Tas, ka katrs kaut ko saprotam citādi, ir tikai normāli. Tas balstīts gan dzīves pieredzē, gan atkarīgs, kad kurš gājis skolā un ko tad mācīja, kā skaidroja zināmo un nezināmo. Tā, ka kāds kādu nesapratīs, būs vienmēr. Šoreiz gan nav stāsts par to, kā kurš sauc ērkšķogas, par krizdolēm vai stiķenēm, vai varbūt Ziemeļu vīnogām un, vai jāsaka piebaldziete vai piebaldzēniete. Tāpat nav stāsts par sadzīviskām lietām, kurās visbiežāk katrs paliek pie savas taisnības.
To, ka dažādas institūcijas, nemaz nerunājot par advokātiem, katru likuma pantu prot iztulkot atšķirīgi, esam jau pieraduši. Cita situācija, kad kaut kas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav definēts. Protams, likumi un noteikumi nav skaidrojošā vārdnīca, bet, ja izdevīgi meklēt sev kādu attaisnojumu, tad var ļauties vaļai. Šovasar piedzīvotās klimata pārmaiņas, kad zemi ar debesīm kopā jauca spēcīgs vējš un lietus, gan jau raisīs diskusijas, tiks meklēti emocionāli fakti, nezināmu zinātnieku gudri atzinumi, noliedzot, ka laikapstākļi mainās. Tas vienkārši piederas pie lietas, lai iznāktu viedokļu sadursme – notiek klimata pārmaiņas, vai ne.
Kaut kas līdzīgs iznācis apdrošinātājiem un viņu klientiem. Vētrā un lietū tika sapostīti īpašumi – nolauzti koki sabojāja ēkas, applūda mājas, ūdenī stāvēja mašīnas. Pēc dabas stihijas klienti devās pie apdrošinātājiem, lai atlīdzina skādi. Sekoja pirmā palīdzība, ieteikums izlasīt, kas rakstīts polisē, un skaidrojums, ka plūdi nav bijuši. Kā vēsta Vikipēdija: “Plūdi ir dabas parādība, kad ūdenstilpēs paaugstinās ūdens līmenis un applūst to tuvumā esošā sauszeme. Galvenie plūdu iemesli ir ilgstoši nokrišņi, sniega kušana, cunami, ledus sastrēgumi, kā rezultātā esošās ūdensteces (upes) nespēj aizvadīt ūdeni. Plūdi var būt arī tad, ja ūdens līmeņa celšanos neiztur kāds dambis, aizsprosts vai cita aizsargkonstrukcija un tad applūst plašas teritorijas. Latvijas teritorijā plūdu cēloņi ir arī vētras uzplūdi jūras piekrastē un strauja ūdens līmeņu celšanās upēs un ezeros palu un lietus uzplūdu laikā.” Skaidrs - plūdi ir ūdens līmeņa strauja celšanās dabīgā vai mākslīgā ūdenstilpē. Ja tas gāžas no debesīm un nespēj noskriet, appludina ēkas, tie nav plūdi. Un vispār Ministru kabineta noteikumos nav definēts, kas ir plūdi.
Drīz vien apdrošinātāji par savu plūdu traktējumu skaidrojās ar dažādām ministrijām, iejaucās pat Valsts prezidents. ‘’Mēs daudz runājam par to, ka vajag vairāk apdrošināt gan īpašumus, gan lauksaimniecības sējumus, un tagad, kad tas varbūt pat ir izdarīts, mēs atkal meklējam atrunas. Tā ka tas no manas puses ir sveiciens apdrošinātājiem. Es sagaidu tiešām atbildīgu rīcību, nevis atrunāšanos, lai tiešām cilvēkiem pēc tam nav jāstaigā pa tiesām gadiem, mēģinot pierādīt to, kas ir acīmredzams,” sacīja E.Rinkēvičs. Kad troksnis bija sacelts, apdrošināji sāka piekāpties.
Un atkal stāsts jau nav par plūdiem un apdrošinātājiem, bet gan par uzticēšanos un paļaušanos, ka kritiskam brīdim ir drošības spilvens. Kā allaž ieteikums- ja kas neapmierina, var vērsties tiesā. Kāds tā arī darīs, bet cik daudzi ne! Un tas jau ir stāsts par uzticēšanos valstij un likumiem, kādus tā pieņem, lai dzīve būtu droša, paredzama. Tik ļoti negribas, lai taisnība būtu tiem aizbraukušajiem, kuri kā iemeslu min nu jau latviskoto apzīmējumu – bardaks, kurā nekad nevari zināt, no kuras puses pūtīs vējš, kā tevi pataisīs par muļķi.
Komentāri