Otrdiena, 1. aprīlis
Vārda dienas: Dagnis, Dagne

Nebeidzamā prāta pārpūle un smadzeņu nespēja informāciju apstrādāt

Anna Kola
18:34
21.10.2024
67
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Mūsdienu paaudzes dzīvo pastāvīgas, šķietami nebeidzamas stimulācijas laikā. Šādas stimulācijas pozitīvie un negatīvie aspekti ir ļoti apspriesti. Tātad uz ko attiecas “pārmērīga stimulēšana”? Apspriežot pārmērīgu stimulāciju, es atsaucos uz domu, ka mūsdienu pasaulē cilvēka smadzenes pastāvīgi tiek pakļautas nebeidzamiem stimuliem, tām tiek dots ļoti maz laika, lai pārdomātu, domātu un būtu produktīvs rezultāts.

Daži šo stimulu piemēri ir nemitīgie sociālo tīklu paziņojumi, Instagram “patīk” sirsniņas, nemitīgās ziņas WhatsApp vai Telegram saziņas kanālos, e-pas­ta ziņojumi, reklāmas no interneta iepirkšanās vietnēm, Netflix jaunākais filmu klāsts, Twitter jeb X domugraudi un visam pāri – ziņas no visas pasaules, visur, divdesmit četras stundas (gandrīz) diennnaktī…

Visi šie stimuli ir pieejami dažu sekunžu laikā, ja izmanto viedtālruņus. Daži apgalvo, ka varbūt tiešām esam pārmērīgi stimulēti, taču šis fakts var nemaz nebūt slikts, un turklāt tas atspoguļo augsti tehnoloģiskas sabiedrības jauno realitāti. Citi saka, ka pārmērīga stimulēšana kaitē mūsu produktivitātei un tādējādi spējai paveikt praktiski jebko.

Viens cilvēks, kurš uzskatīja, ka pārmērīga stimulācija ir robeždistopija, bija slavenais zinātniskās fantastikas autors Rejs Bredberijs, kurš par to rakstīja savā tagad nu jau klasiskajā darbā “451 grāds pēc Fārenheita”. Grāmata seko galvenajam varonim Gajam Montāgam, kurš pārvietojas pasaulē, kurā grāmatas ir aizliegtas un kuras sadedzina ugunsdzēsēji. Bredberija radītajā nākotnes pasaulē cilvēki vairs nelasa, bet gan skatās televīziju un lieto “laimīgās” narkotikas.

Daži šīs pārmērīgi stimulētās pasaules piemēri parādās Gaja Montāga mājā. Katrā sienā ir televizori, kas atskaņo komēdijas no televīzijas kanāliem, kas piepildīti ar šoviem un raibām preču reklāmām, un pastaigas bez mūzikas vai mobilajiem televizoriem šajā pasaulē vispār nepastāv. Sabiedrība ir tik ļoti atkarīga no stimulācijas, ka, ja cilvēks kaut uz sekundi apstājas, viņu pārņem depresija un domas par pašnāvību. Vai nav mazliet līdzīgi šodienas dzīvei? Bredberija galvenā kritika šai sabiedrībai ir fakts, ka idejas vairs netiek apstrīdētas un kritiskā domāšana ir kaut kas, kas nepastāv.

Viens no grāmatas slavenākajiem citātiem parāda Bredberija kritiku:”Mums vajag palikt vieniem. Laiku pa laikam mums patiešām ir jāuztraucas. Cik ilgs laiks pagājis, kopš jūs patiešām esat apgrūtināts? Par kaut ko svarīgu, par kaut ko īstu?”

Bredberija izklāstītā pasaule, tāpat kā vairums distopisko romānu, stāsta par galējībām. Tomēr arī es piekritīšu viedoklim, ka mēs jau šodien bīstami flirtējam ar tādu sabiedrības dzīves modeli un atrodamies sava veida krustcelēs.

Daudzi pārmērīgas stimulācijas aspekti, par kuriem savulaik vēstīja šī grāmata, šodien kļūst par realitāti. Viens piemērs ir efekts, ko rada sociālo mediju lietotnes. Saskaņā ar bēdīgi slaveno algoritmu visiem lietotājiem tiek piedāvāts tāds saturs, kas nodrošina, ka viņi turpina lietot šīs vietnes. Politiskajam saturam tiek rādīti tikai videoklipi, attēli un mēmes, kas atbalsta personas personīgo viedokli. Tādējādi tiek kaitēta cilvēka spējai kritiski domāt par saviem uzskatiem.

Vēl viens aspekts ir saistīts ar mūsu nespēju darīt lietas bez stimuliem un tādējādi nedot laiku pārdomām par dienu, un kritiski padomāt par apkārtējo pasauli. Reālās dzīves piemērs vērojams, piemēram, Augsburgas pilsētā Vācijā.

Tur ceļu satiksmes negadījumi, kuros gājēju skatīšanās telefonā dēļ notriec automašīna, kļuvuši tik izplatīti, ka pilsētā uz ietvēm uzstāda luksoforus, gaisma mirgo no zemes, tādējādi brīdinot cilvēkus, kas skatās uz leju tālruņos. Paradoksāli, uz kurieni virzās pasaule, vai ne? Viss, kas ir pārmērīgi, ir slikts, un tehnoloģijas ne ar ko citu neatšķiras.

Patlaban Lielbritānijā tiek lemts par likuma grozījumiem, kas aizliegtu lietot tālruņus skolās. Pie mums notiek līdzīgs process – Saeima pagājušajā ceturt­dienā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem tiks aizliegts izmantot mobilos tālruņus skolās līdz 6.klasei, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību programmas apgūšanai. Mobilo tālruņu aizliegums stāsies spēkā no nākamā mācību gada sākuma. Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība obligāti līdz 2025.gada 31.maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā. Priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāts, bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa (AS). Domāju, katram būtu ieteicams pārdomāt savu informācijas lauka saturu, izsvērt, cik lielā mērā un kādi sociālie tīkli, ziņu vietnes un visa cita informācija, kas milzīgos apjomos dzīvo un plūst viedierīcēs, aizņem mūsu ikdienu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
67

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
43

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
44

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
20
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
37
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
21
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi