Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
weather-icon
+6° C, vējš 4.3 m/s, R vēja virziens

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts

Sandra Trēziņa
07:53
30.03.2024
84
7 Sandra Trezina 150x150.jpg

Mazliet neparasts šis pavasaris. Ne tikai saule mijas ar mākoņiem, šajā nedēļā sēras par notikumiem pirms 75 gadiem nomaina Lieldienu prieks. Lai arī mūsdienu pasaulē, kad savijušās pagāniskās un kristīgās tradīcijas un izpratne par Lieldienu patieso nozīmi formulējas ļoti atšķirīgi, šie svētki tomēr ienāk katrā ģimenē kaut vai tādēļ, ka valstī šajā laikā ir noteiktas brīvdienas.

Lielo dienu, saules atgriešanos, pagāniskajām tradīcijām uzticīgie jau ieskandinājuši ar dziesmām un rotaļām, atzīmējuši ar mutes mazgāšanu strautā, ar dzērveņogu ēšanu un citām izdarībām. Patiesībā jau tas arī bija īstais laiks, kad krāsot un visādi citādi apspēlēt olas kā dzīvības un saules simbolu. Bet daudzi, tajā skaitā es, šo tradīciju pārnes uz kristīgajām Lieldienām, kam taču ar to nekāda tieša sakara nav, ja nu vienīgi brīvdienu dāvātais laiks, kad var vai nu ciemos aizbraukt, vai ciemiņus uzņemt. Īpaši tas svarīgi, ja ģimenē ir bērni vecumā, kad vēl tic Lieldienu zaķim, tad prieks un jautrība, svētku sajūta ir garantēta.
Tomēr jāatzīst, ka mūsdienu cilvēki esam tādi kā apdalīti, ja iedziļināmies, kam tad īsti ticam. Vai tiešām tam, ka ar dziedāšanu un rotaļām varam veicināt saules labvēlību, vai patiesi ticam, ka strauta ūdens veicinās jaunības saglabāšanos, olu ēšana dabas spēku labvēlību, šūpošanās garantēs odu atbaidīšanu? Un kā ar ticēšanu Kristus augšāmcelšanās brīnumam, vēl vairāk tam – tas apsolīts arī katram, kas tic. Cik daudz ir to, kam patiesi nozīmīga šī vēsts, redzam Lieldienu dievkalpojumos, redzam draudžu skaitliskajā sastāvā… Pārējie netic nekam? Tikai sev, paša saprātam? Un vai vispār vajag kaut kam ticēt?

Te nu argumentu netrūks ne par, ne pret. Un jo izglītotāki un mūsdienīgāki kļūstam, jo pārliecinošāk izskan atšķirīgi viedokļi, jo grūtāk izšķirties, kam piekrist, ko noliegt, jo vairāk meklējumu un maldu ceļu, pat interešu un pārliecības sadursmju, līdz kam gan nevajadzētu nonākt. Nenoliedzami, galveno ievirzi jebkurā gadījumā dod ģimene. Un vai tik tās interesantās un daudzveidīgās izdarības ar olām, ar zaķiem nebūs pie vainas, ka nosliecamies uz pagānisko? Bērnības iespaidi taču tie spilgtākie.

Lai nu kā arī nebūtu ar ticības jautājumiem, pēc garās un nomācošās ziemas saulītes apspīdētas brīvdienas patiešām esam pelnījuši. Dabā vai baznīcā, ģimenē vai draudzē, varbūt gan gan, lai tās ir priecīgas!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
32

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
55

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
26

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
15
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
21
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi