Kur mūsu ciemā, pilsētā būs bumbu patvertnes? Vai ēkas apsekotas, vai pagrabi patvērumam piemēroti? Tādus jautājumus nākas dzirdēt katrā sanāksmē, iedzīvotājiem tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem. Taču cerīgas atbildes nav. Ja saprotu pareizi, Cēsu novadā ir tikai viena vieta, kas atbilst patvertnes prasībām, tā atrodas Cēsīs.
Tā vēsā prātā padomājot, diezin vai lauku teritorijām ir liels gaisa uzbrukumu risks. Mūspusē ārpus Cēsīm nav zināmi arī kādi militāri objekti, kas varētu radīt ienaidnieku interesi tos iznīcināt. Nav arī ļoti lielu enerģētiskās infrastruktūras mezglu, tomēr Augstsprieguma tīklu apakšstacija Ieriķos, pieļauju, varētu būt mērķis, lai traucētu elektroapgādi. Bet, iespējams, tā ir tikai mana, pavisam nezinātāja, iedoma un novada teritorijā ir daudz nozīmīgāki objekti, par kuriem vienkārši nezinu.
Tomēr arī ciemu iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, kur publisku ēku, sabiedrisku vietu tuvumā pieejama patvertne, pat ja tā neatbilst nosacījumiem, lai pie tās novietotu zaļo plāksnīti ar attiecīgu uzrakstu. Ļoti, ļoti ticams, ka patvertni, arī neoficiāli, nekad nevajadzēs izmantot, jo militāra uzbrukuma mūsu valstij nekad nebūs. Taču pārliecība, ka esam sagatavojušies arī visļaunākajam, ir pamats drošības sajūtai. Un tā mums ļoti vajadzīga.
Runājot par patvertnēm, mēs parasti gaidām pašvaldības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcību un vēstis. Un pareizi, pirmām kārtām ar patvertnēm jānodrošina vietas, kur pulcējas cilvēki – mācību iestādes, kultūras nami, kinoteātri, lielas biroju ēkas -, domāju, tām jābūt lielveikalu tuvumā un tamlīdzīgi. Institūciju atbildība ir gādāt, lai tas tā būtu. Taču daudz var darīt arī paši iedzīvotāji. Padomju gados būvētajām daudzdzīvokļu ēkām ir pagrabi, kurus var samērā vienkārši pielāgot patvērumam. Droši vien tur neierīkos tualeti, bet, lai būtu pieejams dzeramais ūdens, var padomāt. Taču vispirms vajadzētu atbrīvot pagrabus no gadu gaitā sakrātā. Plauktos ir ne tikai ievārījumu un marinētu gurķu burkas, sakrauts daudz kas vairs neizmantots, ko bijis žēl aizmest. Krājas pat vecas mēbeles, gāzes plītis, ledusskapji, dēļi un vēl daudz cita, kas “varbūt kādreiz noderēs”. Gan jau nebūtu tik grūti iedzīvotājiem vienoties, lai no mājas uzkrājumiem samaksātu par lielgabarīta atkritumu konteineri un pagrabu izvāktu tik daudz, lai nebaltā stundā tie būtu arī patvērums.
Taču iedzīvotāju rosībai vajadzētu arī institūciju atbalstu. Skaidrot iedzīvotājiem, kas darāms, kā darāms, aicināt, atgādināt. Un iesaistīt, piemēram, ēku apsaimniekotājus, kas savukārt organizētu namu iemītniekus.
72 stundu somu esam iemācījušies sakārot, un ne vienam vien tā sakomplektēta stāv mājās. Tāpēc taču neviens nedomā, ka rīt, nākamnedēļ vai pēc pusgada tā būs nepieciešama. Tāpat ar patvertnēm, tām vienkārši jābūt, lai arī, ļoti, ļoti ticu, tajās nekad nebūs jāpaglābjas.
Komentāri