Ukraiņu eksperti neslēpj, ka situācija frontē ir sarežģīta. Šogad jūlijā visā frontes līnijā Ukraina zaudējusi aptuveni 178 kvadrātkilometrus savas teritorijas. Vietām tas ir kilometrs vai divi, vietām – vairāk.
Eksperti skaidro, ka tāda situācija veidojas galvenokārt divu iemeslu dēļ – nav kopīgās Rietumu atļaujas izmantot Ukrainai piegādātās raķetes Krievijas teritorijā un rūpes par saviem cilvēkiem. Nav noslēpums, ka Krievija mobilizētos iedzīvotājus izmanto kā “lielgabalu gaļu”, nerēķinoties ar zaudējumiem – agresorvalsts politika kopš abiem pagājušā gadsimta pasaules kariem nav mainījusies, jo t.s. “dzīvā spēka” resursi Krievijā ir ļoti lieli. Tiesa gan, pēdējās dienās Ukraina acīmredzot ir sākusi militāru operāciju Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. CNN, arī BBC ziņo, ka Krievija apsūdzējusi Ukrainas karaspēku robežas šķērsošanā tās Kurskas apgabalā, kas, ja tas tiks apstiprināts, iezīmē pirmo šāda veida iebrukumu no Ukrainas puses un izdara spiedienu uz Maskavu. Oficiāli Ukraina to gan nav apstiprinājusi, bet Krievija Kurskā ir izsludinājusi ārkārtas situāciju. CNN ziņo, ka Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Izmeklēšanas komiteja un Krievijas tiesībsargs bērnu jautājumos paziņojis, ka Ukrainas spēki otrdien sākuši “masīvu uzbrukumu”, mēģinot izlauzties cauri Krievijas aizsardzībai pie Kurskas apgabala robežām, kas atrodas tieši uz ziemeļiem no Ukrainas Sumu apgabala. Ukraina gan neslēpj, ka izsludināta obligāta evakuācija Sumu apgabalā, kas atrodas līdzās Krievijas Kurskas apgabalam, un plānots evakuēt aptuveni 6000 cilvēku no 23 apdzīvotām vietām – tā 7. augustā paziņoja Sumu apgabala militārās pārvaldes vadītājs Volodimirs Artjuhs. 7. augustā arī televīzijā pārraidītā sanāksmē ar valdības amatpersonām Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsūdzēja Ukrainu par “lielas provokācijas” uzsākšanu un “nekritisku šaušanu” uz civilajām ēkām un rezidencēm. Vairāki novērotāji un eksperti min, ka, iespējams, Ukrainas armijas mērķis ir kontrole pār Sudžas gāzes mezglu, kas ir nozīmīgs gāzes objekts, iesaistīts dabasgāzes tranzītā no Krievijas uz ES caur Ukrainu, kas turpinājies par spīti karam. Jāpiebilst, ka Sudža atrodas 10 km no Ukrainas robežas. Ar vārdu sakot, negaidot oficiālus apstiprinājumus, var droši apgalvot, ka Ukraina ir veikusi militāru operāciju Krievijas teritorijā, bet par rezultātiem un sekām varēs spriest tuvākajā laikā.
Tikmēr Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks antikrīzes komunikācijas jautājumos Mihails Podoļaks 7. augustā savā blogā raksta, ka notikumi Kurskas apgabalā ir kā sava veida laboratorijas eksperiments, lai Krievijas iedzīvotāju noskaņojums un attieksme kļūtu labāk redzama. Proti, bieži tiek apgalvots, ka nav zināms, ko patiesībā domā Krievijas iedzīvotāji, jo totalitārās valstīs cilvēki baidās paust savu attieksmi un uzskatus. “Šī iluzorā, teorētiskā iespēja, ka karš ir tikai “Kremļa projekts” un nevis daudzu impēriski domājošu krievu paaudžu domāšanas produkts, sniedz piemērotus argumentus gan apzinātiem, gan nejaušiem “sātana advokātiem”. “Tauta nav vainīga – atceliet sankcijas un atveriet robežas!” viņi saka. Un, diemžēl viņi atrod savu auditoriju Rietumos,” raksta Podoļaks. Viņš arī ironiski piebilst, ka “atbrīvotie Krievijas iedzīvotāji varētu iziet ielās ar ziediem rokās, lai sveiktu antiputinistu tankus: “Beidzot brīvība!””, bet kaut kas tāds nav iedomājams un iespējams”. Tādēļ, viņaprāt, iedzīvotāju attieksme pret Kurskas notikumiem tikai apliecinās ciešo un apzināto saikni starp Krievijas varu un iedzīvotājiem.
Atliek vien piekrist Podoļakam, jo pēdējie pirms dažām dienām publicētie Levadas Centra aptauju dati jūlija beigās liecina, ka Krievijas iedzīvotāju atbalsts Putina režīma politikai un Putinam ir augsts. Varas politiku un virzienu par pareizu kopumā uzskata 72 procenti, bet Putinu atbalsta 87 procenti Krievijas iedzīvotāju, turklāt atbalstītāju vidū sieviešu ir pat mazliet vairāk nekā vīriešu. Visaugtākais Putina atbalstītāju skaits ir jauniešu vidū (87 procenti) un starp tiem, kuri ir gados vecāki (89 procenti). Nākas secināt, ka uzskatu, simpātiju un politikas stabilitāte Krievijā ir gandrīz nemainīga.
Komentāri