Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”. Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.
2020.gadā SIA “Rītausma” nodokļu parāds bija tikai 1 818 eiro, bet trīs gadus vēlāk jau 97 530 eiro, liecina pieejamā informācija. Gāzes cenas, elektroenerģijas kāpums, minimālās algas palielināšana paaugstināja izaudzētā izmaksas, bet pircēji nebija gatavi, jo nespēja maksāt vairāk. Valsts atbalsts energoresursu izmaksu pieaugumu nesedza. Un soli pa solim finansiālās situācijas risinājumam klāt ķērās VID. Dienests uzsvēris, ka uzņēmumam ir sezonāls darbs un kārtējā gada laikā tas parādus dzēst nespēj. Jau novembrī tika bloķēti uzņēmuma konti, medijos skaidrojusi SIA īpašniece.
Zvērināts tiesu izpildītājs rīkoja pirmo īpašuma izsoli. Interesenti neatradās. 30 gados uzceltas septiņas siltumnīcu ēkas, no kurām lielākā 10 603,2 kvadrātmetri, bet mazākā – 3419,1 kvadrātmetrs, iesākta 19 912,6 kvadrātmetru siltumnīcas celtniecība. SIA ir arī zeme, citas infrastruktūras ēkas.
Protams, taisnība VID, nodokļi jāmaksā un dienesta uzdevums tos iekasēt. Nevari samaksāt, tās paša problēmas, zināms taču, ka ir veiksmīgi un neveiksmīgi uzņēmēji, vieniem krīzes nāk par labu, citus iznīcina.
Bez SIA “Rītausma” dārzeņiem gan jau iedzīvotāji iztiks. Kaimiņi lietuvieši un poļi izaudzēs un atvedīs lētākus. Taču pēdējos gados tik bieži tiek uzsvērts, ka valstī jābūt pašpietiekamiem un jāspēj izaudzēt pārtiku pašiem, zaļais kurss virza ražošanu tuvāk patērētājam. Bet ražotspējīga uzņēmuma darbības pārtraukšana, tāpat kā siltumnīcu infrastruktūras būvniecībā ieguldītais vairs neiet kopā ar ilgtspējīgu attīstību. Ēkas, kuras jāizmanto dārzeņu audzēšanai, stāv tukšas. Nekas netiek audzēts, strādniekiem nav darba un algas, tirgū samazinās konkurence, un beigu beigās valsts budžetam netiek nekas. Atliek cerēt, ka siltumnīcas neizdemolēs un īpašumu neizvazās.
Šajā situācijā nevar nerunāt par valsts, šoreiz ne VID, bet Zemkopības, Ekonomikas, Finanšu ministrijas iespējām. Kas gan valsts mērogā ir nepilni 130 tūkstoši eiro? Turklāt, ja uzņēmums redzēja, ka turpinot strādāt, ar laiku parādu segs. Vai amatpersonas dažādās institūcijās nav dzirdējušas, kā ekonomiku ietekmēja energoresursu cenu kāpums, iedzīvotāju pirktspējas kritums, dzīves dārdzība. Nu ja, kas ir viens uzņēmums valsts mērogā. Ja katru glābsim, tālu netiksim. Bet vai tālu tiksim, izpārdodot ražotspējīgu uzņēmumu? SIA “Rītausma” pamatkapitāls ir 639 000 eiro. Pērn tā apgrozījums bija 574 972 eiro, kas bija 3,3 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi samazinājās par 4,8%.
Situācija ar dārzeņaudzētāju uzņēmumu kārtējo reizi raisa pārdomas, ko nozīmē būt uzņēmējam Latvijā, vai problēmbrīdī ir drošība, ka vienīgais risinājums nebūs visam amest ar roku? Kā pareizi lasāmi un saprotami dažāda līmeņa dokumentos ierakstītie un ikdienā bieži teiktie vārdi: uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts uzņēmējdarbībai, infrastruktūras nodrošināšana uzņēmējdarbībai?
Un stāsts nav par miljoniem eiro, par kuriem ik dienas runā varas vīri, bet attīstītu lauksaimniecības uzņēmumu, kuram vairs nav rītdienas, bet varēja būt. Ja vien… Un tas jau ir vispirms izpratnes, tad attieksmes jautājums. To nevar ierakstīt nevienā likumā, noteikumos.
Veikalos tik daudz dažādu gurķu! Patiesi, par ko bēdāt. Tikai prieks mijas ar ko tādu, kas ārpus varas gaiteņiem nav izprotams.
Komentāri