Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

Sarmīte Feldmane
00:00
05.11.2025
121
Darzins1

Gandarījums. Klausītāju pateicību saņem Marika Slotina – Brante (no labās), dziedātāja Paula Mihailova un klarnetists Kārlis Rozentāls, visi koristi un mūziķi. FOTO: Sintija Lazdiņa

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante.

“Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā “Pērļu zvejnieks” izskanēja E.Dārziņa kora dziesmas, solodziesmas dziedāja Ingus Pētersons. Plašāki koru koncerti bija arī nākamajos rudeņos, tad pārtraukums. Ja E.Dārzi­ņam jubileja, koriem ir jādzied viņa skaistās dziesmas, jāskan viņa solodziesmām,” sacīja koru “Wenden”, “Cēsis”, “Latvis” un “Ērgļi” diriģente M.Slotina-Brante.

Viņa atzīst, ka koncertu, kurā izdziedāja visas 17 E.Dār­ziņa kora dziesmas, sarīkot nav bijis sarežģīti.    Piedalījās di­ri­ģen­tes četri vadītie kori    un viņu draugu kolektīvi – “Iman­ta” no Valmieras, Sauleskalna “Gaiziņš”,    “Dzī­ne” no Rīgas    un meža darbinieku vīru koris “Silvicola”.

“Bijām komanda, kur katrs zināja, kas darāms. Parasti scenārijus rakstu pati, šoreiz uzticējos Patrīcijai Aļļēnai, bija viegli sadarboties, mūsu sajūtas sakrita. Pati mūzikā vienmēr vados pēc sajūtām,” atklāja M.Slotina-Brante.

Koncertā tik pazīstamās E.Dārziņa dziesmas sekoja cita citai, atklājot savu stāstu vārdos un mūzikā. Starp tām koncerta vadītājs    Krists Jēkab­sons lasīja komponista vēstules, laikabiedru atmiņas, tā pāršķirot lappuses, kurās ierakstīta komponista personība, atstātais mantojums, kas dzīvo paaudzēs.

“Dārziņš bija stalts, liela auguma, apolonisku, gaišmatainu galvu. Laipnība un sirsnība arvien rotāja viņa pievilcīgo seju. Sapņotāja smaida pavadīta, tā atgādināja gaiša miera apstaroto Mocartu. Mocartu Dārziņš dievināja pāri visiem mūziķiem dzīves smalkjūtības, laipnības un grācijas dēļ.”

Tā rakstījis laikabiedrs Alfrēds Sausne , bet pats komponists atstājis rakstīto: “Mūsu mazās tautiņas mākslas lauks ir vēl neapkopts, daudz tur vēl jāstrādā, daudzi līdumi jāizlīž. Strādāt priekš savas tautas un viņas mākslas, tāda turpmāk būs mana devīze.”

Kora dziesmas mijās ar Paulas Mihailovas un akadēmiskā orķestra “B – Sharp” izpildītajām E.Dārziņa solo dziesmām. “Aizver actiņas un smaidi”, “Mātes gars”, “Pazudusī laimīte”, “Kā zagšus” ieskanējās klausītāju sirdīs.

Koncerta noslēgumā “Melanholiskais valsis”. Tā aizmetņi tapuši    Lāču mājās pie Cēsīm, ciemojoties pie drauga Jāņa Poruka. Mūsdienu mūzikas zinātniece Gunda Vaivode rakstījusi: “Skaņdarbs ir reizē maigi aristokrātisks un smalki vienkāršs. “Melanholiskais valsis” ir kā atbalss tam, ko jūt intravertais latvietis, kurš tikko ir notīrījis sēnes un paņēmis brīdi atelpas, lai saldsērīgi vērtos pa logu uz lēnām aizejošo augustu. Mažorā rakstītais septiņas minūtes garais valsis vien daļēji attaisno savu nosaukumu “melanholiskais”, jo kopējā noskaņa ir gaiši sapņaina.” Novadnieks, dzejnieks Jānis Sudrabkalns teicis, ka vienkāršāka un kristālskaidrāka darba nevar būt.

Kad “Melanholiskais valsis” izskanēja un apklusa Kārļa Rozentāla klarnete, bija mirklis klusuma, kuru negribējās pārtraukt ar aplausiem, bet ilgāk būt mūzikas varā.  E.Dārziņa    mūzika ir kļuvusi par daļu no tautas sirdsbalss. Skaista, sāpīga, dziļi sirsnīga un neaizmirstama. Tieši tāpēc viņa dziesmas, “Melan­holisko valsi” gribam dzirdēt atkal un atkal.

Kora “Dzīne” diriģents Aivars Gailis un akadēmiskā orķestra “B – Sharp” mākslinieciskai vadītājs Artūrs Gailis atzina, ka   uzstāties koncertzālē vienmēr ir prieks. “Izskanēja visas E.Dārziņa kora dziesmas, un sešas solo dziesmas orķestra pavadījumā koncertā labi saderēja,” vērtēja A.Gailis. “Dzīne” piedalījās arī pirms desmit gadiem E.Dārziņam veltītajā    koncertā Cēsīs. Pavasarī “Dzīne” un “B- Sharp” aicināja uz  koncertu “Dārziņa dziesmas un Saullēkta mesa”.

“Šis ir E.Dārziņa gads. Kaut viņa dziesmas nekad nav pazudušas no koru repertuāra, tās dzirdēt vienā koncertā ir emocionāls notikums,” pārdomās dalījās “Dzīnes” vadītājs Aivars Gailis, bet Artūrs Gailis atzina, ka pēc koncerta ir brīnišķīgas sajūtas, gandarījums un pacilātība.

“Lai koncerts notiktu, tika ieguldīts liels darbs. Tie bija E.Dārziņa mūzikas svētki, dziesmas izskanēja ar jaunu spēku, piepildot mūsu sirdis. Viņa mūzikai nevar pretoties,” teica M.Slotina-Brante.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
106

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
344
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi