Trešdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Viss apkārt jaucas

Sarmīte Feldmane
13:18
09.11.2024
10
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Svētdien Mārtiņi. Gada ritumā tie iezīmē    rudens beigas un ziemas sākumu. Saimnieciskais gads laukos, arī veļu laiks beidzies, var svinēt. Vispirms līdz Ziemassvētkiem, tad Jaunajam gadam un Meteņiem. Tas ir laiks, kad iet budēļos. Bet daudzi jo daudzi jau izmaskojās Halovīnā. Tad vienkāršāk, aizej, veikalā nopērc tērpu, masku vai krāsu sejai un vari doties ielās. Budēļu maskas netirgo, arī nezinu, ka kāds tās gatavotu citiem. Ja būtu pieejamas, kas zina, varbūt ķekatniekus redzētu biežāk. Halovīnā lielākais prieks esot tikt pie saldumiem, bet arī latvieši čigāniņus, ķekatniekus, budēlīšus bez cienāšanas prom nelaida. Viņi nesa svētību mājai, laukiem,    kūtij, stallim, saimei. Vai nebūtu pārsteigums, ja kādu vakaru pie durvīm klauvētu Dzērve, Kaza, Lācis, Nāve, Vilks, Garā sieva…

Ja šodien tik daudz runājam par klimata pārmaiņām, atkritumiem, ko saražojam, tad no ekoloģiskā skatījuma Halovīnu un ķekatniekus nevar salīdzināt. Vismaz Latvijā. Halovīna briesmoņu tērpi un maskas ir rūpnieciski ražoti, veikalos pirkti un visbiežāk laimīgā gadījumā kalpo divus oktobra pēdējās dienas vakarus. Latviešu tradicionālo masku veidošanā tiek izmantots vecs, nolietots, arī caurumains apģērbs vai nolietoti sadzīves priekšmeti. Sejas maskas izgatavošanā agrāk izmantoja audumu, kažokādu, koku, tāsi, vēlākos laikos arī kaprona zeķi.  Sejas vai viepļa krāsošanai, lai tiktu pie baltas sejas, lieto krītu, miltus, lai iegūtu sarkanu krāsu – bieti, melnu -kvēpus, ogli. Dzīvnieku masku (Dzērve, Zirgs) galvu veidošanā izmanto zābaku vai velteni. Var būt no koka gatavota galva. Gandrīz tikai dabas materiāli, ja ne, tad tas, kas nekam citam vairs neder.   

Tā, redz, tai pasaulē notiek,    jo tai lodei patīk griezties, un tā savā gaitā paķer, ko redz, un rāda tālāk.
Mārtiņi gadskārtu aplī ir tie, kas rāda padarīto. Zemnieks, jo viņš ir dabā, tā viņu baro, prasot pretī vien darbu, zina, kad drīkst atpūsties, kad tērēties vai pievilkt ciešāk jostu. Tā ir māka no dabas, jo tā izdzīvo, lai kādi laikapstākļi vai cilvēku radīta iznīcība klejo apkārt. Šīs mākas trūkst politiķiem. Tiem, kuri    tepat, acīs skatoties pakalpojuma saņēmējam, vienalga valsts vai pašvaldības, lemj, kuru ceļu labot, kuru ēku pārdot, kursi par miljons eiro, solot dāvāt otru dzīvi, vērtēt, kādām zivīm dzīvot ezerā, kukaiņiem tusnēt pa smilgām pļavā, kādā skolā- tuvā vai tālā- mācīties un cik pelnīt. Nevar saprast, vai citu dzīves lēmēji pazaudējuši vai    nav apguvuši dabas nolikto kārtību – sēj, kopj, tad vāc ražu. Mēģinot vākt, graut un pamest ir ačgārni. Tas nekas, ne jau visiem viena saprašana, darīšanas spējas.

Mārtiņi atnes tumšo laiku. Var jau klaigāt, ka gribas sauli, siltumu, ka migla smacē. Nu un tad, tāpēc laikapstākļi nemainīsies. Miglas vāli tikai gūs iedvesmu un pār pļavu noadīs necaurredzamu pelēku paklāju. Bērzu pazarēs palikušās dzeltenās lapas pasmiesies. Ir jau pamats. Nemākam novērtēt to, kas mums ir. Augstprātībā sevi norokam, pazaudējam, nesaprotams, kas ir lepnums, laime vai vienkārši forša diena.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Māsiņa burkānu vagā

13:17
12.11.2024
12

Spriedelējumos par ASV prezidenta vēlēšanām un to, kas nu tagad būs, ik pa laikam izskan tādi kaitinoši vārgulīgi pīkstieni. Redz, Amerikas vēlētāju nesaprātīgā izvēle tagad nodarīs gauži mūsu ekonomikai un aizsardzības spējai, jo neprognozējamajam gaišmatim, kurš atkal atgriezīsies Baltajā namā, Latvija nepavisam nav prioritāte. Šāda zūdīšanās, manuprāt, liecina vien par spriedelētāja noslieci uz atkarību. Dzīves […]

Redzamie un neredzamie atkritumi

13:16
12.11.2024
7

Kopš divus gadus darbojas taromāti, kļuvis viegli uzskaitīt nodoto depozīta iepakojumu jeb plastmasas un stikla pudeļu, skārdeņu skaitu. Un, lūk, Latvijā depozīta sistēmā kopīgiem spēkiem esam atgriezuši jau vienu miljardu iepakojumu. 96% iedzīvotāju nodod izlietotās pudeles, un to iedzīvotāju skaits, kas taromātu izmanto reizi mēnesī un biežāk, no 71% 2022. gadā ir palielinājies līdz 83% […]

Pagaidām vairāk bažu un neskaidrības

13:16
11.11.2024
80

Latvijā pirms vēlēšanām parasti tiek atgādināts, ka, balsojot par kādu partiju vai politiķi, arī vēlētāji uzņemas atbildību par sekām. Tiek atgādināts, ka emocijas vien, bez zināšanām un sapratnes par dažādiem procesiem, ir slikts padomdevējs. Arī brīvās un demokrātiskās valstīs vēlētāji, gribot labāku dzīvi, var izdarīt izvēli, kas patiesībā sagrauj viņu valsti un noved pie diktatūras. […]

Kad sāksim izskaust Kanādas zeltgalvīti

19:27
07.11.2024
30
1

Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka ierobežot latvāņus nav iespējams. Varenais un cilvēkiem diezgan bīstamais augs gāja uz priekšu, pārņemot aizvien lielākas platības. Nevarētu teikt, ka tagad tas būtu iznīcināts un mūsu zemi vairs nepiesārņotu, tomēr vismaz ceļmalās to redzam aizvien retāk. Kur savulaik vilnīja īsti latvāņu meži, tagad no tiem vairs ne miņas. Tātad ar […]

Cik atliekam nebaltām dienām

10:46
05.11.2024
28

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs […]

Troksnis par troksni. Tas jāregulē

10:45
04.11.2024
38

Gadalaiki Latvijā jau nosaka – vasara atpūtai, ziema darbam un miegam. Tā pēdējā gadsimtā esam pieraduši. Īpaši jau pilsētās.    Izklaide, plaša vai neliela mēroga, vienmēr saistīta ar troksni.    Tiesa gan, kas vienam troksnis, kas traucē, citam ir patīkama atpūta. Par to tiek runāts un spriests gadu desmitus un vēl ilgāk. Tiesībsargs atzinis, ka izklaides […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
19
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
14
8
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
16
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi