Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Sapratīs, ja pielāgosimies

Sandra Trēziņa
17:58
22.05.2025
57
1
Sandra Deruma

Spītējot nemīlīgajiem laika apstākļiem, izklaides notikumu sezona sākusies! Kaut vai sestdienas, 17. maija, vakarā bijāt Muzeju nakts baudītāji, hokeja fani vai Eirovīzijas fināla skatītāji? Varbūt nekā no tā visa, jo bija jāsvin dzimšanas dienas vai vārda dienas ballīte.

Jāatzīst, šogad Muzeju nakts piedāvātie notikumi bija tiešām vilinoši, bet, “iesēžoties” mājas mierīgajā atmosfērā, kur dienas garumā pielikts ne mazums pūļu, lai tā tāda būtu, paliku vien pie Eirovīzijas televizora ekrānā. Gribējās jau gribējās uzzināt, kā veiksies mūsu “Tautumeitām”. Arī pašausmināties par dažu mākslinieku gaumi vai pabrīnīties par mūsdienu tehniskajām iespējām, radot šovu, – gaismas, vizu­ālās projekcijas, temps, kādā maina skatuves iekārtojumu, realizējot katra dalībnieka ieceres, – ir patiešām apbrīnas vērtas. Tas pārņem tik ļoti, ka nav laika padomāt, kā tad ir ar pašu dziesmu, tās melodiskumu, saturu, vēstījumu. Jāsaka, diemžēl tas aizvien vairāk paliek šova ēnā, kur visaugstāk tiek novērtēts – jo vairāk efektu un trakumu, jo labāk. To vērā bija ņēmušas arī mūsu “Tautumeitas” un viņu šova veidotāju komanda.

It kā jau viss kārtībā, Latvijas vārds izskanēja, priekšnesums kā otrs labākais savā pusfinālā tika līdz finālam, kas daudzus gadus sagādāja mums problēmas. Arī rezultāts finālā – 13.vieta – nav peļams. Šova beigās, gaidot rezultātus, miegu aizdzina līdzpārdzīvojums, kā tad būs – vai Ei­ropa mūs sapratīs.

Jāatzīst, pēc “Tautumeitu” uzvaras Latvijas “Supernovā” par to bija šaubas. Vai “Tautumei­tas”, lai arī oriģinālas un vokāli spēcīgas, jaunas un skaistas, klausītājus, skatītājus un vērtētājus piesaistīs ar dziesmiņu latviešu valodā; neuzrunāja arī viņu vizuālais tēls, kas daudzreiz iepriekš viņām bijis daudz iespaidīgāks.
Šobrīd skeptiķiem neatliek nekas cits, kā vien slavēt Latvijas pārstāvniecību Eiropas lielākajā televīzijas šovā. Kāpēc gan ne? “Tautumeitas” pielāgojās tā prasībām: bija šovs, latviešu tautas vērtības vēstījošās meitenes bija pārvērtušās par visai nenosakāmām būtnēm, kuru asie nagi, sātaniskās, (citi domā, kaķa) astes un kailums (kā gan bez tā kārtīgā šovā) piesaistīja un uzrunāja. Vai tas slikti vai labi? Tas atkarīgs no katra paša pārliecības un (ne)vēlēšanās palikt pašam, neietekmējoties no sabiedrības tendences – jo trakāk, jo labāk. Lai vai kā, kaut kāds rūgtumiņš tomēr ir par “Tautumeitu” neapšaubāmo izdabāšanu publikai.

Bet kā patīkama tendence tomēr atzīmējama – šogad kopumā “trakumu” šovā bija mazāk un gandrīz uzvarēja, paliekot otrajā vietā, patiešām melodiska, saturiska, arī vizuāli gaumīga Izraēlas pārstāves Juvalas Ra­faelas (Yuval Raphael) dziesma “New Day Will Rise” (“Jauna diena uzausīs”). Pasaule attīstoties pa spirāli. Varbūt nākamais tās loks mūs sācis nest uz gaišākas civilizācijas pusi, kurā “Tautu­meitas” (varbūt jau citas) varēs palikt īstenas latviešu meitenes.

Komentāri

  • Vecais saka:

    Kurai kaķu sugai ir tautumeitu astes?

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Tas vēl nav noskaidrots

    19:59
    04.12.2025
    14

    Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

    Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

    19:58
    03.12.2025
    20
    1

    Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

    Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

    09:50
    02.12.2025
    30

    “Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

    Nerimstošais Kijiv-gurums

    09:50
    01.12.2025
    22

    Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

    Ieraudzīt un novērst vardarbību

    09:48
    01.12.2025
    20

    Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

    Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

    10:22
    26.11.2025
    36
    1

    Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    28
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi