FOTO: freepik.com
Arvien ātrāk satumstošie rudens vakari, arvien vēsāki laikapstākļi patiesi var būt iemesli senioru nomāktībai, trauksmei vai vientulības izjūtai. To apstiprina Cēsu klīnikas psiholoģe Inga Jurševska.
Kāds ir skaidrojums rudens skumjām
Rudens skumjas ir ar sezonas maiņu saistītas garastāvokļa izmaiņas. Tās parādās laikā, kad dienas kļūst īsākas un apkārt gaismas ir mazāk. Samazinātais gaismas daudzums dabā ietekmē ķīmiskos procesus smadzenēs. Zinātnieki ir izpētījuši, ka mazāk gaismas samazina serotonīna līmeni. Tas atbild par labu garastāvokli, tāpēc oma var pasliktināties. Un otra ķīmiskā reakcija ir saistīta ar melatonīna līmeņa paaugstināšanos, kas ir miega hormons. Tas cilvēkiem liek justies miegainākiem, kļūst mazāk enerģijas. Tumšos mēnešos, kad dienas ir īsas un agri satumst, melatonīna līmenis var būt paaugstināts pat dienas laikā. Tas var radīt ne tikai nogurumu, bet arī sliktu garastāvokli.
Ko darīt, ja piemeklē nomāktība
Pirmkārt, ir ļoti svarīgi pieņemt savas izjūtas un atzīt tās – jā, šobrīd ir mazāk enerģijas, mazāk prieka, mazāk gribas kaut ko darīt. Otrkārt, svarīgi atrast dienai piepildījumu un ritmu – mēģināt katru dienu iziet kaut nelielā pastaigā vai ieplānot ko citu, kāpēc jāiziet no mājas, kamēr ir gaišs. Fiziskās aktivitātes palīdz ne tikai pret nomāktību, bet arī pret vientulības izjūtu, tāpēc vingrošana vai neliela pastaiga var būt risinājums, kā mazināt vienatni un kliedēt drūmās domas kaut uz brīdi.
Noteikti nevajadzētu aizmirst par koncertu, teātra izrāžu un citu pasākumu apmeklēšanu. Dažkārt, organizējoties šādiem sarīkojumiem, jāiesaista vēl kāds, kas aizved vai ar ko apmeklēt notikumu kopā. Ja ir iespēja un interese, var apmeklēt centrus senioriem, interešu grupas, nodarbības, vietējās bibliotēkās tikšanās ar radošiem cilvēkiem.
Sarunas, kultūras piedzīvojums un iziešana no mājas var palīdzēt iekustināt emocijas citā virzienā. Katru dienu darot līdzīgas lietas, tās sniedz mieru, drošību, paredzamību, bet, ja pārņēmusi nomāktība un skumjas, tad reizi pa reizei kāds piedzīvojums vai pieredze ārpus mājas var būt uzmundrinoša.
Satikšanās ir būtiska prieka sastāvdaļa, jo īpaši, ja seniors dzīvo viens. Lai gan var gaidīt, ka draudzene, bērni vai mazbērni kaut kur uzaicinās, ir vērts arī pašam pateikt, ka gribētos satikties, parunāties vai kopīgi papusdienot. Arī seniors pats var noorganizēt pankūku brokastis vai vakariņas savējiem. Siltums, ko dod saikne ar tuviem cilvēkiem, tiešām ir ļoti dodoši un palīdzoši, jo ietver rūpes un tuvību, kas ikvienam ir nepieciešama.
Uzturoties mājoklī, būtiski atrast arī nodarbes. Pat ja negribas, censties darīt to, kas agrāk sagādājis prieku, ja vien to ir iespējams darīt arī rudens, ziemas posmā. Tā var būt iecienītas mūzikas klausīšanās vai seriāla skatīšanās. Ja nav iespējams satikties ar cilvēkiem, kas pašam senioram svarīgi, interesanti, tad vismaz sazvanīties. Tāpat uzmundrinoša var būt žurnāla, grāmatas palasīšana. Noderīgas ir arī tādas nodarbes, kurās var redzēt padarīto – mīklu atminēšana, zeķu noadīšana, remontdarbi, dārza darbi. Mums katram ir vajadzīga sajūta, ka es kaut ko varu ietekmēt un kaut kas ar manām rokām tiek radīts.
Kādēļ piemeklē vientulības izjūta, turklāt ne tikai vienatnē dzīvojošus seniorus
Viens no iemesliem, kāpēc vientulība rodas, esot kopā ar citiem, ir emocionālā vientulība. Tā var rasties, ja cilvēkam nav dziļas saiknes ar citiem. Ja ir sajūta, ka neesi saprasts, vai nav, ar ko dalīties domās, jūtās, dienas notikumos. Kopā dzīvojot, seniors var uzņemties kādu pienākumu, kas ir pa spēkam, iepriecināt ar maltīti, arī tā seniors var justies līdzdalīgāks un noderīgāks ģimenē. Bet jāteic, ka vēl viens no iemesliem vientulībai ir pārmērīga koncentrēšanās uz citiem, kad cilvēks pārāk daudz domā par citu vajadzībām un aizmirst par savām vēlmēm.
