Mārsnēnos top Klabes parks

Aizvadītajā svētdienā teju pussimts dažādu paaudžu mārsnēniešu satikās Klabes birzītē. Līdzi bija gan kāda kociņa vai košumkrūma stāds, gan lāpstas.

Jaunajā Klabes meža parkā iestādīja vairāk nekā 65 ozolus, arī egles, bērzus, tāpat skaisti zaļos vītoli, skābarži, ziedēšanas laikā ikvienu priecēs hortenzijas, spirejas, ceriņi.

“Divās vietās tika iesēts valrieksts, cerot, ka uzdīgs un izaugs,” stāsta Mārsnēnu iedzīvotāju kopienas aktīvākā dalībniece Madara Melbārde-Žukova un uzsver, ka mārsnēniešiem ir svarīgi, lai pie estrādes taptu parks. Iedzīvotāji ir gatavi kopā darīt, lai ieceri īstenotu. Arī talka parādīja, cik katram būtiski, lai pagastā būtu vieta gan pašu atpūtai, gan ar savu stāstu un īpašo ieinteresētu citus.

“Par paveikto esam gandarīti. Meža parks ir Mārsnēnu kopienas un Priekuļu apvienības pārvaldes sadarbības projekts,” uzsver mārsnēniete. Topošajam parkam pašvaldība sagādāja 50 ozolus, egles un bērzus, pārējos stādus sanesa iedzīvotāji.

Sadarbība diskutējot, meklējot pagasta sabiedrībai labāko risinājumu, sākās pirms četriem gadiem. “Tad, kad pašvaldība pie Klabes birzītes izcirta mežu. Tas raisīja neizpratni un sašutumu par to, ka mēs, vietējie, par notiekošo uzzinām, kad tas jau ir paveikts. Satiekoties celmu izstrāde pie estrādes kļuva par nebeidzamu sarunu tematu,” saka Madara Melbārde – Žukova. Viņa apkopoja idejas, kāda varētu būt 0,8 hektāru teritorija.

Vairākkārt tika iesniegts pieteikums novada pašvaldības līdzdalības budžeta finansējumam, ka izcirstā meža vietā pamazām tiek veidots parks ar celiņiem, atpūtas un piknika vietām, nojumi. Balsojumā par paš­valdības līdzdalības budžeta idejām mārsnēniešu pieteikums neiekļuva starp pirmajiem trim un finansējumu nesaņēma.

“Pa gadiem ideja tika attīstīta. Priekuļu apvienības pārvalde atbalsta mūsu ieceri. Sadarbojo­ties kopienai un pašvaldībai, taps Klabes meža parks,” uzsver mārsnēniete un atgādina, ka apvienības pārvalde ir apņēmusies ideju īstenot.   

Pirms koku un košumkrūmu stādīšanas pašvaldība teritoriju atcelmoja- rekultivēja.   

“Mēs varam iesaistīties ar savu darbu, ne finansējumu. Kad domājām par parka stādīšanu, bija skaidrs, ka tas taču ir mūsu parks, tāpēc radās ideja, ka katrs, kurš vēlas, var iestādīt savu koku. Mārsnēnieši atnesa vairāk nekā piecpadsmit ozolus, visus košumkrūmus, vītolus, skābaržus, liepu. Tos stādīja ģimenes ar bērniem, seniori, kaimiņi. Viņi varēs nākt un sekot līdzi, kā aug viņu un visu kopā stādītais parks,” teic Madara Melbārde – Žukova.     

Ir sagatavots projektēšanas uzdevums, kas nodots pašvaldībai.    Tālākie darbi, infrastruktūra    – celiņu un atpūtas laukuma izveide,    soliņu uzstādīšana, nojumes celtniecība un citi – ir pašvaldības ziņā. “Pēc tam jau    atkal iesaistīsies kopiena. Mūsu ziņā, kā parku izmantojam, kā to saudzējam.    Protams, parks būs mūsu talkošanas vieta. Te vietējie amatnieki,    radoši cilvēki varētu radīt koka skulptūras, vides objektus no dabas materi­āliem, metāla. Lai ir kaut kas interesants  ne tikai pašu priekam,    bet arī pagasta viesiem,” stāsta    mārsnēniete un atgādina, ka katrs kopienai dod tik, cik var  un prot, bet Madara    apkopo idejas, gatavo projektus, rīko talkas, veido sadarbību ar paš­valdību.

“Tie esam mēs, kuri kopā dara,” uzsver Madara Melbār­de-Žukova.