Piektdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Kad sāksim izskaust Kanādas zeltgalvīti

Andra Gaņģe
19:27
07.11.2024
12
3 Andra Gange 150x150.jpg

Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka ierobežot latvāņus nav iespējams. Varenais un cilvēkiem diezgan bīstamais augs gāja uz priekšu, pārņemot aizvien lielākas platības. Nevarētu teikt, ka tagad tas būtu iznīcināts un mūsu zemi vairs nepiesārņotu, tomēr vismaz ceļmalās to redzam aizvien retāk. Kur savulaik vilnīja īsti latvāņu meži, tagad no tiem vairs ne miņas. Tātad ar neatlaidību un mērķtiecību ienācējam var parādīt durvis vai vismaz likt skatīties uz to pusi.

Toties tagad kā uzbrukumā Cēsu pusē dodas Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa. Ceļmalas no Cēsīm līdz Liepai vasarā ziedēja koši dzeltenas. It kā jau skaisti, taču vai vietējai ainavai raksturīgi? Līdzīgi varētu nosaukt vēl daudzas vietas un, protams, ne tikai Cēsu novadā.

Zeltslotiņas gan atzīst par invazīvu sugu, bet īstā statusa, lai uzsāktu ierobežošanu, nav. “Druva” vasarā pētīja, kā valsts vai pašvaldību līmenī apkaro kādreizējo dekoratīvu augu, kas izcili piemērojies videi un turpina izplatīties, bet īstu atbildi neatrada. “Latvijas valsts ceļi” , kuru pārziņā esošo lielāku un mazāku ceļu malās viļņojas zeltgalvīšu klājieni, norādīja, ka “Invazīvo augu sugu saraksts” 2. punktā par vienīgo invazīvo augu sugu ir atzīts Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden). Līdz ar to normatīvie akti neparedz Kanādas zeltslotiņu izplatības ierobežošanas pasākumus veikt”.

Arī citu institūciju atbildes bija izvairīgas, paužot, ka top grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Kad tos pieņems, būs lielāka skaidrība arī par zeltgalvītēm. 3.oktobrī Saeima likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņēma, 18.oktobrī Valsts prezidents to izsludināja. Taču likumā, protams, nav nosauktas ne konkrētas augu, ne dzīvnieku sugas. Tātad, lai Kanādas zeltgalvītes ierobežošanas pasākumi būtu jāveic tikpat nopietni un atbildīgi kā latvāņa apkarošana, vēl jāpagaida. Un jācer, ka tā būs iekļauta Latvijas invazīvo augu sarakstā. Atbilstoši likumam Ministru kabinetam līdz nākamā gada 28.feburārim jāizdod noteikumi “Invazīvo augu sugu saraksts” un invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi, kas nosaka arī kompetentās iestādes un to funkcijas.

Taču līdztekus izpratnei un arī vēlmei ierobežot zeltgalvītes uzvaras gājienu jāsaprot, ka katrs invazīvo sugu sarakstā ierakstītais augs prasīs arī papildu izdevumus. Tādi būs ceļu uzturētājiem, pašvaldībām, arī privāto platību saimniekiem. Jāteic gan, dzirdēts, ka Kanādas zeltgalvītes nav ļoti grūti ierobežojamas, galvenais esot tās regulāri nopļaut. Jādomā, labāko risinājumu auga apturēšanai piedāvās Dabas aizsardzības pārvalde. Tās speciālisti šovasar kopā ar “Latvijas valsts meži” ierīkojuši 13 pilotteritorijas invazīvo sugu ierobežošanas metožu efektivitātes pārbaudei. Pilotteritorijas Latvijā aizņem vairāk nekā 110 hektārus, tajās pārbauda 23 ierobežošanas metodes piecām invazīvajām sugām – Kanādas zeltgalvītei, puķu spriganei, krokainajai rozei, ošlapu kļavai un vārpainajai korintei, kurām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz Latvijas dabas daudzveidību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cik atliekam nebaltām dienām

10:46
05.11.2024
22

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs […]

Troksnis par troksni. Tas jāregulē

10:45
04.11.2024
32

Gadalaiki Latvijā jau nosaka – vasara atpūtai, ziema darbam un miegam. Tā pēdējā gadsimtā esam pieraduši. Īpaši jau pilsētās.    Izklaide, plaša vai neliela mēroga, vienmēr saistīta ar troksni.    Tiesa gan, kas vienam troksnis, kas traucē, citam ir patīkama atpūta. Par to tiek runāts un spriests gadu desmitus un vēl ilgāk. Tiesībsargs atzinis, ka izklaides […]

Par uzticēšanos

10:44
03.11.2024
25
1

Uzticēšanos kaut kam vai kādam, protams, pirmām kārtām ietekmē emocijas, apstākļi un dažādas situācijas. Tikai pēc tam civlēks sāk vērtēt arī darbus. Tas nav nekas ārkārtējs un nesaprotams – ne velti mēdzam sacīt, ka neesam mašīnas. Šoreiz ieskats aptaujās, kas liecina par Latvijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju uzticēšanos varas institūcijām un partijām. Uzreiz jāteic, ka […]

Bezmaksas sieriņa vilinājums

10:20
01.11.2024
35

Preses konferencē, ko pagājušajā nedēļā rīkoja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vadība, liela uzmanība bija pievērsta krāpniecībai un tās daudzveidīgajām izpausmēm. Šogad no iedzīvotājiem izkrāpti jau vairāk nekā 600 tūkstoši eiro! Plašāk jau izskanējušas ziņas par krāpnieku tehnoloģisko nodrošinājumu un prasmēm, iesaistot līdzdalībniekos arī mākslīgo intelektu un tā spēju kopēt balsis. Aicinājums ātri, ātri pārskaitīt […]

Kad plāns neatbilst reālai situācijai

15:58
30.10.2024
32

Līdz ar tuvošanos gada izskaņai arvien skaļāk sāk zvanīt trauksmes zvani, kas liecina – plāns ne tuvu neatbilst reālai situācijai. Un šoreiz ar to es domāju situāciju veselības aprūpē. Cēsu klīnika jau laikus informējusi, ka iedzīvotājiem nepieciešamie valsts apmaksātie ambulatorie pakalpojumi ir nepietiekamā skaitā, tāpēc gada nogalē tie vairs nebūs pieejami. Tas nozīmē, ka rindas […]

Prieks un bailes par nezināmo

15:56
29.10.2024
33

Komēta ir gandrīz    prom. Nākamnedēļ tā jau būs attālinājusies no Zemes un Saules, vairs nevarēs apbrīnot tās spožumu.   ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) norādījusi, ka Čučiņšanas – ATLAS komēta pilnu orbītu veic apmēram 80 000 gados, bet iepriekšējo reizi mūsu debess jumā to varēja redzēt tie, kuri dzīvoja pirms 30–40 miljoniem gadu.  […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
13
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
10
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
11
7
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
13
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
8
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi