnišķīgs, neierasts sākums,” pārdomās dalījās skates žūrijas locekle un atzina, ka vērtēt izrādi ir grūti.

“Teātris ir emocionāla un individuāla māksla. Teātris ir dvēseles māksla. Vienam izrāde patīk, citam ne.    Arī eksperti ir subjektīvi. Reģionālajā skatē izrādes vērtēs citi,    katram ir savs estētiskais, emocionālais un vizuālais skatījums,    mēraukla, kā iestudēt izrādi,” skaidroja I.Kalniņa un atgādināja, ka amatierteātrus nevar vērtēt kā deju kolektīvus vai korus, kuri izpilda vienas dejas vai dziesmas, un izpildījumi ir salīdzināmi. Teātru vērtēšanā ir jādomā par jauniem kritērijiem, jo aizvien izmantoti tie paši, kas bija pirms gadiem 40 un vairāk.

“Kori un deju kolektīvi vairākas sezonas apgūst obligāto repertuāru, teātri katru gadu iestudē jaunu izrādi. Amatierteātru režisori kā personības nav liekami kopējā listē ar citu kolektīvu vadītājiem. Aktieri ziedojas tam, ko dara,” sacīja žūrijas locekle un atgādināja, ka katrā izrādē vienmēr būs kas tāds, ko varēs pamainīt, uzlabot.

Uz reģionālo skati, kas martā notiks Limbažos, ceļazīmes saņēma Vecpiebalgas amatierteātris “Sumaisītis” ar izrādi “Māko­ņains, iespējams, skaidrosies” (režisore Inese Pilābere, asistents Kārlis Freimanis), Liepas amatierteātris “Krams” ar izrādi “Cerību ēnā” (režisore Benita Sausiņa) un Cēsu teātris ar izrādi “Māsas” (režisore Edīte Siļķēna).

Liepa Tea
Liepas pagasta amatierteātris “Krams”- (no kreisās) Iveta Beļkova, Daiga Burkāne, Sintija Soboļeva, Benita Sausiņa un Inga Rakova.

“Liepas un Vecpiebalgas teātriem izrādes iespēlētas, noslīpētas. “Sumaisītim” jāuzteic arī scenogrāfija. Cēsu teātrim dažas nianses jāpieslīpē, un var doties ceļā uz konkursu “Gada izrāde”,” dažos vārdos skates labākos raksturo I.Kalniņa.

Nav noteikts, cik kolektīvu novads var izvirzīt uz reģionālo skati. Iepriekšējos gados no mūsu novada bijis gan viens, gan divi. Cēsu novada amatierteātru skates nolikumā teikts, ka “skates dalībnieki, kuri saņēmuši Augstākās pakāpes diplomu vai I pakāpes diplomu, var tikt izvirzīti uz reģiona skati saskaņā ar žūrijas vērtējumu un/vai rekomendāciju”.

Liepas amatierteātra “Krams” režisore Benita Sausiņa pastāstīja, ka pirms iestudēšanas lugas tiek ļoti vērtētas    gan saturiski, gan pēc kolektīva iespējām. Diemžēl neilgi pirms skates viena aktrise cieta negadījumā, režisorei pašai bija jākāpj uz skatuves.  “Izrādē esam piecas sievietes,    neviena nav mazāk svarīga notikumu norisē. R.Blaumaņa “Nā­ves ēnā” vīri ir jūrā, esam mājās, gaidām. Režisoram iekrist lomā nav sarežģīti, tekstus zinu, mizanscēnas arī. Bet…grūti nebūt režisorei, arī esot lomā. Redzu, ko kura aktrise dara, kur viņai jābūt,” atklāja režisore. B.Sausiņa atzina: “ Visticamāk, gan skatītājus, gan žūriju uzrunāja tas, ka bijām patiesas, neuzspēlējām,  uz skatuves cita citu nepazaudējām. Pusotru gadu strādājām, veidojām izrādi, ir gandarījums par novērtējumu. Reģiona skatē man nebūs jāspēlē.” “Cerību ēnā” izrādīta ne tikai Liepā, arī citos pagastos.

Vecpiebalgas “Sumaisīša” režisore Inese Pilābere iestudējuma ideju īstenoja kopā ar teātra jauno režisoru Kārli Freimani.    I.Pilā­bere uzsvēra, ka izrāde ir komandas darbs. Tā nav iedomājama arī bez Aivas Nebares scenogrāfijas.

Tūlīt pēc skates amatierteātri sociālajos medijos pauda savas atziņas par skati . “Esam lepni par savu Mārsnēnu amatierteātri, kas ar sirdsdegsmi, aizrautību un īstu prieku kāpa uz skatuves!  Katrs deva daļiņu no sevis, un tas bija jūtams….Protams, žūrijas vērtējums ne vienmēr saskan ar mūsu pašu izjūtām, un tas ir tikai dabiski. Teātris ir emocijas, un tās katram ir citādas.”

“Novērtējums “Uzdrīkstēša­nās” ir pāri visiem ierastajiem rāmjiem un standartiem. Šī atzinība ir precīza mūsu teātra identitātes rokrakstam un uzsāktajam ceļam!” vēstīja Līgatnes Muzi­kālais teātris.

Nit Tea
Nītaures Lauku teātris – (no kreisās) Sanita Gabrāne, Alla Medvedjeva, Juris Skutelis, Inese Menģele, Maira Prikule.

Skates rezultāti:

  • Vecpiebalgas amatierteātris “Sumaisītis”, izrāde “Mākoņains, iespējams, skaidrosies” (E.Sniedze – Ašera­dena). Režisore Inese Pilābere, asistents Kārlis Freimanis. Augstākā pakāpe (45,33 p.)
  • Liepas amatierteātris “Krams”, izrāde “Cerību ēnā” (I.Tālmane). Režisore Benita Sausiņa.  Augstākā pakāpe (45 p.)
  • Cēsu teātris, izrāde “Māsas” (pēc I.Erkens lugas “Kaķis un pele” motīviem). Režisore Edīte Siļķēna. 1. pakāpe (43,66 p.)
  • Jaunpiebalgas amatierteātris “Triksteri”, izrāde “Vecus kokus nepārstāda” (I.Tālmane). Režisore Aina Dam­roze. 1. pakāpe (40 p.)
  • Skujenes amatierteātris, izrāde “Dārgumi” (V.Petruševica). Režisore Baiba Jukņeviča. 2. pakāpe (35,33 p.)
  • Līgatnes muzikālais teātris, izrāde “Kurš nozaga krāsas?”. (K.Straume). Režisore Kamēlija Straume. 2. pakāpe (35,33 p.)
  • Nītaures Lauku teātris, izrāde “Dāvana tantei” (R.Missūne). Režisore Ilze Dzerkale. 2. pakāpe (35 p.)
  • Mārsnēnu amatierteātris, izrāde “Aspazija-māsiņa” (I.Gaile). Režisore Ingrīda Zilgalve. 2. pakāpe (35 p.)
  • Raiskuma amatierteātris “Punkts uz i”, izrāde “Visi ceļi ved uz Pločiem” (M.Zī­le). Režisore Antra Priedīte. 3. pakāpe (30,5 p.)

Īpašas atzinības saņēma:

  • Līgatnes muzikālais teātris par teatrālu uzdrīkstēšanos
  • Vecpiebalgas amatierteātris “Sumaisītis” par pārliecinošu scenogrāfijas un kostīmu risinājumu izrādē
  • Inese Pilābere par režijas darbu izrādē “Mākoņains, iespējams, skaidrosies”
  • Līga Lauriņa par izcilu muzikālu sniegumu izrādē “Aspazija – māsiņa”, Mārsnēnu amatierteātris
  • Daiga Burkāne par Emīlijas Zaļgas lomu izrādē “Cerību ēnā”, Liepas amatierteātris “Krams”
  • Ilona Muižniece par Liesmas lomu izrādē “Mākoņains, iespējams, skaidrosies”, Vecpiebalgas amatierteātris “Sumaisītis”
  • Santa Kalniņa par Aspazijas lomu izrādē “Aspazija – māsiņa”, Mārsnēnu amatierteātris
  • Iveta Gabrāne par otrā plāna Pelītes lomu izrādē “Māsas”, Cēsu teātris
  • Edīte Siļķēna par dramaturģiskā materiāla izveidi Cēsu teātra izrādei “Māsas”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
106

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
344
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi