Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Karš turpinās

Iveta Rozentāle
17:03
18.06.2024
107
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara šausmas ir acu priekšā. Lai gan ukraiņu telefonos arī šeit, Latvijā, turpina brīdināt par trauksmes situācijām, pēc vairākām pie mums pavadītajām dienām bērni beidzot naktī izgulējās. Diemžēl tāda iespēja viņiem bija tikai divas nedēļas.

Vienmēr, kad satieku ukraiņus, viņi stāsta, cik latvieši ir sirsnīgi, gaiši, ka mūsu atvērtība nebeidz pārsteigt un turpina sildīt. Jāteic, ka ukraiņi par mums domā labāk nekā bieži vien mēs paši par sevi. Savukārt viņu sirsnīgā pateicība    tiešām silda sirdi, mēs nereti pateicību izrādām daudz atturīgāk.

Šajās dienās Šveicē notika pēc Ukrainas lūguma organizēts samits mieram. Prieks, ka lielākā daļa pārstāvēto valstu politiķu ir vienisprātis, ka miera līguma pamatā ir jābūt Ukrainas starptautiski atzīto robežu respektēšanai. Diemžēl Indija, Brazīlija, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Dienvidāfrika un vēl vairākas valstis atteicās parakstīt šo paziņojumu. Nemaz nerunājot par to, ka uz sarunām neieradās Ķīna, lai gan īpaši tika ielūgtas arī Krievijai draudzīgās valstis. Krievija gan uz samitu netika aicināta, bet tai, protams, bija sava versija miera plānam, kas gan netika uztverta nopietni. Turklāt ASV viceprezidente Kamala Harisa norādīja, ka Krievija Ukrainu neaicina uz sarunām, bet gan padošanos.

Skolotāja no Ukrainas atzina, ka ukraiņiem joprojām citām valstīm ir jāskaidro, ka viņi nav nekāda Krievijas daļa, ka Ukraina tiešām ir neatkarīga valsts ar savām tradīcijām un kultūru, ko Krievija šobrīd cenšas iznīcināt. Sacīju, ka Latvijas vēsturiskās pieredzes dēļ mēs viņus tik labi saprotam. Mēs tikko esam aizvadījuši 14. jūniju – piemiņas dienu, kad no dzimtenes tika deportēti tūkstošiem mūsu iedzīvotāju. Un arī Ukrainā līdz ar kara šausmām notiek iedzīvotāju deportēšana. Pagājis vairāk nekā 80 gadu, bet mūsu lielās kaimiņvalsts pieejā šajā ziņā nekas nav mainījies.

Miera samita fotogrāfijās redzamie dažādu valstu līderi izskatās vasaras saules sasildīti un smaidīgi. Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis    acīmredzami ir rūpju pārņemts un noguris. Arī ukraiņu bērnu un skolotāju sejās, kas viesojās pie mums, lai kā viņi priecājās par atpūtu Latvijā, redzēju nogurumu un izmisumu. Skolotāja stāsta, ka viņi lūdzas un cer uz uzvaru, bet ir saprotams, ka kara gadi ir jau nodarījuši milzīgu postu. Skolotājas brālis ir gājis bojā, brāļa piemiņai uz rokas nēsā viņa pulksteni. Viņai stāstot un man klausoties, raudam abas. Ukraiņi dzied uzvaras dziesmas, ir neticami sīksti un izturīgi, bet, ko tas no viņiem prasa, nav prātam aptverams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi