Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Kamoli zivju vēderos

Līga Eglīte
13:35
18.04.2018
28

“Druva” saņēmusi Cēsu makšķernieka vēstuli, kurā jautāts par savādiem cietiem “kamoliem”, kas atrasti Ungurā izmakšķerēto brekšu vēderos. Viņš jautā, ko darīt ar tādu zivi, vai var lietot uzturā un kur likt “kamolu”?

Daugavpils Universitātes parazitoloģe Muza Kirļušina, kura specializējusies zivju slimībās, skaidro, ka šo “kamolu” veido Ligula intestinalis, kas cilvēkiem nav bīstams: “Šis parazīts savvaļas zivīm ir bieži sastopams, un tā izplatību veicina putni, kuri krastā knābā beigtās vai makšķernieku izķidātās zivis. Raksturīgi, ka inficētajām zivīm ir palielināts vēders. Ja zivis tiek kārtīgi iztīrītas un termiski apstrādātas, tās var lietot uzturā. Parazītu kamolu vajag norakt putniem un savvaļas zvēriem nepieejamā vietā.”

Pārgaujas novada vides inspektors Agris Ķesa stāsta, ka ir gadījies Ungurā izmakšķerēt zivis, kas inficētas ar parazītiem: “Es tādas utilizēju – gan zivis, gan lenteni ietinu maisā un lieku konteinerā.”

Makšķernieks un blogeris Juris Šteinbergs raksta: “Visbiežāk makšķernieki lenteņus atrod plaužu, pliču un raudu vēderos. Pieredzējuši copmaņi, zivis pat neuzšķēržot, pēc piepūstā vēdera var atšķirt, kura ir slima. Kopumā Latvijā reģistrētas 107 lenteņu sugas, no tiem vairāki desmiti atrodami zivīs. To izmēri ir, sākot no viena diviem līdz vairākiem desmitiem centimetru.

Neviens pieaudzis lentenis, kas ir zivīs, cilvēkam nav bīstams. Ja noķer zivi, kuras zarnās atrodas šāds parazīts, to izņem un zivi, termiski apstrādājot, var droši ēst. Parazīta Ligula intestinalis dzīves cikls saistīts ar putniem. Ne bez pamata ir ūdeņu apsaimniekotāju viedoklis, ka pie lenteņu parādīšanās vienā vai otrā ūdenstilpē ir vainojami zivjēdāji putni. Saprotams, ka, izmetot šādas zivs, jūs veicināt lenteņa tālāku izplatību, jo putni miskastes jau sen uzskata par savām barotavām.

Protams, šī parazītu suga nodara postu zivīm. Tās slikti barojas, lēni pieņemas svarā un dažreiz var pat iet bojā. Masveida zivju nobeigšanos lenteņi parasti neizraisa, jo kurš gan nogalina sili, no kuras pats barojas.”

Institūta “BIOR” speciālisti skaidro, ka parazīti sastopami visās ūdenstilpēs. Pie lenteņu un citu zivju slimību izplatības vainojami arī makšķernieki, kuri par ēsmu izmanto citās ūdenstilpēs noķertas zivis, kā arī izmetot slimās zivis, kur pagadās. Lai parazītus neievazātu piemājas dīķī, ieteicams tajā nelaist ezeros noķertas zivis. Ielaišanai dīķī vajadzētu pirkt zivju mazuļus tikai Pārtikas un veterinārā dienesta atzītās saimniecībās, kurās regulāri notiek slimību kontrole.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
335

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
546

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
50
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi