Jauni. Patversmē šogad uzstādīta gan jauna āra kaķu māja, gan voljēri suņiem. FOTO: no albuma
Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši” uzstādīta otra kaķu māja.
Patversmes vadītāja Liene Kārkliņa pastāsta, ka šoruden vairāk nekā pavasarī patversmē nonāk kaķenes ar kaķēniem. Patlaban patversmes uzraudzībā ir 23 kaķi, dažus ārstē klīnikā, citus, pavisam mazos, aprūpē auklīte. Diemžēl ne visus uzņemtos izdodas izglābt.
Suņu skaits būtiski nemainās, daudzi patversmē ir gadiem. Šobrīd te mīt desmit astaiņu. Šogad divus adoptēja, viens no tiem seniors, otrs vidējā vecumā, bet vietā nāca jauni. Desmit arī ir maksimālais skaits, cik suņu “Lācīšos” var izmitināt, jo pāris brīvu vietu atstāj, lai īslaicīgi uzņemtu no saimniekiem aizklīdušus vai savainotus dzīvniekus. Arī suņiem uzstādīti jauni voljēri, kas ir siltināti, ar jumtu un trim noslēgtām sienām, tādējādi dzīvniekam tajā ir gan mierīgāk, gan ērtāk. Voljēri izgatavoti par ziedotāju līdzekļiem.
Patversmē jau vairākus gadus ārā bija viena kaķu māja, tagad ir arī otra. Liene Kārkliņa atzīst: “Joprojām saimnieki kaķenes, kas nav sterilizētas, un runčus, kas nav kastrēti, laiž ārā. Turklāt dzīvniekiem arvien nav reģistrācijas čipu, tāpēc nevaram arī noskaidrot, kam tie pieder, lai gan likumā ir noteikts, ka tad, ja mājas kaķis tiek laists ārā, viņam ir jābūt čipotam. Pavisam nesen uzņēmām runci, kuram bija vaļēja brūce, neārstēta. Dzīvnieku gan izkastrējām, gan izoperējām, tagad dzīvo pie mums, līdz atkopsies, tad laidīsim ārā, jo pats aizies mājās. Diemžēl joprojām daudz tādu saimnieku, kuri nerūpējas par saviem mīluļiem. Taču ir arī cilvēki, kas uzņemas klaiņojošu kaķu sterilizēšanu, mēģina tiem atrast mājas. Cilvēki kaķus atrod mežā, kur tie ir aiznesti un atstāti, zvana pat no Siguldas, Rūjienas, Valmieras. Zvana, jo citviet patversmes ir pilnas, bet arī mēs nevaram visus uzņemt.”
Ziemai patversme ir gatava. Jau pavasarī “Lācīši” ziedojumā saņēma malku. Ar to pietiks visai aukstajai sezonai. Patversmi apkurina gan ar malku, gan briketēm, kas tiek gan iegādātas, gan saņemtas ziedojumos. “Salmu, ko klāt voljēros, ir pietiekami daudz, viss nepieciešamais ir, ziemai esam gatavi,” vērtē L. Kārkliņa. Viņa gan atzīst, ka patversmei ilgstoši izaicinošākais laiks bija lietainais periods, bet pēdējos gados situācija ir atrisinājusies, jo, pateicoties ziedotājiem, kuri teritorijā salika drenāžas caurules, kā arī pašvaldības iesaistei, teritorijā vairs nekrājas notekūdeņi.
Ja iedzīvotāji vēlas ziedot dzīvnieku barību vai kādas citas noderīgas lietas, ieteicams vispirms sazināties ar patversmi, lai noskaidrotu, kas nepieciešams visvairāk.
Komentāri