Tāpat arī dzīves pārmaiņas var radīt vientulības izjūtu, vēl jo vairāk, ja ir piedzīvots kāds zaudējums, piemēram, darba atstāšana, dodoties pensijā, bērnu aizbraukšana vai došanās patstāvīgā dzīvē, tāpat tuva cilvēka zaudēšana. Tie ir ļoti nozīmīgi notikumi un reizē arī zaudējumi, kas var novest arī pie vientulības izjūtas pat tad, ja apkārt ir citi cilvēki.
Jāatceras, ka vientulība arī ir viena no izjūtām, tā arī ir normāla, un tai var neļauties, to var mazināt. Viens no veidiem jau iepriekš minētais – dienas ritma veidošana, kā arī aktivitātes ne tikai mājās, bet arī ārpus mājas. Par vientulības sajūtu noteikti vajag runāt ar tuviniekiem, jo viņi, savu dzīvi risinot, var to nepamanīt.
Kādas pazīmes liecina par nepieciešamību meklēt speciālista palīdzību
Šīs pazīmes vai faktorus varētu iedalīt vairākās grupās. Pirmā būtu – garastāvokļa un emocionālās izmaiņas. Ja seniors izjūt pastāvīgu nomāktību, skumjas, kas nepāriet divu trīs nedēļu laikā, arī mēģinot sev palīdzēt. Tam var pievienoties arī nepārejoša trauksme, nemiers, baiļu sajūta. Tad arī intereses zudums par lietām, kas agrāk senioram patika, radīja prieku.
Jāpievērš uzmanība, ja seniors ievēro izmaiņas savā uzvedībā, atsvešinās no sabiedrības, tuviniekiem, negrib kontaktēties, atbildēt uz telefona zvaniem. Izmaiņas var būt arī miega paradumos – bezmiegs vai pārmērīga miegainība, tāpat ēšanas ieradumos. Senioram var zust arī vēlme rūpēties par sevi, savu higiēnu
Arī psihosomatiskie simptomi, sāpju parādīšanās ķermenī, gremošanas traucējumi, kuriem nav saistības ar saslimšanu, bet kas saistīti ar emocionālo stāvokli, ir būtisks signāls senioram. Pastāvīgs nogurums un enerģijas trūkums, nevēlēšanās celties no gultas, iziet ārā, kaut iepriekš tas ir paticis. Arī tad, ja ir daudz negatīvu domu, sajūtas, ka dzīvei nav jēgas, gribas aizmigt un nepamosties, viss ir slikti, ir signāli, ka nepieciešama speciālista palīdzība.
Kur meklēt palīdzību
Ģimenes ārsts var būt pirmais palīgs, kurš var izvērtēt seniora grūtības un saprast, vai nav kādu fizisku saslimšanu, kuru ietekmē pasliktinās pašsajūta, tāpat kādus soļus spert nākamos.
Ja ir pieejams psihologs vai psihoterapeits, tad, arī ar šiem speciālistiem runājot, seniors var mācīties tikt galā ar trauksmi, vientulības izjūtu, kopīgi meklēt risinājumus, kā būt vairāk iesaistītam kopā ar tuviniekiem, atrast kādu nodarbi, kas senioram var radīt enerģiju un piešķirt dienai piepildījumu. Ja ir kādi sarežģījumi attiecībās vai konflikti, kas nav ilgi risināti un nomāc, tad arī atšķetināt šīs sarežģītās attiecības.
Savukārt psihiatrs ir tas, kas nepieciešamības gadījumā var izrakstīt arī medikamentus, kas palīdzēs tikt galā ar depresiju, pārmērīgu trauksmi un nemieru. Jāpiezīmē, ka psihiatra vizītes pie valsts apmaksātiem speciālistiem ir bez maksas.
Un vēl var atcerēties par atbalsta tālruni, kas varētu būt izeja gadījumos, kad seniors nezina, kur aiziet vai nevar aizbraukt līdz ģimenes ārstam. Tad kaut vai telefoniski var piezvanīt krīzes centra “Skalbes” speciālistiem uz tālruņiem 67222922 un 27722292. Viņi uzklausīs, izjautās un arī palīdzēs atrast tuvāk speramo soli.
Iedrošinājumam varu teikt, ka tad, ja cilvēks meklē profesionālu palīdzību pie ģimenes ārsta, psihologa, atbalsta tālruņa speciālista, tā nav vājuma pazīme, bet drīzāk spēka izpausme. Tas nozīmē, ka cilvēks ir gatavs uzņemties atbildību par savu pašsajūtu, par savu veselību un ir gatavs meklēt risinājumus.
Komentāri