Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu katrs iedomājamies. Ar pirmajiem zaļumiem galdā, zilajām vizbulītēm, plaukstošiem bērziem…
Pavasari ar gaidām un bažām gaida ikviens zemkopis. Ziema atstājusi kārtējo nospiedumu nākamajai ražai. Graudkopības kooperatīva “VAKS” priekšsēdētājs Indulis Jansons norādījis, ka Vidzemē un Latgalē dažviet līdz pat 90% rapšu lauku ziemā iznīkuši. Lai gan Latvijā kopumā aizvadītā ziema bija siltāka un nokrišņiem bagātāka nekā citus gadus, tomēr pārmitrā augsne rudenī, stiprais kailsals janvāra sākumā, kas vietām sasniedza mīnus 25 un vairāk grādu, pēc tam biezā sniega sega janvāra vidū un atkusnis mēneša beigās appludināja zemākās lauku vietas un būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu. Savukārt mainīgo laikapstākļu dēļ martā pavasara sēju nevarēs uzsākt. Ko pārsēt, ko sēt, cik ticēt, kāda būs vasara, uz ko cerēt, tas katra paša vērtēšanai. Kā uzsver zemnieki: “Tā ir lauksaimniecība. Cilvēks plāno, daba dara.”
Saglabājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, jau tuvākajā laikā varētu sākties organiskā mēslojuma izkliedēšanas darbi uz lauksaimniecības zemēm. Tā tas tiek darīts katru rudeni un pavasari. Un katru rudeni un pavasari iedzīvotāji sūdzas, ka apkārtne smird. Ja tā, tad noteikti tiek pārkāpti kādi noteikumi. Parasti tā tas nav, secina speciālisti, bet tie, kuri jūt diskomfortu vai nav pieraduši pie vienkāršās lauku dzīves, ceļ traci. Nereti sekas ir kaimiņu attiecību pasliktināšanās, jo tas, kuram smaka traucē, pārliecināts, kaimiņu zemnieks, lai ieriebtu, speciāli tā mēslo laukus, ka smird.
Kūtsmēsli ir kūtsmēsli, kā nu tie smird, tā smird, un diezin vai kad tiks izmantots kāds odekolons, lai apkārtne smaržo, piemēram, pēc apelsīniem vai lavandas. Var vien atgādināt, ka kūtsmēslus un citu organisko mēslojumu uz lauksaimniecības zemēm drīkst izkliedēt jebkurā nedēļas dienā, bet ne svētdienās un valsts svētku dienās, to paredz noteikumi. Tos nedrīkst izkliedēt uz zemes, kad augsne ir sasalusi, pārmitra vai klāta ar sniegu. Tāpat noteikts, cik ātri pēc izvešanas uz lauka kūtsmēsli vai virca jāiestrādā augsnē.
Ko darīt, ja dzīvo blakus laukam, kas vasarā zels, rudenī tajā briedīs vārpas un priecēs ainava, tad pavasarī nekas cits neatliek, kā paciest smaržas neērtības. Un nekašķēties ar kaimiņiem. Lauksaimnieki audzē to, ko liksi galdā. Bez mēslojuma augsne ražu nedos.
Līdztekus tam, ka lauku darbi traucē mieru un klusumu, izskanēs arī sašutums, ka lauksaimniecības tehnika maitā ceļus. Ir tāds naivs jautājums – kam tad ceļi domāti, ja ne braukšanai, un pagaidām vēl pa gaisu traktorus uz tīrumu neved. Ironiski? Jā, bet arī zemnieks ir tāds pats pagasta iedzīvotājs, un viņam tādas pašas tiesības un vajadzības izmantot koplietošanas ceļu kā citiem.
Vai tas izpratnes vai tolerances trūkums, bet vienu gan nemākam – saprast, ka pasaules centrs nebūt nav tajā vietā, kur esi, un pasaule, tās kārtība un noteikumi negriežas tikai ap tevi.
Komentāri