Ko ejam pirkt tirgū? Zemeņu laikā zemenes, gurķu laikā gurķus, ābolu laikā ābolus. Tieši to, ko gribam svaigu, tikko vāktu, to, ko nevar nopirkt lielveikalos. Tad nāk cits īpašais – zemnieka saimniecībā vai mājražotāja virtuvē gatavotas desas, kūpināta gaļa un citas gardas lietas, kas atšķiras no tā, ko ražo rūpnieciski. Tas ir tieši tas, ar ko tirgus atšķiras no lielveikala, un tieši tas jāsaglabā.
Cēsu tirgū šovasar pārmaiņas. Vispirms jau vadība. Tad jauninājumi, ne katrs saprotams tirgotājiem, bet jādomā, atradīsies kopēja valoda. Tie, kas tirgū pārdod produkciju, un tie, kas organizē tirgus darbu, atradīs kopēju valodu, jo mērķis viens – lai pilsētas tirgus kļūtu aizvien tīkamāks ne tikai cēsniekiem, bet arī tuvākā un tālākā apkārtnē.
Iedomātā variantā, tādā, kas atvilina ne tikai ikdienas pircējus, bet arī tūristus,lai tirgus būtu vieta, kur raibu raibā piedāvājumā ir vietējo zemnieku izaudzētais un saimnieču gatavotais. Kur var nopirkt ne tikai kūtī audzētu lopu, bet arī medījumu gaļas gardumus. Piedāvājumā nule apkaimes ezeros un dīķos ķertas zivis, sezonas laikā pat vēži. Un ar daudz no tā var uz vietas pamieloties mazā kafejnīciņā, turklāt padzert ne tikai kafiju, bet arī pašu novadā vāktu zāļu tēju.
Taču tās tiešām ir iedomas. Pircēji nekad nespēs samaksāt tādu cenu, kas nodrošinātu tāda tirgus pastāvēšanu. Tirgus īpašo piedāvājumu jāvar saskaņot ar pircēju maciņu, meklējot veidu, kā to darīt vislabāk, kā salikt kopā ekskluzīvo ar ikvienam pieejamo. Tas jaunajai vadībai nebūs viegli.
Otrs, šķietami vieglāks uzdevums, kuru izpildīt līdz šim tomēr nebija izdevies, ir Cēsu tirgus vides uzlabošana. Lai piedod tie, kas strādājuši, nodrošinot, ka pilsētā ir tirgus, bet pievilcības tur maz, tikai funkcionalitāte. Tā, protams, svarīgākā, taču, ak, cik liela pievienotā vērtība ir arī videi. Varbūt ne vienmēr vajag lielus ieguldījumus, varbūt pat dažus akcentus var veidot, nedaudz pārkārtojot tirdzniecību. Piemēram, padomāt, kā organizēt ziedu stendus, lai tie reizē rotātu tirgus laukumu. Dažādām akcijām atsaucīgas ir novada mākslas skolas. Bērnu zīmēti krāšņi plakāti noteikti būtu piesaistošs vides objekts, pieļauju, materiālu iegāde to veidošanai tirgum nemaz neprasītu pārmērīgus izdevumus.
Protams, no malas vienmēr viegli spriest un dot padomus, taču ne velti to gribas. Cēsu tirgus Vidzemes pusē gadu desmitiem bijis ļoti iecienīts. Ļoti vēlētos, lai tā nozīme nezustu.
Tirgus pastāv, kopš cilvēce sevi atceras. Tik sens, ka droši vien arī vēsturniekiem grūti noteikt tā pirmsākumus. Un gadu tūkstošos pat nekas daudz nav mainījies – ir pircējs, pārdevējs un prece. Maksāts ar naudu, maksāts, mainot mantu pret mantu. Taču, mainoties laikiem, vienmēr kāda nianse zudusi un kāda nākusi klāt. Nu atkal ir brīdis, kad tam jānotiek.
Komentāri