Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pārgājiens – izkustēšanās dabā, enerģija dzīvespriekam

Iveta Rozentāle, Sarmīte Feldmane
11:30
26.09.2025
32
Full Shot People Living Healthy Life

FOTO: freepik.com

Lai gan nevar saprast, vai vēl būs zeltainā atvasara vai pirmās salnas uzreiz nobirdinās lapas, bet, gari nefilozofējot, skaidrs, ka būt dabā vienmēr ir jauns piedzīvojums. Ja vienam kaut kur doties slinkums vai bail, var atrast kompāniju un doties pārgājienā. Visdrošāk, protams, ar gidu.


Dzīvesveida un labsajūtas tūrisma aģentūra “Power Jour­ney” vadītāja, fitnesa un izaugsmes trenere, vides gide Rudīte Truce regulāri    pārgājienos ved lielākas vai mazākas senioru grupas.

“Dzīvojam taču Gaujas Na­cionā­lajā parkā, mums ir uzdāvināts dabas spa, atliek tikai iziet ārā,” stāsta Rudīte un uzsver, ka kopā ar vīru Ilmāru allaž izvēlas mazāk zināmus maršrutus, lai sagādātu dalībniekiem atklājēju prieku. “Ja arī ejam pa labi zināmām vietām, tad meklējam kādu citu rakursu pazīstamajam, jo ļoti bieži paejam garām kam skaistam, neieraugām kādu dabas sagādātu pārsteigumu. Tā ir    dzimtās puses iepazīšana. Katrā pārgājienā ir kāds, kurš izsaucas, ka nav zinājis, ka tepat ir tāda vieta,” stāsta priekuliete un piebilst, ka pārgājienu maršruti mēdz būt dažāda garuma. Senioriem patīk astoņi deviņi kilometri. Allaž grupā ir kāds, kurš šaubās par savu varēšanu, jo sen nav mērojis vairāku kilometru attālumu, bet, kad citi uzmundrina, pats pārliecinās, ka ir tikai viena vaina – jāļauj uzdrīkstēties, tad viss notiek bez jelkādām problēmām.

“Rēķināmies ar dalībnieku varēšanu.    Piestājam pauzēs un kaut ko interesantu darām, lai kāds nejustos, ka kavē grupu, bet cits – ka jāgaida. Lai visiem būtu ērti, pārgājienos dodamies nelielās grupās,” pastāsta Rudīte.

Gadu gaitā vides gide novērojusi, ka pēc pārgājiena, kad noieti vairāki kilometri, dalībnieki ir nevis noguruši, bet ar mirdzumu acīs, dzirkstošu enerģiju.    “Fi­ziskās aktivitātes dabā saistās ar jaunības atmiņām,    reizē pārgājienā katrs pārbauda savu varēšanu un gūst prieku. Laiks tiek pavadīts kompānijā. Apkārt daba, domubiedri,  ja ir kāds kreņķis, tas aizmirstas. Man kāda kundze teica, ka ikreiz pēc pārgājiena jūtas par 30 gadiem jaunāka,” stāsta vides gide un uzsver, ka pārgājienos bieži vien seniori dodas kopā ar mazbērniem, bijušas arī trīs paaudzes kopā.

“Kopā pavadīts laiks dabā,  izkustēšanās, arī kā jauna ieraudzīšana dod dzīvesprieku, enerģiju. Daba un pašu aktivitātes palīdz rast dzīvē līdzsvaru,” atgādina R.Truce.   


“Cesis Inside”  vadītāju Sigitu Klētnieci pazīst daudzi, kuri gribējuši iepazīt tuvāku un tālāku Cēsu apkārtni.

“Seniori ir staigātāji. Sākumā gan minstinās – ko tad mēs. Bet, kad iekustas, ir gatavi skriet,” saka S.Klētniece un atzīst, ka doties pārgājienos ar senioriem vienmēr ir interesanti, viņi grib sev pierādīt, ka var, pārvar šaubas, un galamērķī gandarījums ir nenovērtējams.

“Kaut ko iegūt, nevis tikai izskriet cauri” – tas ir ģimenes uzņēmuma moto, domājot par pastaigām dabā.    “Vairāk baudīt, nesteidzīgi atpūšoties, skriet varam ikdienā, dabas ainavu baudījumam vajag rāmumu,” atgādina gide un pastāsta, ka  pieprasītāki maršruti ir uz  Ērgļu klintīm, Zvārtes iezi, gar Amatas upi, arī loki pa Cēsīm.

“Nedrīkst arī pārvērtēt sevi. Bijis, ka pasūta garāku pārgājienu uz Līču -Lanģu klintīm. Šķiet, tikai septiņi kilometri, bet taka ved augšup, lejup, tā nav viegla. Tad pa ceļam biežāk atpūšamies.

Pie Ērgļu klintīm ir jānokāpj lejā, nav viegli, bet tikai tad var redzēt ainavu. Nācies pierunāt, lai pamēģina, kad nokāpj, ir priecīgi gan par to, ko ierauga, gan to, ka izdarīja,” pieredzē dalās S.Klētniece un pastāsta, ka ieinteresētas kopējos pārgājienos ir senioru biedrības.

“Parasti senioru kompānijas vēlas, lai nav tikai pārgājiens, bet arī iespēja apmeklēt kādu ražotni, kur piedāvā degustācijas. Tāpēc populāri ir maršruti uz Raiskumu, pa Raunu,” pastāsta cēsniece un uzsver, ka seniori ir aktīvi, dažam tikai pietrūkst kāda, kurš ierosinātu, uzaicinātu, iesaistītu. Biedrībās parasti ir kāds aktīvists, kurš līdzi pavelk citus, tāpat ir draugu kompānijās.

“Pārgājienos katra grupa ir citāda. Vedu seniorus no Lietuvas, viņi bija    tik ātri, ka varēja apbrīnot, iespējami vairāk gribēja redzēt, iepazīt un būt dabā.    Reiz šaubījos, vai visi kopā noiesim līdz Zvārtes iezim, bet galapunktā lielākā daļa gājēju ātrāk par mani uzkāpa arī iezī,” pastāsta S.Klēt­niece un piebilst, ka ilgi domājusi, kas daļu senioru mudina steigties, nevis rāmi baudīt dabu. Pērn viņa četrus seniorus veda pārgājienos pa Spāniju un Itāliju. Viņi nebija pierunājami nesteigties, kaut brīdi papriecāties par ainavu, nofotografēt. “Tad sapratu, ka    viņiem dzīvē vēl ir tik daudz plānu, kurus gribas īstenot. Arī pabūt iespējami vairākās vietās un ieraudzīt kaut ko pārsteidzošu,” pārdomās dalās S.Klētniece un atgādina, ka rudens ir skaists laiks dabā, tas jābauda.

Piektdien003.qxd

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Virsnieka gods nav tikai vārdi

19:20
14.11.2025
94

Novembris. Latvijai īpašais mēnesis, kad patriotiskās jūtas izviļņojas publiskajā telpā sarkanbaltsarkanās krāsās, citos nacionālos simbolos un latvju zīmēs. Atceramies un godinām vēsturi. Šķiet, paaudzei, kas piedzīvojusi padomju okupācijas laikus, šis mēnesis ir vēl īpašāks. Tā Latvijas valstiskumu, cilvēkus, kuri par to cīnījās, latviešu karavīru godināšanu izjūt dziļi un to apzinās arī kā savas iekšējās brīvības […]

Ada zeķes ukraiņiem un dodas garās pastaigās

19:15
14.11.2025
66

Kopš kara sākuma Ukrainā multiplās sklerozes biedrība “MSs Cēsis” ikvienu aicina adīt zeķes, lai tā palīdzētu Ukrainas karavīriem frontē. Dziju biedrībai ziedo “Limbažu Tīne”, bet pieteikties adīt zeķes var ikviens, kurš jūt aicinājumu. Viena no adītājām ir deviņdesmitgadīgā cēsniece Lidija Jonāne, kurai ne tikai padodas brīnišķīgu zeķu adīšana, bet ir arī lieliska humora izjūta un […]

Uzmanoties no kritienu riska

19:10
14.11.2025
18

“Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, katru gadu tiek reģistrēti 37,3 miljoni kritienu, kas ir pietiekami smagi, lai persona vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Tuvojas gada tumšākais gadalaiks – ziema, kad kritienu riskiem ir jāpievērš īpaši liela uzmanība. Ceļi kļūst slideni, ielas ir apledojušas, šie un daudzi citi faktori palielina kritienu risku senioriem un cilvēkiem ar […]

Dažādi raksti

19:00
14.11.2025
34

Svētku pabalsts politiski represētām personām Novembrī Cēsu novada pašvaldība, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personu datu apstrādes departamenta ziņām, Cēsu novadā deklarētām politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izmaksā svētku pabalstu 75 eiro apmērā, informē Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika. Šogad pabalstu saņems 256 cilvēki. Pabalsts tiek ieskaitīts […]

Arvien kustībā – Juris Kokins

08:14
24.10.2025
302

Vai novērtējam tik būtisko vajadzību būt kustībā un svaigā gaisā? Ne vienmēr. Taču cilvēki, kas savu dzīvi saistījuši ar sportu, ar aktīvām nodarbēm dabā, saglabā darbīgumu un dzīvesprieku arī seniora gados.Juris Kokins ir pazīstams novadniekiem, kas nodarbojušies un nodarbojas ar sportu. Viņu zina jaunā paaudze, kam Juris, Jaunsardzes instruktors, rīkoja pārgājienus, nometnes, mācīja militāras iemaņas […]

Saudzēt acis rudenī

08:10
24.10.2025
47

Rudenī līdz ar tumšāka laika iestāšanos vairāk jāpiedomā, kā saudzēt acis, tās lieki nepārpūlot. Cēsu klīnikas oftalmologs Dāvis Raščevskis “Druvai” pastāstīja, kam tumšajā sezonā vairāk pievērst uzmanību, rūpējoties par redzi, kādi simptomi jāpamana un cik bieži nepieciešams apmeklēt acu ārstu. Acis regulāri jāmirkšķina Seniori daudz lasa, darina rokdarbus, min krustvārdu mīklas. Tas prasa koncentrēšanos, tāpēc […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi