Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jāuzdrošinās doties ceļā. Un pasaule atvērsies

Sarmīte Feldmane
14:50
25.07.2025
77
Celo

Atpūtas brīdis. Senioru grupa ekskursijā.

Vasara ir ceļojumu laiks. Tepat pa Latviju un tālākos ceļos dodas gan ģimenes, gan draugu kompānijas, gan organizētas ceļotāju grupas. Ja neizmanto kāda pakalpojumus, paša ziņā, kāds būs ceļojums vai ekskursija, bet daudzi, īpaši jau seniori, izmanto tūrisma aģentūru piedāvājumus.

Tūrisma aģentūras “BALT-GO” piedāvājumā ir visdažādākie maršruti – gan vienas un vairāku dienu, gan ar autobusu un lidmašīnu, gan pa Latviju un tuvākām kaimiņvalstīm, gan tālām zemēm.

“Katrā grupā ir kāds azartisks, možs seniors. Taču vislabāk, ja vairāki apvienojas un tad nolemj, kur gribētu braukt, tad kopā izveidojam maršrutu, izvērtējam, kāds būs režīms, atpūtas brīži, naktsmītnes,” stāsta “BALT-GO” vadītāja un gide raunēniete Līga Pommere un piebilst, ka senioru grupa, kura katru mēnesi brauc uz spa Pērnavā, apmeklē jūru, pa ceļam ikreiz iegriežas kādā interesantā vietā.

Senioru iecienītākās ir vienas vai divu dienu ekskursijas, jo, kā stāsta L.Pommere, mājās gaida sunīši, kaķīši. Gids veido savu maršrutu, cenšas ielikt kādu odziņu emocijām. Pirms došanās ceļā katrs var sazināties ar gidu, izrunāt sīkumos, kāds būs ceļojums, cik fiziski grūts.    “Ekskursija ir pasākums dienas vai vairāku garumā, kur kopā ir gan savā starpā pazīstami ceļotāji, gan tādi, kuri brauc pirmoreiz. Senioriem tā ir socializēšanās. Ne viens vien pats brīnījies, kāpēc visu mūžu nav braucis, bet bija jāaudzina bērni, jāstrādā, nevarēja atļauties. Ce­ļojumā iepazīstas, atrod draugus, kuriem līdzīgas intereses. Kāda kundze stāstīja, ka mājiniekus ceļošana neinteresē, bet viņai patīk. Braucienā atradusi draudzeni, ar kuru stundām var pārrunāt iespaidus un kopā kalt plānus. Viņas seko jauniem maršrutiem, lai atkal brauktu,”    stāsta L.Pom­mere un atklāj, ka ir ne viens vien pensionārs, kurš reizi mēnesī brauc kādā ekskursijā.

Pieredzējusī gide pastāsta, ka senioriem ļoti svarīgi, lai viņi justos droši, baidās, vai neapmaldīsies, vai izturēs slodzi, satraucas, jo neprot svešvalodas. “Katrā ceļotāju grupā ir dažādu vecumu cilvēki, gidi rūpējas par katru, seniori tiek īpaši pieskatīti, un neviens nav kaut kur atstāts,” uzsver aģentūras vadītāja. Taču pirms    ceļojuma izvēles katram pašam arī jāizvērtē, vai varēs garus gabalus noiet kājām, braucienu nosēdēt autobusā.

“Jārēķinās, ka pilsētās autobuss nepievedīs  pie katra objekta, parasti no rīta atbraucam, visa diena pa pilsētu, vakarā tiekamies autobusā. Dabas objektos, ja nav paredzēts pārgājiens ar mugursomu plecos, piebrauc klāt, pārsimts metru varbūt jānoiet. Garākie braucieni autobusā nav viegli, bet ik pa trim stundām ir pauzes, lai var izkustēties. Se­nioru grupām parasti plānojam viesnīcā nokļūt agrāk, lai var atpūsties. Tie, kam vēlēšanās, vakarā gida pavadībā dodas pastaigā vai uz kādu krodziņu,” pastāsta L.Pommere un uzsver, ka bažām par pazušanu nav pamata, bet telefons gan ceļojumā jāņem līdzi. Gadījies, ka kāds to atstāj mājās, jo nebūs taču vajadzīgs, bet kritiskā situācijā tas ir ļoti nepieciešams.

Pēdējā laikā, kā vērtē L.Pom­mere, arī seniori izvēlas aizvien tālākas un svešākas zemes. Tuvākās Eiropas valstis iepazītas, maršruti ved uz Spāniju, Portu­gāli, Itāliju, arī Dienvidameriku, Āfriku.

“Ceļojumā uz Zanzibāru brauca kundze, kurai bija veikta operācija, pārvietojās ar diviem spieķiem. Visur tika, jo autobuss pieved klāt, tālākais noejamais attālums bija 500 metri. Tā kā svarīgākais, pirms izvēlēties ekskursiju vai ceļojumu, sīki izzināt un izvērtēt, kas ir piemērots, kas ne,” atgādina    L.Pommere. Viņa pastāsta, kā kāda vecmāmiņa piepildīja sapni noiet Santjāgo ceļu. Abas ar mazmeitu sāka iet kopā ar grupu, tad veica kādu maršrutu ar vilcienu, tad atkal gāja un guva sajūtas un arī apliecinājuma sertifikātu. Ceļotāju vidū ir gana daudz vecvecāku ar mazbērniem.

L.Pommere pastāsta, ka zina seniorus, kuriem trūkst iedrošinājuma ceļot. Bijušas reizes, ka bērni mammai uzdāvina ceļojumu, bet dāvanas saņēmēja atnāk uz aģentūru un vēlas to izņemt naudā. “Tad daudz runājam par dāvanu, to, ka bērni gribējuši, lai mamma atpūšas, redz pasauli. Vēl izrunājas ar gidi. Ir patiess prieks, ka atgriežoties saka paldies un vēl gan tā kautrīgi, bet interesējas par citiem ceļojumiem,” pastāsta L.Pommere un pauž pieredzē balstītu pārliecību, ka ceļošana ir aizraujoša jebkurā vecumā.

Vienu gan viņa atgādina – neaizmirst par apdrošināšanu un bezmaksas EVAK* karti. Arī tas dos drošību ceļojuma laikā.

*EVAK – Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas apliecina, ka persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotājs un savā valstī ir sociāli apdrošināts. Īslaicīgi uzturoties citā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē, EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.


Gan špacierim, gan veselībai

“Mājās sēdētāji neesam,” saka Līgatnes senioru kluba “Spēk­avots” vadītāja Rasma Johansone. Līgat­nieši šonedēļ pabija ekskursijā Rūjienas pusē. Autobusu braucienam nodrošināja pašvaldība. Rasma vērtē, ka gūti gan emocionāli iespaidi, gan noderīga pieredze, iepazīstot Rūjienas amatnieku biedrību “Rūvezele”.

Nākamnedēļ “Spēkavots” kopā ar Līgatnes Amatu mājas meistariem brauks uz Vēveru dienām Vec­pie­balgā. “Tur bijām arī pērn vasarā. Mūsu vidū ir amatu meistari, daudziem interesē satikt tos, kuri dara kaut ko līdzīgu, citiem tā ir reize, kad pakavēties bērnības atmiņās,” stāsta līgatniete.
Pavasarī līgatnieši piedalījās paš­valdības rīkotā ekskursijā un iepazina Liepas pagastu. “Tā iespēja vairāk uzzināt par pašu novadu,” teic Rasma un atzinīgi vērtē šo iniciatīvu.

“Spēkavota” dalībniekiem vienmēr ir, ko darīt. Viņi vingro, iesaistās pilsētas kultūrnotikumu organizēšanā. Bet veselības uzlabošanai ir īpaša tradīcija, jau astoto gadu reizi mēnesī brauc uz spa Pērnavā. “Sākumā bijām desmit, tagad autobuss ir pilns. Ir sievas, kuras brauc gadiem. Ja kāds netiek vai vairs nevar, pievienojas cits. Tur ir ūdens masāžas, sāls pirts. Šie braucieni nav špacierim, bet veselībai,” pastāsta Rasma un atklāj, ka brauciens un trīs stundu spa apmeklējums izmaksā 36 eiro. Un neiztrūkstoša ir pastaiga gar jūru. Seniori šos braucienus organizē kopā ar tūrisma aģentūru.

“Kādreiz vasarās saorganizējāmies vieglajā mašīnā un kaut kur aizbraucām. Diemžēl vairs nav, kas sēžas pie stūres, tomēr kopumā esam sparīgi,” bilst Rasma.

Piektdien003.qxd

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Virsnieka gods nav tikai vārdi

19:20
14.11.2025
94

Novembris. Latvijai īpašais mēnesis, kad patriotiskās jūtas izviļņojas publiskajā telpā sarkanbaltsarkanās krāsās, citos nacionālos simbolos un latvju zīmēs. Atceramies un godinām vēsturi. Šķiet, paaudzei, kas piedzīvojusi padomju okupācijas laikus, šis mēnesis ir vēl īpašāks. Tā Latvijas valstiskumu, cilvēkus, kuri par to cīnījās, latviešu karavīru godināšanu izjūt dziļi un to apzinās arī kā savas iekšējās brīvības […]

Ada zeķes ukraiņiem un dodas garās pastaigās

19:15
14.11.2025
66

Kopš kara sākuma Ukrainā multiplās sklerozes biedrība “MSs Cēsis” ikvienu aicina adīt zeķes, lai tā palīdzētu Ukrainas karavīriem frontē. Dziju biedrībai ziedo “Limbažu Tīne”, bet pieteikties adīt zeķes var ikviens, kurš jūt aicinājumu. Viena no adītājām ir deviņdesmitgadīgā cēsniece Lidija Jonāne, kurai ne tikai padodas brīnišķīgu zeķu adīšana, bet ir arī lieliska humora izjūta un […]

Uzmanoties no kritienu riska

19:10
14.11.2025
18

“Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, katru gadu tiek reģistrēti 37,3 miljoni kritienu, kas ir pietiekami smagi, lai persona vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Tuvojas gada tumšākais gadalaiks – ziema, kad kritienu riskiem ir jāpievērš īpaši liela uzmanība. Ceļi kļūst slideni, ielas ir apledojušas, šie un daudzi citi faktori palielina kritienu risku senioriem un cilvēkiem ar […]

Dažādi raksti

19:00
14.11.2025
33

Svētku pabalsts politiski represētām personām Novembrī Cēsu novada pašvaldība, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personu datu apstrādes departamenta ziņām, Cēsu novadā deklarētām politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izmaksā svētku pabalstu 75 eiro apmērā, informē Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika. Šogad pabalstu saņems 256 cilvēki. Pabalsts tiek ieskaitīts […]

Arvien kustībā – Juris Kokins

08:14
24.10.2025
302

Vai novērtējam tik būtisko vajadzību būt kustībā un svaigā gaisā? Ne vienmēr. Taču cilvēki, kas savu dzīvi saistījuši ar sportu, ar aktīvām nodarbēm dabā, saglabā darbīgumu un dzīvesprieku arī seniora gados.Juris Kokins ir pazīstams novadniekiem, kas nodarbojušies un nodarbojas ar sportu. Viņu zina jaunā paaudze, kam Juris, Jaunsardzes instruktors, rīkoja pārgājienus, nometnes, mācīja militāras iemaņas […]

Saudzēt acis rudenī

08:10
24.10.2025
47

Rudenī līdz ar tumšāka laika iestāšanos vairāk jāpiedomā, kā saudzēt acis, tās lieki nepārpūlot. Cēsu klīnikas oftalmologs Dāvis Raščevskis “Druvai” pastāstīja, kam tumšajā sezonā vairāk pievērst uzmanību, rūpējoties par redzi, kādi simptomi jāpamana un cik bieži nepieciešams apmeklēt acu ārstu. Acis regulāri jāmirkšķina Seniori daudz lasa, darina rokdarbus, min krustvārdu mīklas. Tas prasa koncentrēšanos, tāpēc […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi