Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Ieraudzīt svarīgo

Iveta Rozentāle
20:58
16.05.2024
47
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām nepieciešamo higiēnas preču apjomu, kā arī saprast, kādas ir grūtības, ar kurām nāksies saskarties, nodrošinot šo preču pieejamību 11 līdz 19 gadus vecām meitenēm. Aizkraukles novadā pilotprojektā iesaistījušās 13 skolas, un bezmaksas higiēnas preces tiks nodrošinātas 1054 meitenēm. Balvu novadā – 12 skolas, nodrošinot higiēnas preces 580 meitenēm. Pilotprojekts tiks īstenots līdz mācību gada beigām, un jūnijā varētu būt pieejami rezultāti. Tas ir solis tuvāk, lai šādu iespēju nodrošinātu visā valstī.

Patlaban 36% skolu tiek nodrošinātas higiēnas preces. Šīm skolām kopš aprīļa pievienojušās arī Jūrmalas pašvaldības izglītības iestādes, jo iecere par brīvi pieejamām higiēnas paketēm meiteņu labierīcībās radās Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes skolniecēm. Sadarbībā ar skolas vadību un dizaina tehnoloģijas skolotāju tika izstrādāts īpašs, viegli atpazīstams menstruālo higiēnas pakešu izdales kastes dizains “Pačekosim!” un nodrošināta brīva pieeja higiēnas precēm. Jūrmalas izglītības iestādēm, kā arī Jaunatnes iniciatīvu centram un Jūrmalas Bērnu un jauniešu centram pašvaldība iegādājusi 40 tūkstošus higiēnas pakešu, kas paredzētas šim un nākamajam mācību gadam.     

Latvija darbojas arī “OPEN Radošais Centrs”, kurā sniedz atbalstu grūtībās nonākušiem jauniešiem – tā centri atrodas 13 Latvijas pilsētās. Centrs, pateicoties ziedojumiem, izveidojis arī drošās patvēruma vietas, kurās nonāk jaunieši, kuri saskārušies ar sarežģītām dzīves situācijām. Te no jauniešiem var uzzināt prātam neaptveramo, bet viņiem tik pazīstamo realitāti – ne tikai meitenēm nav pašsaprotama higiēnisko preču un tamponu pieejamība, bet abu dzimumu jauniešiem, kuri patvēruma vietā nonāk, dažkārt nav ne apakšveļas, ne liekas drēbju kārtas, viņiem mājās nav bijusi gultasveļa vai pat gulta, kur gulēt. Ir jaunieši, kuri dzīvojuši mājvietā, no kuras visa iedzīve pārdota, arī ledusskapis un plīts, uz kā varētu pagatavot ēdienu, jo vecāki pārmēru lieto alkoholu. Ir tādi, kuriem nav, kur nomazgāties, nav iespējas rūpēties par higiēnu. Tāpat šiem jauniešiem nereti ir ielaistas veselības problēmas, jo viņi nav vesti pie ārsta, jauniešiem ar redzes problēmām nekad nav bijušas brilles. Šajās patvēruma vietās jaunieši atgūstas, iemācās rūpēties par sevi un vidi sev apkārt, gatavot ēst, sniedz cits citam palīdzību, pabeidz skolu un uzsāk darba gaitas.
      Varbūt kādam liekas, ko var ņemties ar tiem higiēnas līdzekļiem, bet īstenībā tā ir tikai aisberga redzamā daļa, bet tik būtiska, lai atrisinātu problēmu, ko daļā ģimeņu diemžēl nerisina. Skola ir vieta, kur meitene pavada daudz laika. Ja viņai mājās nav pieejami higiēnas līdzekļi, tieši skolā ir iespēja viņai palīdzēt, zinot, ka viņa atbalstu tiešām saņems. Es sekoju informācijai par šo iniciatīvu līdzi, jo vēlos, lai tāda iespēja būtu ikvienai jaunietei un lai tas būtu pirmais solis arī citos jautājumos, kur mēs kā sabiedrība un kā valsts varam palīdzēt tad, ja ģimenē elementāras vajadzības netiek nodrošinātas. Mēs varam izlikties to neredzam, bet mēs varam to saskatīt un meklēt vispiemērotākos risinājumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
32

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
55

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
26

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
15
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
23
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi