Lai cik publiskajā telpā raksta un stāsta par dažādiem krāpšanas veidiem un kā izvairīties no tiem, Valsts policijas dati liecina, ka simtiem cilvēku arvien gadās iekrist krāpnieku izliktajās lamatās. Un kā nu ne, ja krāpšana kļūst arvien personīgāka. Ja sākotnēji varēja tikai pasmieties par gramatiski nepareizi noformētajiem un acīmredzami ar interneta tulkotāju neveikli tulkotajiem tekstiem, kas nekādu uzticību neviesa, tagad izmantotās metodes kļūst arvien slīpētākas.
Krāpnieki nesnauž uz lauriem, izmēģina arvien jaunas metodes, lai panāktu savu. Izrādās, krāpšanā sāk izmantot arī kurjerus – reālus cilvēkus, nevis tikai tehnoloģijas –, lai iegūtu no cilvēkiem maksājumu karšu datus. Proti, bankas “Citadele” IT drošības departaments novērojis, ka krāpnieki zvanījuši, uzdodoties par dažādu drošības dienestu vai banku darbiniekiem un informējuši, ka radusies problēma ar maksājuma kartes datiem, tāpēc kurjers atbrauks ar jauno karti, bet cilvēkam kurjeram būs jāatdod vecā karte un līdzi jādod PIN kods.
Domājams, tie, kuriem ir gadījies aizmirst PIN kodu, zina, ka banka šajā gadījumā nevar palīdzēt, jo šo kodu nezina un nekad neprasa tieši drošības apsvērumu dēļ. Tāpat banka nekad nesazinās “WhatsApp” lietotnē, un skaidrs, ka apjukuma brīdī un vēlmē situāciju atrisināt kādam var gadīties arī uzķerties. Tomēr jāatceras, ja gadās pavisam neierasta situācija, katras bankas mājaslapā ir pieejamas konsultatīvais tālrunis, uz kuru var piezvanīt un noskaidrot informācijas patiesumu.
Krāpnieciskie telefonzvani un investīciju krāpšana aizvadītajā gadā bijuši iecienītākie krāpnieku darbības virzieni. Tomēr ļoti izplatīta ir arī krāpniecisku īsziņu sūtīšana. Pērn tādējādi izkrāpti vairāk nekā 375 600 eiro un maldīgām īsziņām noticējuši un apkrāpti vismaz 394 iedzīvotāji, informējusi Valsts policija. Jāteic, arī īsziņas kļūst arvien personīgākas, tās it kā sūtītas no Latvijas Pasta, Omnivas vai cita sūtījumu piegādes operatora un sāk nākt tad, kad cilvēks tieši gaida kādu paciņu. Savukārt, tā kā drīz varēs sākt iesniegt iedzīvotāju ienākumu deklarāciju par aizvadīto gadu Valsts ieņēmumu dienestā, iedzīvotāji tālruņos sāk saņemt īsziņas, ka nodokļu pārmaksa par 2023. gadu ir aprēķināta un persona tiek aicināta ielogoties uz īsziņā norādītās saites. Turklāt SMS nāk no adresāta ar nosaukumu “VID”.
Skarbi, ka krāpnieki izmanto arī vecāku jūtas. Tie, kuri darbojas lietotnē “WhatsApp”, var saņemt ziņas it kā no bērna, ka viņš sasitis telefonu vai mašīnu un raksta no cita telefona. Gints Mālkalnietis, CERT.LV IT drošības speciālists, skaidro, ka šo lietotni krāpnieki izmanto, jo tajā tālruņa numuram var uzlikt uzstādījumu, ka uz to nevar atzvanīt, ziņas adresāts saņem tikai teksta veidā. Viņš arī norāda, ka krāpnieki mēdz izmantot dienas un diennakts stundas, kad cilvēks ir noguris, mazāk uzmanīgs, piemēram, piektdienas vakarus. Viņš iesaka vienmēr drošībai mēģināt cilvēkam, kurš it kā iekļuvis nelaimē, piezvanīt, iespējams, izrādīsies, ka ar telefonu un pašu cilvēku viss ir kārtībā.
Mēdz gan gadīties kuriozas situācijas, piemēram, kāds Latvijā pazīstams fotogrāfs savulaik dalījās interesantā notikumā. Iepircies veikalā, bet izrādījies, ka iecerētājam nepietiek naudas, zvanījis savai mammai, lai palīdz, bet mamma atbildējusi, lai blēži liekas mierā. Tomēr jāteic, ka ar mākslīgā intelekta attīstību un arvien lielākām iespējām pārveidot balsi, saprast, vai zvanītājs tiešām ir tas, par ko uzdodas, rada arvien lielākas grūtības. Par to domājot, jāsecina, ka dzīvojam jau fantastikas filmu līmenī, kurās nekad nevari zināt, vai priekšā esošais cilvēks ir tavs draugs vai maskējies ļaundaris. Un uzmanīties no krāpniekiem jo dienas, jo būs nepieciešams arvien vairāk.
Komentāri