Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Klāvs, Einārs, Ervīns

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

Anna Kola
00:01
17.03.2024
74

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, šķiet, skan jebkura valsts iestādes darbinieka monotoni protokolā noteiktais sakāmais. Zvanītājs sāka stāstīt, ka mans vārds iepīts aizdomīgā banku krāpšanas shēmā, iesaistīti mani “Swedbank” dati.
Pirmajā mirklī tik pārliecinoši izteiktais apgalvojums no personas, kas uzdodas par Valsts policijas pārstāvi, liek satrūkties, kaut arī sevi uzskatu par vienu no tiem, kurus “jau nu nekādi nevar piemānīt kaut kādi interneta vai telefona krāpnieki”. Te nu bija! Runāju minūtes piecas. Mani izjautāja, vai neesmu kādam devusi piekļuvi saviem sensitīvajiem datiem, kaut kur sūtījusi savus personas apliecinošo dokumentu kopijas – kādā telefona lietotnē vai e-pastā, vai varbūt esmu iepirkusies interneta veikalā, kur nācies ievadīt personīgos bankas piekļuves datus. “Nē, nekas no tā,” bildu pārliecināti un vienlaikus bailīgi. Skaidrs, ka bailīgi, jo kurš gan nejustos dīvaini, ja balss telefonā paziņo par iesaisti krāpnieciskās darbībās?
Saruna rimti ritēja uz priekšu, zvanītājs ik pa brīdim atgādināja, ka tā tiek ierakstīta un viss, ko saku, tiek fiksēts protokolā, ko man vēlāk nākšoties parakstīt uz vietas iecirknī Rīgā. Viņš pieminēja gadījumus, kas cirkulējuši ziņu vietnēs, arī par nelaimīgo sievieti Kuldīgā, no kuras krāpnieki izšmauca 160 tūkstošus eiro. Klausījos un piekritu, cik briesmīgā sabiedrībā dzīvojam. Tikmēr “policijas darbinieks” ik pa brīdim monotonā, bezemociju tonī uzsvēra: “Es jūs saprotu.”
Saruna arvien lēna, nesteidzīga, nudien valsts iestādes darbinieku cienīgā stilā. Tad seko jautājums, kas pieliek punktu manām bažām par mistisko krāpnieku, kura nagos ticis mans vārds un dati “Swedbank”, bet ar spēcīgu vilni uzbango dusmas: “Lai nodrošinātu, ka varu savienot jūs ar “Swedbank” drošības speciālistu, nepieciešams jūsu personas kods.” Brīdi neatbildu, tad atsakos šos datus izpaust. Pajautāju zvanītājam, kā es varu zināt, ka viņš pārstāv Valsts policiju, vienlaikus pati brīnīdamās, kā man tas neienāca prātā sarunas pašā sākumā.
Lai nu kā, zvanītājs vēl pāris reižu centās mani pārliecināt, ka viss ir, kā nākas, ka viņš “mani saprot”. Kad pajautāju, no kāda tālruņa numura man zvana un vai Valsts policija apstiprinās, ka šis numurs ir Valsts policijai, saruna acumirklī pārtrūka.
Tagad saprotu, ka viss varēja beigties daudz bēdīgāk, un ir skaidrs, ka tā arī notiek. Pēc sarunas zvanīju uz Valsts policiju, kur man nācās (bēdīgi) atskārst, ka šīs iestādes darbinieki nudien runā tieši kā krāpnieks, kas acīmredzami bija veicis pamatīgu izpēti un treniņu pirms potenciālo upuru uzrunāšanas. Uzzinu, ka todien esmu vismaz trīsdesmitā, kas saņēmusi līdzīgu zvanu. Policijas darbinieks apstiprina – policijas pārstāvji par šāda veida lietām gandrīz nekad nezvana cilvēkiem, visbiežāk sūta paziņojumus, aicinājumus un pavēstes pa pastu. Gadījumos, kad jebkāda konteksta sarunā piemin bankas vai personas datus, uzreiz jāsaprot, ka zvanītājs ir krāpnieks. Neviena iestāde vai uzņēmums tādu informāciju telefona sarunā nedrīkst prasīt – ne banku, ne policijas, ne citu iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu bankas kontu datus, kā arī neprasīs jūsu datoros un mobilajās ierīcēs instalēt dažādas programmatūras, kas paredzētas, lai attālināti pieslēgtos datoram. Saņemot līdzīgus aicinājumus, telefonsaruna būtu jāpārtrauc!
Kad jautāju Valsts policijas darbiniekam, vai ir vērts rakstīt iesniegumu par konkrēto krāpnieciskās darbības mēģinājumu, viņš fiksēja manu ieceri iesniegumu aizpildīt elektroniski. Pagāja minūtes piecas, kad atkal saņēmu zvanu no policijas. Jautāja, vai man ir nodarīti kādi zaudējumi, materiāls kaitējums. Saku, ne, jo sarunas vidū atskārtu, ka tā ir krāpšana. Un Valsts policijas darbinieks saka – tad iesniegumu nerakstiet. Jautāju, kāpēc? Atbilde vienkārša – tādu iesniegumu ir ļoti daudz un, vienkārši izsakoties, jēgas no tiem maz. Katram gadījumam man pajautā tālruņa numuru, no kā krāpnieks zvanīja. Policists to piefiksē, saruna beidzas. Atlikušo dienas daļu pavadu pārdomās par to, cik viegli mūsdienās ir iekrist šādu shēmotāju un krāpnieku ķetnās. Pat cilvēkam, kurš nekad nemēdz uzķerties uz līdzīgiem trikiem. Būsim vērīgi!
Piebilde, kas var noderēt. Krāpnieks, kas uzdevās par kriminālpolicijas darbinieku, zvanīja no mobilā telefona numura, bet Valsts policijas pārstāvis – no stacionārā telefona pieslēguma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
31

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
42

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
31
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
46
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi