Līdz ar tuvošanos gada izskaņai arvien skaļāk sāk zvanīt trauksmes zvani, kas liecina – plāns ne tuvu neatbilst reālai situācijai. Un šoreiz ar to es domāju situāciju veselības aprūpē.
Cēsu klīnika jau laikus informējusi, ka iedzīvotājiem nepieciešamie valsts apmaksātie ambulatorie pakalpojumi ir nepietiekamā skaitā, tāpēc gada nogalē tie vairs nebūs pieejami. Tas nozīmē, ka rindas pie šiem speciālistiem būs vēl garākas arī nākamajā gadā, jo tie, kas netiek šogad, stājas gaidīšanas rindā un tikai nākamgad saņems pakalpojumu.
Nenoliedzami, jo grūtāk cilvēkiem tikt pie valsts apmaksātiem pakalpojumiem, jo biežāk veselības problēmu saasināšanās gadījumos viņi vēršas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) un uzņemšanas nodaļā. Bet, ja pacienta kaite nav bijusi tik liela, ka viņam jāpaliek slimnīcā un cilvēks turpina ārstēties mājās ģimenes ārsta uzraudzībā, tad izmeklējumu izmaksas jāsedz no ambulatoro pakalpojumu kvotas. Tādēļ Cēsu klīnikā daļa līdzekļu, proti, 15%, kas plānoti sekundārajai veselības aprūpei, tajā skaitā ambulatorajiem pakalpojumiem, jānovirza NMP un uzņemšanas nodaļai. Patiešām sanāk apburtais loks.
Un līdzīga situācija ir citās ārstniecības iestādes un citu pakalpojumu pieejamībā. Piemēram, tiem, kuriem gada nogalē bija plānota gūžas vai ceļgala operācija, vai arī valsts apmaksāta krūts vēža rekonstruktīvā operācija, tās nesaņems. Tas tādēļ, ka Nacionālais veselības dienests brīdinājis – operācijas, kas veiktas ārpus valsts noteikto kvotu apjoma, nefinansēs. Pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse” nosūtījusi vēstuli amatpersonām un institūcijām, norādot, ka finansējumam ir jābūt atbilstošam reālajām vajadzībām, nevis ārstniecības iestādēm katru gadu ir jācīnās, lai saņemtu samaksu par operācijām, kas veiktas ārpus valsts kvotu apjoma.
Turklāt izskatās, ka krīze tikai padziļināsies, jo nākamajā gadā nepieciešamie 153 miljoni eiro veselības aprūpei, kas jau bija kompromisa vienošanās rezultāts nozares Stratēģiskajā padomē, 2025.gada valsts budžetā nav atrasti, piešķirti tikai 24,9 miljoni eiro. 30.septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē izskatīja aktuālos jautājumus par nākamā gada valsts budžetu. Tās laikā gan arodbiedrības, gan darba devēji uzsvēra, ka līdztekus drošībai valsts prioritātei jābūt arī veselībai un izglītībai un nevar atbalstīt valsts budžetu, kurā joprojām ignorē nozarēm nepieciešamo finansējumu.
Saprotams, mūsu kopīgi veidotais valsts budžeta maciņš ir tik liels, cik ir. Novirzot vienai nozarei vairāk, jebkurā gadījumā citai būs jāatņem. Tomēr vajadzētu būt vēl kādiem risinājumiem, lai nebūtu jātaupa uz iedzīvotāju veselības rēķina.
Komentāri