Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

Anna Kola
00:01
17.03.2024
199

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, šķiet, skan jebkura valsts iestādes darbinieka monotoni protokolā noteiktais sakāmais. Zvanītājs sāka stāstīt, ka mans vārds iepīts aizdomīgā banku krāpšanas shēmā, iesaistīti mani “Swedbank” dati.
Pirmajā mirklī tik pārliecinoši izteiktais apgalvojums no personas, kas uzdodas par Valsts policijas pārstāvi, liek satrūkties, kaut arī sevi uzskatu par vienu no tiem, kurus “jau nu nekādi nevar piemānīt kaut kādi interneta vai telefona krāpnieki”. Te nu bija! Runāju minūtes piecas. Mani izjautāja, vai neesmu kādam devusi piekļuvi saviem sensitīvajiem datiem, kaut kur sūtījusi savus personas apliecinošo dokumentu kopijas – kādā telefona lietotnē vai e-pastā, vai varbūt esmu iepirkusies interneta veikalā, kur nācies ievadīt personīgos bankas piekļuves datus. “Nē, nekas no tā,” bildu pārliecināti un vienlaikus bailīgi. Skaidrs, ka bailīgi, jo kurš gan nejustos dīvaini, ja balss telefonā paziņo par iesaisti krāpnieciskās darbībās?
Saruna rimti ritēja uz priekšu, zvanītājs ik pa brīdim atgādināja, ka tā tiek ierakstīta un viss, ko saku, tiek fiksēts protokolā, ko man vēlāk nākšoties parakstīt uz vietas iecirknī Rīgā. Viņš pieminēja gadījumus, kas cirkulējuši ziņu vietnēs, arī par nelaimīgo sievieti Kuldīgā, no kuras krāpnieki izšmauca 160 tūkstošus eiro. Klausījos un piekritu, cik briesmīgā sabiedrībā dzīvojam. Tikmēr “policijas darbinieks” ik pa brīdim monotonā, bezemociju tonī uzsvēra: “Es jūs saprotu.”
Saruna arvien lēna, nesteidzīga, nudien valsts iestādes darbinieku cienīgā stilā. Tad seko jautājums, kas pieliek punktu manām bažām par mistisko krāpnieku, kura nagos ticis mans vārds un dati “Swedbank”, bet ar spēcīgu vilni uzbango dusmas: “Lai nodrošinātu, ka varu savienot jūs ar “Swedbank” drošības speciālistu, nepieciešams jūsu personas kods.” Brīdi neatbildu, tad atsakos šos datus izpaust. Pajautāju zvanītājam, kā es varu zināt, ka viņš pārstāv Valsts policiju, vienlaikus pati brīnīdamās, kā man tas neienāca prātā sarunas pašā sākumā.
Lai nu kā, zvanītājs vēl pāris reižu centās mani pārliecināt, ka viss ir, kā nākas, ka viņš “mani saprot”. Kad pajautāju, no kāda tālruņa numura man zvana un vai Valsts policija apstiprinās, ka šis numurs ir Valsts policijai, saruna acumirklī pārtrūka.
Tagad saprotu, ka viss varēja beigties daudz bēdīgāk, un ir skaidrs, ka tā arī notiek. Pēc sarunas zvanīju uz Valsts policiju, kur man nācās (bēdīgi) atskārst, ka šīs iestādes darbinieki nudien runā tieši kā krāpnieks, kas acīmredzami bija veicis pamatīgu izpēti un treniņu pirms potenciālo upuru uzrunāšanas. Uzzinu, ka todien esmu vismaz trīsdesmitā, kas saņēmusi līdzīgu zvanu. Policijas darbinieks apstiprina – policijas pārstāvji par šāda veida lietām gandrīz nekad nezvana cilvēkiem, visbiežāk sūta paziņojumus, aicinājumus un pavēstes pa pastu. Gadījumos, kad jebkāda konteksta sarunā piemin bankas vai personas datus, uzreiz jāsaprot, ka zvanītājs ir krāpnieks. Neviena iestāde vai uzņēmums tādu informāciju telefona sarunā nedrīkst prasīt – ne banku, ne policijas, ne citu iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu bankas kontu datus, kā arī neprasīs jūsu datoros un mobilajās ierīcēs instalēt dažādas programmatūras, kas paredzētas, lai attālināti pieslēgtos datoram. Saņemot līdzīgus aicinājumus, telefonsaruna būtu jāpārtrauc!
Kad jautāju Valsts policijas darbiniekam, vai ir vērts rakstīt iesniegumu par konkrēto krāpnieciskās darbības mēģinājumu, viņš fiksēja manu ieceri iesniegumu aizpildīt elektroniski. Pagāja minūtes piecas, kad atkal saņēmu zvanu no policijas. Jautāja, vai man ir nodarīti kādi zaudējumi, materiāls kaitējums. Saku, ne, jo sarunas vidū atskārtu, ka tā ir krāpšana. Un Valsts policijas darbinieks saka – tad iesniegumu nerakstiet. Jautāju, kāpēc? Atbilde vienkārša – tādu iesniegumu ir ļoti daudz un, vienkārši izsakoties, jēgas no tiem maz. Katram gadījumam man pajautā tālruņa numuru, no kā krāpnieks zvanīja. Policists to piefiksē, saruna beidzas. Atlikušo dienas daļu pavadu pārdomās par to, cik viegli mūsdienās ir iekrist šādu shēmotāju un krāpnieku ķetnās. Pat cilvēkam, kurš nekad nemēdz uzķerties uz līdzīgiem trikiem. Būsim vērīgi!
Piebilde, kas var noderēt. Krāpnieks, kas uzdevās par kriminālpolicijas darbinieku, zvanīja no mobilā telefona numura, bet Valsts policijas pārstāvis – no stacionārā telefona pieslēguma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
22

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi