Ikdienā pat nepamanām, kā apaugam ar mantām. Tikai, kad tās kādu iemeslu dēļ jāsāk šķirot, pēkšņi rodas sajūta – kā gan to var būt tik daudz! Turklāt par daļu vispār jau aizmirsts. Protams, vislabāk būtu ko lieku nemaz nenopirkt, tomēr, kad pienāk brīdis atbrīvoties no tā, kas iegādāts, ir vērts atcerēties par milzīgajiem atkritumu kalniem, kas paveras katrā poligonā. Ir viegli domāt, ka, izmetot atkritumu maisu, mēs atbrīvojamies no tā, taču patiesībā – ja atkritumi nav šķiroti, tie gadiem un desmitgadēm krājas milzīgos kalnos.
Šobrīd Cēsīs ZAAO EKO laukumam ceļu remontdarbu dēļ piekļūšana ir apgrūtināta, bet ne neiespējama. Un, tā kā šajās dienās arī pašai bija vajadzība uz to vairākkārtīgi doties, secināju, ka auto plūsma, kas ved dažādas izšķirotas lietas, ir nemitīga. Tas nozīmē, ka daudzi iedzīvotāji patiesi piedomā, lai sev vairs nevajadzīgo nevis vienkārši izmestu, bet gan nodotu tālāk šķirošanai, dodot lietām otro dzīvi. Un darbinieki, kas strādā EKO laukumā, ir neticami atsaucīgi, visu paskaidro, izstāsta un laipni palīdz. Laikā, kad daudzviet elementāra pieklājība ir sveša, tāda attieksme ir tik patīkama, ka bez vilcināšanās ir vēlēšanās, izdarot labu darbu, atbraukt atkal.
Atkritumus var šķirot arī pie mājas, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem dalīto atkritumu konteineri visbiežāk ir gandrīz pagalmā, individuālo ēku saimnieki tos var pasūtīt. Arī publiskajās vietās pieejami dalīti konteineri, piemēram, ir atsevišķs stikla tarai, tādam iepakojumam kā plastmasa, papīrs, metāls, koks. Uz atkritumu urnām skaidrojoši attēli, kas palīdz saprast, ko tajos drīkst un ko nedrīkst mest. Un ir arī konteineri tekstilam. Un, kad tāds ir acu priekšā, tad mājās, domājot, ko izmest miskastē un ko sašķirot, roka neceļas nešķirotajos atkritumos mest to, ko turpat līdzās var ievietot speciālajā konteinerā, tādējādi nevis palielinot atkritumu daudzumu, bet to samazinot.
RD Electronics un “Zaļā josta” apkopotā informācija liecina, ka Latvijā ik gadu tiek savākti apmēram 20 tūkstoši tonnu nolietotu elektroiekārtu, tomēr būtiska daļa vēl aizvien paliek mājsaimniecībās – novietota pagrabos, šķūņos vai citur, tā netiek izmantota un netiek pārstrādāta. Cilvēkiem nereti trūkst motivācijas atbrīvoties no vecajām elektroiekārtām vai mēbelēm, jo īpaši tad, ja tas prasa papildu piepūli vai maksājumus. Daudzās mājsaimniecībās tiek uzglabātas nolietotas elektroiekārtas, jo trūkst laika tās aizvest, nav sava transporta vai arī praktiskais latvietis secina – gan jau vēl noderēs.
Tomēr lielgabarīta atkritumu savākšanas akcijas rāda, ka iedzīvotāji būtu gatavi atbrīvoties no šiem priekšmetiem, ja tas nebūtu saistīts ar papildu izmaksām. Šāda veida akcijās mēbeles, matrači, paklāji un citi lieli sadzīves priekšmeti tiek pieņemti bez maksas, un interese par šo iespēju ir tik liela, ka konteineri piepildās ļoti ātri un akcija beidzas ātrāk nekā plānots.
Tātad cilvēki būtu gatavi nodot vairāk, ja tas neprasītu papildu līdzekļus un laiku. Un gan jau arī tad, ja apzinātos, cik svarīgi nevajadzīgās lietas nevis vienkārši nolikt tālākā stūrī, bet aizvest pārstrādei. Arī “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa vērtējis, ka iedzīvotāji atkritumu šķirošanā un nodošanā iesaistās arvien vairāk, tomēr iesaiste varētu būt vēl krietni augstāka, tamdēļ kampaņas vērtējamas pozitīvi, bet ir nepieciešams arī ilgstošs darbs un motivācija, lai radītu noturīgus paradumus.
Komentāri