Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien izbrīnu tehnoloģiju progress sagādā aizvien retāk. Skaidrs, ka to attīstībai nav robežu.
Viena no tehnoloģijām, kas kalpo sabiedrībai jau vairāk nekā simts gadu, ir poligrāfs jeb melu detektors. Šīs tehnoloģijas attīstības pētnieki secinājuši, ka vajadzība pēc metodēm, lai izvērtētu, vai cilvēks melo, radusies jau līdz ar sabiedrības veidošanos. Noskaidrojot, kā mainās dažādi fizioloģiskie procesi cilvēka organismā brīdī, kad viņš runā nepatiesību, atlika vien radīt ierīci, kas šīs pārmaiņas spēj uztvert un uzskatāmi parādīt. Kā tas notiek realitātē, esam redzējuši filmās, realitātes šovos, gan jau kāds pieredzējis uz savas ādas. Mani izbrīna tikai viens – kādēļ šo metodi neizmantojam plašāk, kaut vai tiesas procesos, kad abas puses – apsūdzētais un cietušais – liecina pretējo.
Un cik ļoti šī ierīce būtu vajadzīga žurnālistiem, medijiem, arī politiķiem! Nu kaut vai šobrīd, kad pār “Jauno Vienotību” veļas grandiozi apsūdzības viļņi. Vai tiešām tie nes vienīgi patiesību? Vairāk gan sāk izskatīties, ka te kāds ļoti, ļoti cenšas aizslaucīt šo partiju no politiskās skatuves tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Celt dienaskārtībā lietas, kas varbūt notikušas vairāk nekā pirms desmit gadiem, sākt runāt “patiesību”, kad pats esi nogrēkojies? Ak, kā raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” un daudzos citos noderētu melu detektors! Jā, jau jā! Noprotu, ka tas saistīts ar daudziem tiesiskiem, ētiskiem un kādiem tik vēl ne principiem, lai nepieļautu cilvēku publisku pazemošanu, apvainošanu. Kā vienmēr – ļoti domājam par nabaga ļaundarīšiem, lai tikai nenodarītu viņiem pāri. Pārējie sapratīs, pacietīs, pagaidīs… Tomēr pieļaujot, ka arī melu detektors var kļūdīties, nepatiesību runājošie, manuprāt, vairāk pievaldītu mēli.
Hm, un kā būtu, ja dienasgaismu ieraudzītu ierīces, kas savienojumā ar mobilo telefonu vai datoru, vislabāk – tajos jau iestrādātas -, uzrādītu lietotāju krāpnieciskus nolūkus? Vai meli un ļauni nodomi izzustu no sabiedrības? Izklausās visai apšaubāmi. Arī tādēļ, ka dzīve tad tomēr kļūtu daudz garlaicīgāka.
Komentāri