Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pašapziņas kino

Sarmīte Feldmane
12:22
16.10.2024
99
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Latvijas kino iekaro pasauli. Mūsu filmas piedalās starptautiskos un prestižos festivālos, tiek godalgotas. Pašu mājās kinoteātriem arī nav jāsūdzas par skatītāju trūkumu. Veidojas sadarbība ar citām kinokompānijām, top kopražojuma filmas. Tas, protams, ceļ pašapziņu: mēs varam, mākam kino valodā uzrunāt cilvēkus ne tikai pašu zemē. Valsts līmenī budžeta dalītāji ik gadu padiskutē, dot vai nedot kino naudu, bet, izvērtējot ieguvumus, allaž kaut nedaudz atrod.

Bet vienu filmu    daudzi gaida jau ilgāku laiku. 2021.gada sākumā sāka filmēt vēsturisku    spēlfilmu “Zeme, kas dzied”. Tās pamatā ir vēsturisks stāsts par pirmo latviešu Dziesmu svētku tapšanu 1873. gadā. Tad sākās šodienas Dziesmu svētku tradīcija.  “Tas bija laiks, kad sākās cīņa arī par sieviešu pašnoteikšanos, tāpēc paralēli vēsturiskajai sižeta līnijai filmu caurvij stāsts par jaunu un izglītotu meiteni Annu, kura vēlas dziedāt korī. Lai arī toreiz tā galvenokārt bija vīriešu nodarbošanās un Vidzemes ciematiņā, kurā viņa uzturas, ir tikai vīru koris, Anna ir apņēmības pilna pārvarēt visus šķēršļus un kopā ar citiem tautiešiem dodas uz Rīgu, lai piedalītos pirmajos Dziedāšanas svētkos. Viņa pārstāv tos dalībniekus, kuriem, pārzinot repertuāru, bija atļauts piedalīties kopkorī bez sava kolektīva,” filmas sižetu atklājis režisors un viens no    scenārija autoriem Māris Martinsons.

Filmas epizodes filmēja arī Lielstraupes pilī, kas pārtapa par  Rīgas Latviešu biedrības namu. Daudzi mūsu koru un deju kolektīvu dalībnieki un vienkārši interesenti piedalījās Dziesmu svētku filmēšanā Valmieras estrādē, kas bija kļuvusi par Rīgas Ķeizardārzu – pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku norises vietu. Tā katram filmas dalībniekam sākās savs stāsts par filmu.

“Zeme, kas dzied” bija plānota kā veltījums Dziesmu svētku 150. gadskārtai, un skatītājiem  ekrānos to vajadzēja ieraudzīt pērn Dziesmu svētkos. Tomēr māksliniecisku apstākļu dēļ tā tika pārcelta uz pērnā gada novembri. Režisors toreiz skaidroja, ka filmas veidošanas laikā, kopā ar scenārija autoru Daini Īvānu pētot vēsturiskos faktus un strādājot pie filmas scenārija un virs­idejas, nostabilizējusies pārliecība, ka filmā noteikti ir jāiekļauj dokumentālie kadri no 2023.gada Dziesmusvētkiem. Tas stiprinātu mijiedarbību starp stāstu par pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku rašanos un mūsdienām. Taču arī tad pirmizrāde nenotika.   

Nupat izskanējusi laba ziņa, novembrī “Zeme, kas dzied” būs uz kino ekrāniem.    Cik zināms, filmas    kopējais budžets ir 3,5 miljoni eiro, kas ir līdz šim dārgākā filma Latvijas kino vēsturē. Pirms tam šis gods piederēja filmai “Dvēseļu putenis”.

Saka jau, kas lēni nāk… un tā tālāk. Protams, nav labi kaut ko sasteigt, svarīgi pārdomāt ideju. Taču visu filmas tapšanas laiku tika runāts par naudu, kuras pietrūkst. 2022. gadā Valsts kontrole Kultūras ministrijai pārmeta, ka tā piešķīrusi Latvijas Nacionālajam kultūras centram    finansējumu – vienu miljonu eiro, lai radītu filmu par Dziesmu svētkiem. Valsts kontrole kritizē šādu pieeju, jo tādējādi apiets veids, kādā Latvijā tiek piešķirts finansējums filmu veidošanai, kā arī minētā nauda filmai nemaz nebija plānota Dziesmu svētku 150 gadu atzīmēšanai.   

Filmas veidotāji meklēja dažādas iespējas, kā piesaistīt naudu. Protams, vienmēr var pārmest, ka kaut kas ir par dārgu, ka kāds būtu izdarījis labāk. Un tā arī ir. Tikai kur ir tie darītāji, kur viņu idejas. Bet ne par to. Dziesmu svētku tradīciju slavējam ne tikai ik pa pieciem gadiem, par tās kopšanu atgādinām, runājot par koriem, deju kolektīviem, pūtēju orķestriem. Kā tā sākās, var lasīt grāmatās, bet daudz vairāk cilvēkus uzrunās kinostāsts. Tas būs par to, kādi bijām, kādi tapām un esam. Lai kā negribas pieminēt naudu, nacionālās pašapziņas atklāšanai pagātnē un izpratnes audzināšanai šodien jau nu gan diezin vai vajadzētu skopoties. Var vien iedomāties, kāds vēl emocionāls uzmundrinājums būtu bijis Dziesmu svētku dalībniekiem, ja filmu rādītu Dziesmu svētku gadā. Un tas laikam tomēr ir stāsts par prioritātēm kultūrā, zinot, ka visam naudas nekad nepietiks,   saprast ne tikai to, kas svarīgs šodien, bet gan kādu nospiedumu tas atstās rītdienai.

“Zeme, kas dzied!” nav tikai sauklis vai filmas nosaukums. Katram latvietim tas ir kas vairāk. Arī uz kino ekrāniem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi