Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Koncertzāle “Cēsis” turpina priecēt ar pasaules līmeņa notikumiem

Agnese Leiburga
00:00
31.10.2025
81
5
Koncertzâle Rebeka

Pasaules zvaigzne! Tikko Cēsīs uzstājās pasaules operas zvaigzne Marina Rebeka kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un itāļu diriģentu Mikēli Gambu. FOTO: Anete Rudmieze

“Kad tiek pieminēta koncertzāle “Cēsis”, neviļus nāk prātā izcili notikumi, iedvesmojoši mākslinieki un neaizmirstamas emocijas,” uzskata koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.

Koncertzâle Zagorska (2)
Unikāli! “Unikalitāte – tā ir mūsu koncertzāles vizītkarte,” ar lepnumu teic koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska. FOTO: Karlīna Vītoliņa

Viņa sarunu sāk ar siltu aizrautību: “Tikko mūsu koncertzālē izskanēja brīnišķīgs notikums – uzstājās pasaules operas zvaigzne Marina Rebeka kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un itāļu diriģentu Mikēli Gambu. Šie oktobra koncerti, kas notiek ciešā sadarbībā ar Andreja Žagara kultūras attīstības fondu, mums ir īpaši nozīmīgi. Andrejs bija cēsnieks, un zināmā mērā viņa sapņi un idejas ir dzīvas joprojām.”

Koncerts “Draugi Andrejam Žagaram” ir kļuvis par skaistu tradīciju – šoruden tas notika jau septīto reizi. Inese Zagorska atklāj, ka arī nākamā gadā oktobrī, Andreja Žagara dzimšanas dienas mēnesī, koncertzālē skanēs pasaulē atzītu operas solistu balsis.

Rezidējošo mūziķu radošās sadarbības kulminācija

Īpaša muzikāla kulminācija bija pagājušās nedēļas nogalē, 25. oktobrī, kad uz koncertzāles “Cēsis” skatuves satikās kamer­orķestris “Sinfonietta Rīga”, diriģents Normunds Šnē un pieci izcili mūziķi: pianisti Reinis Zariņš un Daumants Liepiņš, sitamins­trumentālisti Guntars Freibergs un Juris Āzers, kā arī starptautiski atzītais zviedru vijolnieks Hugo Tičati.

“Šis koncerts bija krāšņs noslēgums Jura Āzera un Guntara Freiberga radošajai rezidencei koncertzālē, kas sākās 2024. gadā un dāvāja klausītājiem vairākas īpašas programmas – tādas, kuras izskanējušas tikai Cēsīs,” ar gandarījumu stāsta I. Zagorska.

Viņa atminas arī rezidences sākumu, kad īpašā koncertā tika atskaņota latviešu komponistes Annas Fišeres un grieķu 20. gadsimta leģendas Jaņņa Ksenaka mūzika, bet skatuves scenogrāfiju veidoja latviešu mākslinieks Miķelis Fišers.

“Tā bija patiesa mūzikas, vizuālās mākslas un scenogrāfijas simbioze, šķita, ka gaisma, telpa un skaņa saplūst vienotā veselumā.”

I.Zagorska ar lepnumu piemin arī sadarbību ar “Ensemble unitedberlin” un diriģentu Vladimiru Jurovski, kad Cēsīs pirmatskaņojumu piedzīvoja Jāņa Petraškeviča jaundarbs, kas pasaulē pirmo reizi izskanēja Berlīnē. To novērtēja arī mūzikas profesionāļi un mediji. “Mēs jūtamies laimīgi, ka varam palīdzēt latviešu mūziķiem nonākt uz Eiropas koncertskatuvēm. Tā ir mūsu misijas daļa,” viņa uzsver.

Aizvadītās sestdienas vakara koncerta pirmajā daļā izskanēja poļu komponistes Annas Ignatovičas skaņdarbs Passacaglia sitaminstrumentiem, turku komponista Fazila Saja Variācijas divām klavierēm un sitaminstrumentiem, kā arī Igora Stravinska Koncerts Re mažorā “Sinfonietta Rīga” izpildījumā. Savukārt otrā daļa klausītājus aizveda britu–bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas skaņu pasaulē – poētiskā, krāsainā un emocionāli blīvā mūzikā. Latvijā pirmo reizi izskanēja viņas koncerts vijolei, sitaminstrumentiem un stīgu orķestrim “Koku pacietība” (“Patience of Trees”), kur vijoles solo atskaņoja Hugo Tičati. Vakara kulminācijā bija arī Latvijas pirmatskaņojums – Tabakovas Klavieru un perkusiju dubultkoncerts “Kopā esot, atcerieties dejot” (Together Remember to Dance).

“Lūk, šāds zvaigžņots fināls bija mūsu rezidences ciklā,” smaidot rezumē Inese Zagorska. “Unikalitāte – tā ir mūsu koncert­zāles vizītkarte. Te top notikumi, kas citur Latvijā nenotiek.”

Runājot par rezidējošajiem māksliniekiem kopumā, viņa akcentē, ka koncertzālē “Cēsis” tādi bijuši arī jau iepriekš un šī sadarbība vienmēr sniegusi radošu aizrautību un gandarījumu abām pusēm.

Daudzveidīgu un skaistu koncertu gada noslēgums

Rudens un ziemas mēneši koncertzālē solās būt mūzikas, dejas un emociju bagāti. 2. novembrī Cēsīs pirmo reizi viesosies Lielais ASV balets, kas būs daļa no 30. Baltijas baleta festivāla. Baudīsim džeza deju un Džordža Gēršvina mūzikas sinerģiju – enerģisku, kustībā dzirkstošu izrādi.

