Pirmdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

Valodas labskanība un asums

Iveta Rozentāle
12:46
01.03.2024
73

Kad latviešu valodā ienāk jaunvārdi vai svešvārdu latviskojumi, aizdomājos, vai visiem vārdiem tiešām jābūt latviskotiem. Kaut vai pēdējais sabiedrībā skaļāk izskanējušais Latviešu valodas attīstības kopas publicētais jaunvārds sāļvira soļankas vietā, ko viņi balsošanā izvēlējušies no sabiedrības iesūtītajiem priekšlikumiem. Tāpat nereti kādu tehnisku terminu latviskošana, kad sen jau pierasts pie svešvārda un latviskotais vārds tā arī nemaz neiedzīvojas, lai arī ir latvisks.

Jāteic, ka latviešu spēja darināt jaunvārdus ir visnotaļ uzteicama. Par to varēja pārliecināties, arī lasot dzejnieka Kārļa Vērdiņa ierakstu, kurš, atsaucoties uz sāļviru, rosināja arī savus jaunvārdus: borščs – biešvira, suši – rīsripa, makarūns – dārg­cepums, kruasāns – tukšvidpīrāgs, mango – lieldzeltenplūme, avokado – sāļzaļbumbieris, lazanja – kārtgaļpīrāgs, veģetārais karijs – pikantsāļbezgaļmērce. Dzejnieka iedvesmoti, viņa sekotāji dalījās ar virkni saviem jaunvārdiem: pelmeņi – vārpīrāgi, vārenīši, gaļklimpiņas, ausainīši; kebabs – šņakgaļa, turkmaize, cirtgaļsātmaize; suši – rīsrullis; plovs – svešzemjrīsķopsis, rīsjērķēpa, rižrīsenis, gaļrīsenis; pica – sāļripa vai sāļrausis; kvass – skābenis; smūtijs – glumītis. Lasot šos ierosinājumus, ne tikai jā­smaida, bet arī jāaizdomājas, cik daiļskanīga ir mūsu pašu valoda, un, ja man gluži soļanku par sāļviru negribētos dēvēt, tad pelmeņus saukt par ausainīšiem būtu tiešām ļoti skanīgi, tāpat man nemaz nebūtu iebildumu picu dēvēt par sāļo rausi.
Bet, kamēr pie mums sacenšas jaunvārdu darināšanā, tikmēr Dzīvnieku aizsardzības aktīvistu organizācijas PETA biedri Vācijā gājuši soli tālāk un vētījuši sakāmvārdus, norādot, ka daļa no tiem diskriminē dzīvniekus un to vietā būtu jāievieš citi. Arī latvieši nereti, kad kāds, vēloties norādīt uz otra šmulīgumu, teic “netīrs kā cūka”, atgādina, ka šie dzīvnieki patiesībā ir ļoti tīrīgi un nevajag viņus tā apvainot.

Tautas sakāmvārdi ir ļoti daudzpusīgi – gan ar pozitīvu, gan negatīvu nozīmi. Droši vien vāciešiem nepatiktu mūsu salīdzinājumi sakāmvārdos: “lācis uz ausīm uzkāpis”, “glums kā zutis”, “viltīgs kā lapsa”, tajā pašā laikā ir daudzi teicieni ar pozitīvu iezīmi – “vesels kā zirgs”, “te jau pat zirgam jāsmejas”, “strādīgs kā vērsis”, “stalts kā briedis”, “uzticīgs kā suns”, “čakls kā skudra”.

Nerunājot par to, ka dzīvniekiem visticamāk ir dziļi vienalga, kādos vārdos mēs viņus piesaucam, un varētu padiskutēt, kā viņi par mums, cilvēkiem, savā valodā runā, varu piekrist dzīvnieku aizstāvības “Zootēka” veidotājam Sandrim Ādminim, ka tas, kā runājam, parāda mūsu pašu attieksmi pret dzīvo radību, pasauli. Tāpat šie teicieni atspoguļo arī pārmaiņas sabiedrībā un tās paradumos, jo, kā norāda S.Ādminis, teiciens “nošaut kā suni” atspoguļo to, ka kādreiz bija normāli vecu vai nepa­klausīgu suni nošaut. Tagad tas ir morāli novecojis, tāpat labi zināmais teiciens “pirmie kucēni slīcināmi”. Viņš teiciena “divi zaķi ar vienu šāvienu” vietā mēdz teikt “divi burkāni ar vienu rāvienu”, un jāteic, ka tas labi ilustrē gan ieguvumu, gan arī raisa smaidu tiem, kuri saskārušies ar situāciju, ka no dobes rautā viena burkāna vietā izraujas uzreiz vairāki.

Latviešu valoda ir ļoti daiļskanīga un bagātīga, un cilvēka runas veids labi raksturo pašu personu. Savukārt māksla izmantot latviešu sakāmvārdus padara valodu vēl krāšņāku un daudzveidīgāku. Tāpēc vairāk par nepieciešamību, ka visi sveš­vārdi ir jālatvisko, un raizēm, vai ar savu sakāmo nenodarām pāri kādai dzīvai radībai, varam piedomāt, ko valodas lietojums liecina par mums pašiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Maija ziedonis dabā un mūzikā

13:38
20.05.2024
4

“Pasaulē ir daudz negatīvā, to mēs zinām. Taču es gribu, lai manas kompozīcijas vēstītu par visu to neticamo skaistumu, ko visi varam saklausīt un saskatīt,” šos vārdus filmā “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” saka pats tās varonis. Jāteic, kopš filmas noskatīšanās šis pavasaris, dabas mošanās un ziedēšanas trakums, kas pārņem ne tikai laukus, arī pilsētu, man […]

Uzmākšanās – privāto robežu pārkāpšana

13:36
20.05.2024
4

“Druvā” jau dalījos, ka nupat paviesojos Apvienotajā Karalistē. Tā kā ļoti ērti pārvietoties Londonā ir tieši ar sabiedrisko transportu – metro, autobusiem, vilcienu-, gribot negribot acīs iekrita reklāmas plakāti, ja tos tā vispār var nosaukt, par tēmām, kas skar sieviešu tiesības. Proti, seksuālo uzmākšanos un to, kā tā izpaužas sociālā vidē – sabiedriskās vietās, tostarp, […]

Sašķeltās sabiedrības un vēlēšanas

13:35
20.05.2024
4

Aizvien biežāk tiek runāts, ka daudzās valstīs sabiedrība savos uzskatos un rīcībā sašķeļas jeb polarizējas savstarpēji naidīgās iedzīvotāju grupās. Protams, nav iespējams, ka pilnīgi visi domā vienādi. Piemēram, iedzīvotāji jautājumā par to, vai Eiropas Savienība (ES) ir vai nav vajadzīga, pat var būt vienisprātis, bet noteikti atšķirsies viedokļi, kas ES ir jādara un kā tie […]

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
16

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
31

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
20
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
48
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi