Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kā kurš saprot slavināšanu

Sarmīte Feldmane
12:24
21.08.2024
63
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Ikdienā daudzko neizprotam, kaut mēģinām rast skaidrojumu, tikpat daudz kas kaitina, pārsteidz, tāpēc, ka kāds pārpratis, atšķirīgi uztvēris. Tā tas vienkārši notiek, un ietekmēt nevar, var vien pie sevis pabrīnīties un nogrozīt galvu.

Aizvadītās nedēļas nogalē Dzērbenē notika dzērbeniešu salidojums, kurā satikās bijušie padomju saimniecības un kolhoza “Dzērbene” darbinieki. Un bija sanākuši arī    tajā laikā citās iestādēs un uzņēmumos strādājušie. Kultūras namā iekārtota fotoizstāde, apskatāmi senie dokumenti, muzejā arī vienā telpā to gadu liecības. Apkārt priecīgi cilvēki, sarunas vispirms par to, kā ar veselību, ko dara mazbērni, tad apjautāšanās par kādu pazīstamu, kā viņam klājas. Gaisotne -kā jau savējiem, pēc gadiem satiekoties.

Uzrunājot vienu otru par salidojumu, kad vairāki pēc kārtas sāka taisnoties, ka nav atnākuši slavināt padomju laikus un kolhozus, kļuva tā dīvaini. Vēlāk arī svinīgajā daļā teju katrs atvainojās un uzsvēra, ka neslavina kolhozus, bet ka ir jauki satikties, atcerēties, kā kopā strādājuši, kā viņu darba mūžā mainījusies Dzērbene. Un visam pāri skanēja humors par tā laika paradumiem un tikumiem.

Pat ne neviļus radās jautājums, par kādu kolhozu slavināšanu ir runa, ja satiekas bijušie darbabiedri, pagasta iedzīvotāji. Izrādās, ka kāds izlasījis, ka būs izstāde un atmiņas par kolhoza laikiem un “Kolhoznieku balle”, to veiksmīgi savā izpratnē sasaistījis ar veco laiku slavināšanu. Pieļauju, ka šis kāds vai kādi, varbūt pat iestādes darbinieki, neizprot, kas ir salidojums, cilvēkus, kurus vieno jaunības un spēka gadi, kopīgs darbs, satikšanās. Ne jau vecā debesīs celšana, jo, redz, toreiz bijām jauni, un viss saulains, bet tagad debesīs vien mākoņi.

Esmu bijusi ne vienā vien šādā kādreizējo darba kolektīvu tikšanās reizēs. Vai tie bijuši kolhoznieki, vai fabrikas, vai uzņēmuma, kura sen vairs nav, pensionāri, iepriekšējās iekārtas slavināšana nudien nav saklausīta. “Tāds bija laiks, tādā dzīvojām un strādājām, strādājām, lai dzīve mums un nākamajām paaudzēm būtu labāka,” šādi vārdi gan izskan.

Aizvainojums, izbrīns, kas bija dzērbeniešu acīs, ko raisīja kāda neizpratne, neiziet no prāta. Kāpēc cilvēkiem cienījamos gados bija kas tāds jāpiedzīvo? Ko viņiem pārmest? To, ka dzīvoja kolhozu laikā, ka bija kolhoznieki? To pašu var pārmest ikvienam, kurš dzimis pirms 1990.gada. Dzimis padomju laikā, tātad… Ja kāds būvēja ceļu, vilka elektrību, cepa maizi, patiesībā vienalga, kādu darbu darīja, un tagad satiek bijušos darbabiedrus, tad viņš slavina iepriekšējo iekārtu?

Latviešiem patīk galējības. Lai gan kur vēl tā dabā spēlējas gaismēnas un ir tik maz spilgto toņu kā Latvijā. Vai tie nemāca toleranci, ieklausīšanos, cieņu pret citiem… Lai kaut ko noliegtu, ir jāizprot, kas ir būtiskais, kas mērķis, kāpēc to grib sasniegt. Salidojumā būtiskais – satikties, mērķis – kavēties atmiņās, stiprināt šodienu. Jo katram tikai viena dzīve. Laikam to citiem nesaprast.

P.S. Nerakstu, lai slavinātu padomju laikus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi