Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties.
Izskatās, ka Krievijas Federācijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka ir visdrosmīgākie, vistalantīgākie utt. jebkurā jautājumā un tieši tādēļ gandrīz visa pasaule dzīvo, lai Krievijai nodarītu kaut ko sliktu. Daļa iedzīvotāju tā noteikti arī domā, bet daļa tā apmāna paši sevi, jo citādi dzīve kļūtu nepanesama. Par šiem priekšstatiem un pašapmānu liecina arī pirms dažām dienām publicētie Levadas centra aptauju rezultāti.
Viena no aptaujām bija par to, vai Krievijas iedzīvotājus uztrauc Rietumu sankcijas pret Krieviju un vai tās ietekmē viņu dzīvi. Aptaujas rezultāti liecina, ka bažas par Rietumu sankcijām pakāpeniski samazinās. Sarūk arī to skaits, kuri uzskata, ka Rietumu sankcijas kaut kā ietekmē lielāko sabiedrības daļu, viņus un viņu ģimenes. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto atzīst, ka sankcijas tikai padara Krieviju stiprāku, ir stimuls tās attīstībai. Lielākā daļa domā, ka Krievijai ir jāturpina tāda politika, kādu tā izvēlējusies, nerēķinoties ar sankcijām. Visvairāk par sankcijām bažījas gados vecākie iedzīvotāji – tie, kuriem ir 55 gadi un vairāk (25 procenti), tie, kuriem tik tikko pietiek līdzekļu pārtikai (34 procenti), arī tie, kuri uzskata, ka valsts politika ir nepareiza (46 procenti). Starp tiem, kuri neatbalsta Putinu kā valsts prezidentu, 56% bažījas par sankcijām un vērtē, ka tās valsti ļoti ietekmē. Vismazāk par Rietumu sankcijām uztraucas iedzīvotāji 25 – 39 gadu vecumā (tikai 23 procenti), tie, kuri var atļauties iegādāties preces ar ilgāku lietošanas termiņu (27 procenti), tie, kuri uzskata, ka valstī viss notiek pareizi (26 procenti), un par sankcijām maz uztraucas arī tie, kuri atbalsta Putinu valsts prezidenta amatā – arī 26 procenti.
Mazliet vairāk uztrauc Krievijas zelta un valūtas kontu daļēja blokāde ārzemēs: tas ļoti uztrauc 30 procentus, bet diezgan daudz 24 procentus aptaujāto. Par to nemaz neuztraucas 31 procents aptaujāto Krievijas iedzīvotāju. Vēl mazāk uztrauc dažādu ar Krieviju saistītu kultūras pasākumu atcelšana un Krievijas aktieru atlaišana ārvalstu teātros – par to nopietni uztraucas tikai 11 procenti iedzīvotāju. Arī tas, ka no Krievijas aiziet daudzas ārvalstu kompānijas, tiek ierobežota ienākošo preču plūsma, nopietni uztrauc vien deviņus procentus. Tieši tikpat, deviņi procenti, uztraucas, ka atcelti avioreisi uz ārvalstīm. Par to, ka no Krievijas Federācijas ir aizgājušas kompānijas “Visa” un “Mastercard”, nav iespējams iepirkties ārzemju internetveikalos un ar kartēm nevar norēķināties ārzemēs, uztraucas 10 procenti aptaujāto.
Protams, par to var brīnīties, bet tas nozīmē arī to, ka Putina sacītajam ļoti daudzi iedzīvotāji tic pilnībā (vai grib ticēt). Piemēram, 7. jūnijā Pēterburgas Starptautiskā ekonomiskā foruma plenārsesijā Putins pauda, ka Krievijas ekonomikas attīstība apsteidz vidējo pasaules ekonomikas attīstības līmeni un pēc IKP jeb kopprodukta pieauguma Krievija ir ceturtajā vietā pasaulē. Patiesībā aprēķini liecina, ka Krievija ir 60. vietā pasaulē pēc IKP. Tie nav vienīgie izdomājumi, ko Putins ik pa laikam piedāvā iedzīvotājiem.
Protams, jau ilgus gadus nemainās arī Krievijas pavalstnieku uzskati par to, kura valsts ir tās galvenais ienaidnieks. Šogad 23. un 29. maijā veiktās aptaujas liecina, ka 76 procenti iedzīvotāju par nedraudzīgāko valsti un lielāko ienaidnieku uzskata ASV. Seko Lielbritānija (51 procents), Vācija (49 procenti), Ukraina (38 procenti), Polija (37 procenti) un Latvija (27 procenti), Francija (26 procenti), Lietuva (26 procenti) un Kanāda, kuru par nedraudzīgu ienaidnieku uzskata 13 procenti iedzīvotāju, un Igaunija, par kuru tā domā 10 procenti. Protams, minēju tikai pirmās desmit valstis šajā sarakstā, kurā vēl ir 15 valstis. Interesanti, ka uz jautājumu, vai pēc aptaujāto domām Krievijai vajag sakārtot savas attiecības ar Rietumvalstīm, ar noteiktu “jā” atbildēja 17 procenti un ar “visdrīzāk jā” – 36 procenti aptaujāto. “Drīzāk nē” domā 24, bet “noteikti nē” – 16 procenti aptaujāto. Vīrieši jautājumā par to, vai attiecības vajag sakārtot, ir mazliet miermīlīgāki, bet sievietes – noskaņotas kareivīgāk. Tāpat ļoti neatšķiras noskaņojums vecuma grupās. Jaunākajā no tām kopā pavisam 58 procenti uzskata, ka attiecības vajag gan sakārtot, bet vecākajā aptaujāto grupā kopā pavisam tā uzskata 57 procenti iedzīvotāju. Lūk, tā domā mūsu kaimiņš.
Komentāri