“Plānojot māksliniecisko programmu, mēs vienmēr meklējam līdzsvaru starp klasiku un laikmetīgo, starp pārsteigumu un pazīstamo,” stāsta I.Zagorska. “Man šķiet, mūsu klausītāji vēl arvien alkst pēc mūsdienu mākslas pieredzes, un mēs vēlamies viņiem to sniegt.”

Novembra beigās Cēsīs viesosies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kas 2025. un 2026. gadā svin savu simto jubileju. 29. novembra koncertā diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā un pianista Daumanta Liepiņa izpildījumā skanēs Rahmaņinova Trešais klavierkoncerts, Artūra Grīnupa Devītā simfonija un Stravinska svīta no baleta “Ugunsputns”.

Decembra sākumā koncertzāles skatuvi pieskandinās Latvijas Radio Bigbends un Latvijas Radio koris koncertprogrammā “Veltījums Djūkam Elingtonam”. Koncertzāle radošo gadu noslēgs ar LNSO gadumijas koncertu, kurā svētku noskaņu uzburs amerikāņu operdīva Džūlija Buloka un Rīgas Doma kora skolas gospelkoris diriģenta Kristiana Reifa vadībā.

Arī nākamā gada koncertu sezona ar Latvijas un pasaules zvaigžņu dalību

“Mēs turpināsim piedāvāt augstvērtīgu, unikālu un citur nebijušu programmu. Jau janvārī uz Cēsīm atceļos Maestro Raimonda Paula un amerikāņu dziesmu autora Gordona Pogodas kopprojekts. Paula melodijas angļu valodā dziedās spēcīgās balss īpašniece Šeina Stīla, kura arī pati ir dziesmu autore, kā arī Ņujorkas Brodvejas teātru un TV seriālu dziedātāja un aktrise,” stāsta koncertzāles mākslinieciskā vadītāja.

Savukārt pavasarī, 7. martā, Cēsis kļūs par Latvijas mūzikas dzīves epicentru, jo koncertzālē notiks “Lielās mūzikas balvas” pasniegšanas ceremonija, kas ir prestižākais valsts apbalvojums mūzikā. “Mēs jūtam lepnumu un arī atbildību, ka šis nozīmīgais notikums notiks tieši pie mums,” saka Inese Zagorska.

Viņa teic: “Noslēgumā vēlos teikt – koncertzāle “Cēsis” ir mūsu visu vieta, gan cēsnieku, gan vidzemnieku. Tā pieejama un draudzīgi atvērta ikvienam Latvijā. Mūsu mākslinieciskā programma ir kā logs uz plašo mūzikas un mākslas pasauli, pa to varam paskatīties ārā un reizē ieraudzīt arī sevi citā gaismā. Mēs piedāvājam un turpināsim piedāvāt iespēju piedzīvot pasaules līmeņa mākslu tepat, savā pilsētā. Katrs šāds notikums palīdz paplašināt redzesloku, izkopt gaumi un vienkārši izbaudīt skaistu vakaru. Uz tikšanos koncertzāles “Cēsis” rīkotajos notikumos!”

Komentāri

  • Adel saka:

    Iespaudiigi.Paldies par piedaavajumu…tomer rudenos
    Man patik vientuliibaa klausities veeju koncertaa…dabaa.
    .rudens simfonijaa…neparsoejama muuzika.taaa nedaudz smagneejaa..kad cetri veeji muzicee un katram savs instruments…dienvudu vejs spelee vijoli tadas gaisas saulainas siltas skanas.ka pati diena….Austrians speelee altu ar rudens salnam…smalls lietutins liinaa un saule mijas ar maakoniem..
    rietums speelee cellu..bet ziemelis kontrabasu…sis koncetts skan katru dienu un par velti radot dveeselee neparastas noskanas..dabas ritms…bet dirigents ir gadalaiks..un katram gadalaijam ir sava simfonija..

  • Adelti horoskopoem saka:

    Es velos atgadinat horoskopiem ka komentesana man ir tikai brivo brizu pavadisana ne darbs. un ne jus man noradisuet kur un kaa un ar ko pavadit briivo laiku..velos atgadinat ka sabiedriskie mediji pueder nevis prpoagandistuem bet visai sabiedribai un ja kads velas var izteikt savu viedokli vai ras jums patik vai nee. man nav ne merku ne planu. Yz komentesanu.un nekadas velesanas ieklautie jusu propagandustu sabiedribaa jo jysu sabiedriba man skiet dzili nesimpatiska..man jusu vertejums un diskysijas ar jums nav vajadzigas..man patik vientulifas pardomas.es jus netrauceju un netraucejiet jus mani…jo man ar jums nav nekaa kopiiga..

  • Adel saka:

    Pue tam man nevienaa portaalas nav nekadu pienarkumu arkuriem butu jatiek galaa ..neesmu ar jums salaulaata..slimas raganas labak izmazgajiet savas puemistas bumbierenes lai nesmird man pakakdzenoties ar saviem slimajiem padomiem.ahaha

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

    00:00
    06.12.2025
    6

    Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

    Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

    00:00
    05.12.2025
    106

    Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

    Kad vainojams tas, kurš nav klāt

    00:00
    04.12.2025
    344
    1

    Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

    Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

    12:06
    03.12.2025
    42

    Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

    Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

    00:00
    03.12.2025
    89

    Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

    Viena dzīve atklāj valsts stāstu

    00:00
    02.12.2025
    62

    Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    29
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi