Pirmdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

Prognozes un atbalsts

Sallija Benfelde
12:41
06.03.2024
56

Pēdējā laikā, lasot par kara prognozēm Ukrainā vai atbalstu kādam viedoklim par to, kā tam būtu jābeidzas, tomēr rodas jautājumi. Proti, prognozes un atbalsts nav gluži viens un tas pats.

Prognozes ir nākotnes iespējamie scenāriji pēc situācijas un apstākļu analīzes, turklāt parasti tiek norādīts, cik liela vai maza ir kādas prognozes iespējamība vai ticamība. Savukārt atbalsts nozīmē, ka cilvēki vēlas, lai kādā jautājumā notiktu tieši tā, un bieži vien arī rīkojas, lai tā notiktu, kā viņi grib.
NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, komentējot turpmāko kara gaitu TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, sacīja, ka viņš redz “tikai četrus iespējamos scenārijus”, ar ko tas viss var beigties. Pirmais: Ukraina uzvar, atgūst teritoriju 1991.gada robežās. Otrais: Ukraina zaudē karu, atdod teritoriju, Kijivā iesēžas Krievijai lojāli spēki. Abi šie varianti, pēc Slaidiņa domām, ir maz ticami. Trešajā scenārijā krievi tomēr gūst panākumus un Ukraina ir spiesta pieņemt Krie­vijas noteikumus. “Līdzīgi kā Somijas variants. Somija atdeva Karēliju, lai saglabātu neatkarību. Bet tas viss arī būs atkarīgs no Ukrainas pretošanās ilgtermiņā ar Rietumu atbalstu,” uzskata majors. Ceturtais scenārijs ir globālā konflikta sākums, kad viss iziet ārpus kontroles un sākas sarkano podziņu spaidīšana.


Kā zināms, šogad februārī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka katrs trešais jeb 34 procenti Latvijas iedzīvotāju drīzāk atbalstītu karadarbības pārtraukšanu, pat ja Ukrainai tās vārdā jāpie­krīt kompromisiem. Pētījums tika veikts pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma. Aptaujā jautāts, vai, ņemot vērā kara gaitu kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Kri­mu, Doņeckas un Luhanskas apgabalus, iedzīvotāji atbalsta visas okupētās teritorijas atbrīvošanu, vai arī ir vajadzīgs kompromiss, okupētās teritorijas atstājot Krie­vijai, lai karu pārtrauktu. Jā­piebilst, ka kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu, ir okupētas vēl citas, ne tikai minētās teritorijas. Aptaujas apkopojums bija šokējošs. Tas, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta kompromisu, kas patiesībā nozīmē okupēto teritoriju atdošanu, ir pārsteidzoši un pat šokējoši. Latvija šo divu kara gadu laikā ir viena no valstīm, kas savu iespēju robežās Ukrainu ir atbalstījusi visvairāk. Valsts un nevalstisko organizāciju – tātad iedzīvotāju – atbalsts divu gadu laikā ir bijis 650 miljoni eiro. Eiropas Savienības un NATO oficiālā nostāja ir, ka agresorvalstij ir jāatbrīvo visas okupētās teritorijas.


Daļēji atbildi dod balsojuma analīze. Proti, konflikta iesaldēšanu un Ukrainas teritorijas pārdali lielākoties atbalsta respondenti bez Latvijas pilsonības – šajā grupā tā atbildēja 68 procenti aptaujāto. To respondentu vidū, kuri ģimenē sarunājas krieviski, šādas versijas atbalstītāju īpatsvars sasniedz  60 procentus. Arī 49 procenti no aptaujātajiem Latgalē izvēlējās šo atbildi. Pēc vecuma sadalījuma kompromisu vairāk atbalsta cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir par pilnīgu Ukrainas atbrīvošanu – to atbalsta 72 procenti aptaujāto šajā vecuma grupā. Par visas Ukrainas teritorijas atbrīvošanu iestājas cilvēki ar augstiem ienākumiem (69 procenti) un tie, kuru ģimenes valoda ir latviešu (68 procenti), liels procents šo atbildi izvēlējušies aptaujātie Vidzemes reģionā (66 procenti). Tomēr jautājums paliek, ko šajā aptaujā nozīmē atbalsts, jo grūti saprast, kā tas var būt, ka tik daudzi Latvijas iedzīvotāji negrib agresora zaudējumu karā?


Situācija nav daudz labāka visā Eiropā. Eiropas Padome starptautisko attiecību jautājumos (ECFR) šogad janvārī veica aptauju 12 valstīs, aptaujā piedalījās 17 tūkstoši cilvēku. Tikai 10 procenti eiropiešu tic Ukrainas uzvarai karā. ECFR ziņojums arī liecina, ka agresorvalsts Krievijas uzvarai karā tic 20 procenti eiropiešu. Apmēram 37 procenti aptaujāto domā, ka karš beigsies ar kompromisu. Tā visbiežāk atbildējuši Grieķijas, Spānijas un Itālijas iedzīvotāji. No tiem, kuri domā, ka karš beigsies ar kompromisu, daļa uzskata, ka Eiropas Savienībai “jābīda” Ukraina uz sarunām ar Krieviju. Tā domā iedzīvotāji Ungārijā (64 %), Grieķijā (59 %), Itālijā (52 %), Rumānijā (50 %) un Austrijā (49 %). 31 procents to, kuri domā, ka notiks kompromiss, tomēr atzīst, ka Eiropas Savienībai jāturpina Ukrainu atbalstīt, lai tā atgūtu savas teritorijas. Visvairāk tā domā Zviedrijas, Portugāles un Polijas iedzīvotāji. Ar vārdu sakot, Eiropas iedzīvotāju domas par to, kas notiks un kā tomēr vajadzētu notikt, ir ļoti pretrunīgas. Acīmredzot cilvēki negrib karu un politiķu runas un lēmumi veicina to, ka iedzīvotāji vai nu grib, vai tic, ka būs kompromiss. Un, protams, Donalda Trampa izteikumi to ļoti ietekmē. Jautājums par ASV palīdzību Ukrainai 60 miljardu ASV dolāru apmērā jau mēnešiem karājas gaisā iekšpolitisko nesaskaņu dēļ. Diemžēl pēdējā laikā publiski paus­tie Trampa uzskati par karu Ukrainā, solījumi visu “sarunāt” ar Putinu un uzreiz pārtraukt karu nozīmē jau minēto pamieru, par ko sapņo Krievija, un Ukrainas teritoriju atdošanu okupantiem. Latvijai un citām Baltijas valstīm agrāk vai mazliet vēlāk tas varētu nozīmēt Krievijas iebrukumu. Daudzi Latvijas iedzīvotāji bažījas, ka ir gaidāms karš arī Baltijā, ja Donalds Tramps kļūs par ASV prezidentu, un diemžēl šīs bažas var būt pamatotas, ja ASV un arī Eiropas politiķi nemainīs savu nostāju un rīcību Ukrainas atbalsta jautājumos. Tādēļ atliek vien kārtējo reizi atgādināt, ka Ei­ropar­lamenta vēlēšanas būs ļoti svarīga izvēle Latvijas balsotājiem, lai par deputātiem nekļūtu “mazie trampiņi”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Maija ziedonis dabā un mūzikā

13:38
20.05.2024
12

“Pasaulē ir daudz negatīvā, to mēs zinām. Taču es gribu, lai manas kompozīcijas vēstītu par visu to neticamo skaistumu, ko visi varam saklausīt un saskatīt,” šos vārdus filmā “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” saka pats tās varonis. Jāteic, kopš filmas noskatīšanās šis pavasaris, dabas mošanās un ziedēšanas trakums, kas pārņem ne tikai laukus, arī pilsētu, man […]

Uzmākšanās – privāto robežu pārkāpšana

13:36
20.05.2024
9

“Druvā” jau dalījos, ka nupat paviesojos Apvienotajā Karalistē. Tā kā ļoti ērti pārvietoties Londonā ir tieši ar sabiedrisko transportu – metro, autobusiem, vilcienu-, gribot negribot acīs iekrita reklāmas plakāti, ja tos tā vispār var nosaukt, par tēmām, kas skar sieviešu tiesības. Proti, seksuālo uzmākšanos un to, kā tā izpaužas sociālā vidē – sabiedriskās vietās, tostarp, […]

Sašķeltās sabiedrības un vēlēšanas

13:35
20.05.2024
7

Aizvien biežāk tiek runāts, ka daudzās valstīs sabiedrība savos uzskatos un rīcībā sašķeļas jeb polarizējas savstarpēji naidīgās iedzīvotāju grupās. Protams, nav iespējams, ka pilnīgi visi domā vienādi. Piemēram, iedzīvotāji jautājumā par to, vai Eiropas Savienība (ES) ir vai nav vajadzīga, pat var būt vienisprātis, bet noteikti atšķirsies viedokļi, kas ES ir jādara un kā tie […]

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
16

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
31

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
20
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
48
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
37
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi