Sadziedāties ar 100 gadu vēsturi

Cēsu Valsts ģimnāzija (CVĢ) sestdien ar svinīgu koncertuzvedumu godinās šīs izglītības iestādes izdzīvoto gadu simteni. Ar dažādiem nosaukumiem un pie dažādām valsts iekārtām šī izglītības iestāde būs sagaidījusi savus 100. Apaļās jubilejas svētku koncerts būs īpašs ne tikai ar līdz šim lielāko absolventu kori, bet arī vēsturisku sadziedāšanos ar simtgadīgu ierakstu no skolas dibināšanas pasākuma.

Tikai nedēļu pirms CVĢ – savulaik arī Cēsu pilsētas ģimnāzijas, kā arī Cēsu 1.vidusskolas – jubilejas “Druva” ielūkojas svētku gatavošanās procesā, apciemojot absolventu kori vienā no pēdējiem mēģinājumiem pirms lielā pasākuma. Jau nedaudz vairāk par mēnesi ik sestdienas rītu CVĢ aktu zālē satiekas vairāk nekā 70 dziedātāju, visi šīs skolas absolventi vecumā no 18 līdz pat 70 gadiem. Kārtojot mēģinājuma vietas mūziķiem, solistiem un pasākuma vadītājiem, arī šīs skolas beidzējiem, absolventu kora diriģente Ilga Šķendere stāsta, ka pieteikušies esot pat kopumā 90 dziedoņi. Ilgus gadus šajā skolā nostrādājusī muzikālās dzīves virpuļa griezēja gan atzīst – absolventu koris sasaukts jau uz skolas 90.jubileju, tomēr šoreiz tas izdevies vēl krietni daudzskaitlīgāks.

Gaidāmais jubilejas koncerts sporta kompleksā “Cēsis” iecerēts ar virkni vēsturisku faktu, iemūžinātu mirkļu atskaņošanu un krāsainu muzikālo programmu – gan jauniem skaņdarbiem, gan vecākām dziesmām. Kā vissaviļņojošāko un vienlaikus sev satraucošāko brīdi I.Šķendere atzīst ieceri nodziedāt Jāzepa Vītola “Gaismas pili”. To darīs reizē ar saglabājušos ierakstu no skolas dibināšanas pasākuma tālajā 1925.gadā.

Nu jau kā dekādi ģimnāziju absolvējusī Diāna Stafecka, kura iesaistījusies jubilejas koncerta vadīšanā, kā pirmās atmiņas par skolas laiku min radošumu, piepildījuma sajūtu, kā arī “foršus līdzcilvēkus”, ar kuriem iesākas dzīve un daudz kas kopā izmēģināts. Diānai pēc skolas beigšanas šī ir pirmā atgriešanās reize mācību iestādē. Viņa atzīst – laikam jau vēl nav pagājis tik ilgs laiks, lai izjustu lielu uztraukumu, kā arī mūsdienu iespējas jeb sociālo tīklu esamība ļauj krietni vairāk sekot līdzi klasesbiedru gaitām.

Arī nu jau 25 gadus kā šo izglītības iestādi beigušajam Mārtiņam Robšam šis būs pirmais salidojums. Viņš stāsta, ka savulaik zēnu korī esot dziedājis, bet pēc tam šīs iemaņas aizmirstas un tagad nācies atsvaidzināt. Mārtiņu pievienoties Absolventu korim pamudinājusi ģimene, lai kaut nedaudz izrautos no darbiem un rutīnas. Tagad pašam šķiet, ka dziedāšanas prasme atgriezusies un koncerts soloties būt “riktīgi labs”.

Vidusskolu 1973.gadā beigusī Tamāra gan pastāsta, ka viņas klase cenšoties vēl satikties ik pa pieciem gadiem, bet skolas salidojumu apmeklējusi arī CVĢ 90.jubilejā. Šoreiz nolēmusi pievienoties korim, lai gan šis tas no repertuāra esot svešāks, bet kopumā viss patīk un ar nepacietību gaida pašu lielo notikumu.
Tikpat pozitīvā noskaņojumā ir 1989.gadā skolu beigušais Mārtiņš Apinītis. Viņš neslēpj prieku par kora ideju, viss notiekot, un dziedātāju esot daudz. Tikpat ielīksmotu par iespēju pievienoties savas skolas – tolaik gan vidusskolas – absolventu korim “Druva” satiek arī pirms 50 gadiem šo izglītības iestādi absolvējušo Daini Norīti. Viņš arī bijis vairākos    salidojumos, taču pirmo reizi pievienosies ar dziesmu.

Sagaidot skolas simtgadi, aizvadītajā mēnesī mācību priekšmetu skolotāji stundās rosinājuši arī esošajiem skolēniem iesaistīties dažādās ar CVĢ jubileju tematiski saistītās aktivitātēs. Dzejai veltītajās literatūras stundās tapuši gan akrostihi, gan brīvā dzeja tematā “Cēsu Valsts ģimnāzijai 100”, kur katra rinda iesākas ar šī nosaukuma nākamo burtu.

Analizēt CVĢ beidzēju datus, tostarp vārdus un uzvārdus, mudinājuši arī citi skolotāji, piemēram, matemātikas stundās analizēts, cik pēdējos 20 gados bijis absolventu, kam vārds un uzvārds beidzas ar vienu un to pašu burtu. Tāpat prezentēts neliels pētījums par pēdējiem gadiem, kādi koki ir pārstāvēti absolventu uzvārdos.

Ceļā uz skolas simtgadi arī analizētas absolventu skaita svārstības no 1926. līdz pat 2024.gadam. Pašreizējo ģimnāzistu slēdzienā tiek secināts, ka visvairāk absolventu esot bijuši 1979.gadā, bet kopumā šo skolu absolvējuši 8834 jaunieši. Citi pašreizējie skolēni savukārt ziņo par pēdējo pāris gadu galvenajām absolventu tālāko gaitu izvēlēm – lielākā daļa uzsāk studijas Latvijas Universitātē, taču vienlaikus pieaug interese par studijām ārvalstīs.

Pateicībā par nesavtīgo darbu ar ziediem Cēsu Meža kapos pieminēti mūžībā aizgājušie pedagogi un darbinieki.