Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par Ukrainas mērķiem Kurskā

Sallija Benfelde
12:23
19.08.2024
91
Sallija Benfelde

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka ceturtdienas, 15. augusta, rītā Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā zaudējusi aptuveni 593 160 militārpersonas.

Trešdien Ģenerāštābs ziņoja par Ukrainas triecieniem četriem Krievijas militārajiem lidlaukiem Voroņežas, Kurskas, Ņižņijnov­goro­das apgabalā. Ša­jos militārajos lidlaukos bāzējas iznīcinātājbumbvedēji “SU-34”, “Su-35” un arī citas militārās lidmašīnas. Savukārt Krievijas kara korespondenti sociālajos tīklos vaimanā par to, ka triecieni bijuši efektīvi un ka Krievijas pretgaisa aizsardzība nav spējusi atvairīt Ukrainas dronu uzbrukumu. 14. augustā Krievijas Om­buda pārstāve Tatjana Moskaļ­kova ir sazinājusies ar Ukrainas parlamenta pilnvaroto cilvēktiesību jautājumos Dmitriju Lubincu saistībā ar kara gūstekņu apmaiņu. Acīm­redzot, attieksmes maiņu karagūstekņu jautājumā ir ietekmējuši notikumi Kurskas apgabalā. Turklāt, ir zināms, ka Krievija ir spiesta pārvietot savus militāros spēkus no vairākām frontes vietām uz Kursku. Tomēr joprojām dažādi eksperti un novērotāji jautā, kādi ir Ukrainas mērķi, iebrūkot Kurskas apgabalā, jo maz ticams, ka viņi ilgi varēs doties uz priekšu un noturēties, jo, piemēram, Doņeckas frontē situācija joprojām ir smaga.

Uz šiem jautājumiem intervijā “Meduza” atbild Ukrainas prezidenta biroja padomnieks antikrīzes jautājumos Mihails Podoļaks. Viņš skaidro, ka var sniegt politiskas atbildes, jo militāros jautājumos situāciju un mērķus var skaidrot tikai augstākā militārā vadība. Podoļaks intervijā pastāsta par četriem mērķiem.

“Pirmais – Ukrainai tas ir aizsardzības karš, lai izspiestu Krievijas artilēriju tādā attālumā, lai tā vairs nevarētu nepārtraukti apšaudīt civiliedzīvotājus.

Otrais mērķis ir pārgriezt, nobloķēt loģistikas jeb transporta ceļus, pa kuriem Krievijas armija efektīvi piegādā bruņojuma rezerves visā frontes līnijā. Uk­rainas mērķis nav okupēt šo teritoriju, tas ir karš aizsardzības ietvaros, ukraiņu bruņotie spēki iznīcina tikai militāros objektus. Sociālie objekti paliek Krievijas Federācijas pārraudzībā un kontrolē, Ukrainai tie neinteresē.

Trešais Ukrainas mērķis ir parādīt un nodemonstrēt Krievijas savas valsts civilās un militārās vadības nespēju un neprasmi rīkoties. Viņi nesaprot, kas notiek, nav spējīgi ātri un efektīvi pieņemt lēmumus un ar savu rīcību kārtējo reizi pierāda, ka slikti pārvalda situāciju. Kopš 2023. gada vāgneriešu ofensīvas viņu rīcībā nekas daudz nav mainījies. Mūsu starptautiskajiem partneriem jāredz, ka Krievija nav tik stipra, lai spētu kontrolēt savus iekšējos riskus, kuri pamazām pieaug kara dēļ.

Ceturtais mērķis ir karadarbības pārnešana uz Krievijas teritoriju. Ieejot Kurskas apgabalā, mēs redzējām, cik šokēti ir turienes iedzīvotāju, jo viņi dzīvo citā realitātē. Viņiem liekas, ka karš notiek jau gandrīz vai Eiropas valstu teritorijā un viņiem nav nekādu risku. Varbūt beidzot sāksies kāda diskusija par to, kas ir šis karš un kādas sekas tas radīs”.

Jāpiebilst, ka kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu karavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja vien ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, arī tā mēdz notikt ar Putina un “dižās Krievzemes” mīlestību!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
14

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
20
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi