Jāpārliecina, ka bibliotēkā ir interesanti

Vairāk nekā 90 bibliotekāru no Smiltenes, Gulbenes, Valmieras, Valkas, Alūksnes, Madonas, Limbažu novadiem satikās Cēsu Centrālās bibliotēkas rīkotajā konferencē “Bibliotēka – vieta katram, telpa visiem”, kas notika Raiskumā.

Reizi gadā saaicināt kolēģus, diskutēt, uzklausīt dažādu jomu speciālistus  par bibliotēkām aktuālu tēmu jau ir tradīcija.

“Gan publiskajām, gan skolu bibliotēkām problēmas ir vienādas. Šoreiz uzmanību pievērsām tam, kā piesaistīt apmeklētājus, kad apkārt tik plašs piedāvājums,” pastāstīja Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inta Zaksa un atklāja, ka ir pasākumi bērniem, ģimenēm, senioriem, bet no  lasītāju loka pazūd    pamatskolas vecuma jaunieši.    I.Zaksa uzsvēra, ka bieži vien jaunieši bibliotēku    izmanto kā vietu, kur pasēdēt un padzīvoties telefonā. Kā viņus ieinteresēt un kultūras iestādi nepārvērst par izklaides centru?

Konferences dalībnieces atzinīgi novērtēja “Kalāču” muzejpedagoģes Baibas Rozes pieredzi darbā ar jauniešiem.

“Neatkarīgi no auditorijas, katram jānodrošina pakalpojuma kvalitāte. Jaunieši visu saprot,  svarīga ir saruna. Ja muzejā rīkoju diskotēku,  zinu, kāpēc. Ar to piesaista apmeklētājus, kuri citādi te nenāks. Neizklaidēju, zinu, ko gribu iemācīt,” uzsvēra B.Roze, bet lektore, saskarsmes trenere Kristīna Sprūdža atgādināja, ka nedrīkst aizmirst robežas, ko kurā vietā drīkst, ko ne.

I.Zaksa pastāstīja, ka šodien bibliotēka ir sociālais centrs, psihologa kabinets, telefona uzlādes punkts, zābaku žāvēšanas    un arī kredītiestāde, jo gadās, ka pazūd maciņš, bet tajā ir braukšanas karte. Lai bērns tiktu mājās, jāaizdod eiro. “Mums ir mammu telefonu numuri. Uz galda zīmītes– Kristeram autobuss 13.45, Pēterim 14.20, vēl arī atgādinājumi par treniņiem,” sacīja I.Zaksa un piebilda, kaut iedzīvotāju skaits samazinās, bibliotēku apmeklētāju skaits palielinās. Viņai piekrita Raunas bibliotēkas vadītāja Digna Sobo­ļeva, pastāstot, ka bibliotēkas sociālo mediju kontos regulāri ievieto informāciju, bet pusaudži tai neseko.
K.Sprūdža atgādināja, ka vienas receptes, kā ieinteresēt jauniešus apmeklēt bibliotēku, lasīt, nav. “Katrā pagastā un pilsētā ir cita situācija. Kolēģu pieredze, no katra kaut ko paņemot, liekot kopā idejas, taps jauni piedāvājumi,” atzina    Vaives pagasta Rīdzenes bibliotēkas bibliotekāre Jana Sukure.

Vairākkārt konferencē tika uzsvērts, ka, veidojot “Cēsis– Latvijas kultūras galvaspilsēta” programmu, būtiski bijis meklēt jaunus pasākumu formātus, tēmas.      Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Lāsma Vasmane-Mašina atklāja šīgada jaunumus – četru gadalaiku pārgājiens, lai iepazītu novadniekus, rakstniekus, viņu dzīvi Cēsīs; ar koncertu nosvinēta bibliotēkas atjaunotās ēkas desmitgade, Vienības laukumā skaļi izskanējušas Dzejas dienas.

“Izejam no savām mājām un aicinām uz tām,” teica direktore un uzsvēra, ka pasākumu rīkošanai piesaistīts gan finansējums, gan sadarbības partneri. Konferences rīkošanai saņemts Vidzemes kultūras programmas finansiāls atbalsts.

Raiskuma pagasta bibliotēkas bibliotekāre Jana Venta kolēģēm pastāstīja par Raiskumu, tā cilvēkiem, atklāja stāstus par Auciemmuižu, kurā notika konference. Izskanēja ierosinājums, ka nākamgad konference varētu notikt Veselavas muižā.