Atmodas gados kļuva pieejami daudzi līdz tam slēpti vēstures fakti, arī literatūra.
Atceros, ka žurnālā “Avots” tika publicēts krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova (1943-2020) latviešu valodā tulkotais ironiskais stāsts par kupolu virs Krievijas. Proti, kādu dienu pasaule no rīta pamostas un konstatē, ka virs Krievijas ir caurspīdīgs, bet necaursitams kupols. Zem tā cilvēki dzīvo kā vienmēr, bet sazināties ar viņiem nav iespējams. Sākumā valda prieks, tad neizpratne, jo nav vairs viena, lielā ienaidnieka, pret ko cīnīties. Visus institūtus un citas organizācijas visā pasaulē, kas sekoja Krievijai, prognozēja tās rīcību, nākas slēgt. Politiķi un arī iedzīvotāji ir apjukuši.
Jāteic, pirmo reizi izlasot šo stāstu, nodomāju, ka ironija stāstā ir interesanta, pat uzjautrinoša, bet, cik labi būtu, ja tāds kupols tiešām virs Krievijas būtu. Tagad, pēc gadiem trīsdesmit, atkal jādomā – cik labi būtu, ja tādas Krievijas nebūtu, taču jāsaprot, ka ļaunums gan tāpēc pasaulē nepazustu. Un jāpiebilst, ka arī stāsta autors Ļimonovs bija ļoti pretrunīgs cilvēks. Kā rakstnieks kļuva pazīstams emigrācijā ASV – viņš emigrēja 1974. gadā. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados atgriezās Krievijā un nodibināja nacionālboļševiku partiju.
Par atšķirīgiem un pretrunīgiem vērtējumiem bija jādomā arī, izlasot Ukrainas Nacionālās operas galvenā režisora un Tautas skatuves mākslinieka Anatolija Solovjaņenko interviju ukraiņu portālā gordonua.com. Intervijā viņš stāsta arī par operas “Traviata” pirmizrādi Kijivā 2022. gadā, kara laikā. Desmit minūtes pirms izrādes beigām sākusies gaisa trauksme, izrāde, protams, pārtraukta. Nākamajā dienā itāļu laikrakstā “La Reppublica” izlasījis, ka pirmo reizi desmitiem tūkstošu “Traviatas” izrāžu vēsturē operas varone ir izdzīvojusi. Acīmredzot arī tā var vērtēt pārtraukto izrādi gaisa trauksmes laikā, kad uz pilsētu krīt īstas bumbas. Bet tikmēr rit dzīve, kuru var dzīvot dažādi – domājot par Traviatu, kura “izdzīvojusi” un sapņojot par stikla kupoliem, slēpjoties aiz sarkasma, ironijas un melnā humora vai dzīvot realitātē.
27.augustā Levadas centrs nopublicēja kārtējās Krievijas iedzīvotāju aptaujas rezultātus. Šoreiz sociologi jautāja, vai respondenti ir apmierināti ar dzīvi. Kopumā ar dzīvi ir apmierināti 24 procenti aptaujāto.
Interesanti, ka, piemēram, 1992. gadā ar dzīvi pilnīgi apmierināto Krievijā bija tikai divi procenti, bet 2000. gadā – pieci procenti aptaujāto. Visvairāk apmierināto ir jauniešu vidū vecumā līdz divdesmit četriem gadiem – 75 procenti (pilnīgi apmierināti ir 38 procenti un lielāko tiesu apmierināti ir 37 procenti). Starp tiem, kuri var atļauties pirkt preces ilgstošai lietošanai, un to vidū, kuri uzskata, ka valstī viss notiek pareizi, apmierināto ir 63 procenti, bet Putina atbalstītāju vidū – 59 procenti. Vismazāk ar dzīvi apmierināto vidū ir iedzīvotāji vecuma grupā 55 gadi un vairāk. Protams, ar dzīvi mazāk apmierinātu iedzīvotāju ir to vidū, kuriem tik tikko pietiek naudas pārtikai, – 34 procenti. Starp iedzīvotājiem, kuri uzskata, ka valstī viss notiek nepareizi, ar dzīvi apmierināti ir 27 procenti, bet Putina neatbalstītāju vidū apmierināto ir tikai 21 procents iedzīvotāju. Par rītdienu kopumā Krievijā ir pārliecināti tikai 25 procenti aptaujāto. Arī par dzīvi nākotnē visvairāk pārliecināti ir jaunieši – 87 procenti, tie, kuri var atļauties pirkt vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces (75 procenti), valsts politikas atbalstītāji (77 procenti) un Putina atbalstītāji (72 procenti). Savukārt gados vecāko iedzīvotāju vidū par rītdienu nav pārliecināti 34 procenti iedzīvotāju, to vidū, kuriem gandrīz nepietiek naudas pārtikai, nepārliecināto ir jau 52 procenti. Par rītdienu nav pārliecināti 65 procenti to iedzīvotāju, kuri uzskata, ka valsts politika ir nepareiza, bet jau 78 procenti iedzīvotāju nav droši par rītdienu no tiem, kuri neatbalsta Putinu.
Tātad vairākums Krievijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu dzīvi un nav droši par savu nākotni, bet diemžēl pašlaik nekas neliecina, ka varētu sākties plaši protesti. Politikas vērotāji teic, ka risināt jebkuru jautājumu ar Krieviju var, tikai izmantojot spēku un bailes jeb kā raksta Pasaules politikas institūta dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Viktors Slinčaks: “Kāds joprojām domā, ka varmākas noskaņojums ir atkarīgs tikai no upura vēlmes vai nevēlēšanās, aiz robežas nesaprot, ka Putina vārdi “par mieru” patiesībā ir aicinājums Ukrainai kapitulēt”.
Komentāri