Kara prognozes

Eksperti pasaulē cenšas prognozēt iespējamo Ukrainas kara gaitu šogad. Protams, precīzu prognožu nav un nevar būt, tās vairāk ir iespējamību līmenī.

Vācijas žurnālā “Bild” Juliāns Repke raksta, ka okupētājvalsts Krievijas Federācijas (KF) prezidenta Vladimira Putina ziemas uzbrukums ir izgāzies. “Bild”atgādina, ka jau pagājuši trīs mēneši, kopš Krievija sāka uzbrukumus Harkivas un Do­ņeckas apgabalos, tie nav guvuši panākumus, un Kupjanskai Do­ņeckas apgabalā, Avdijivkai un Harkivai nav tikuši tuvāk kā pagājušā gada oktobrī. Vācu militārais apskatnieks vērtē, ka vienīgais, ko panākusi KF, ir gandrīz 400 tūkstošu Krievijas karavīru bojā eja. Repke uzskata, ka jautājums ir, cik ilgi Ukraina spēs atvairīt Krievijas uzbrukumus.

Kā zināms, pēdējā laikā notiek masīvi un plaši raķešu un dronu uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai. Un kopumā šī gada prognozes par karu ir pat diezgan pesimistiskas. Militārie eksperti Ukrainas un KF kopumā militāro spēku vērtē kā līdzīgu. Krievijai ir karavīru fiziskais pārspēks un pagaidām vēl daudz pat gadu desmitiem veca bruņojuma, un tā sākusi izmantot Ziemeļkorejas raķetes. Ukrai­ņiem savukārt ir modernāks un mūsdienīgāks bruņojums, bet tā nepietiek. Tādēļ ir skaidrs, ka Ukraina var noturēties un uzvarēt tikai ar Rietumvalstu militāru un finansiālu atbalstu.
Briseles medijs “Politico” raksta – viens no Eiropas vadošajiem politiķiem saka, ka savulaik bijušais ASV prezidents Donalds Tramps privātās sarunās brīdinājis, ka Amerika nenāks ES palīgā, ja tai uzbruks militāri. “Jums ir jāsaprot, ja Eiropai tiks uzbrukts, mēs nekad nenāksim jums palīdzēt un atbalstīt,” Tramps 2020. gadā pateica Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leie­nai, tā sacīja Francijas Eiropas komisārs Tjerī Bretons, kurš piedalījās arī sanāksmē Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Žurnāls raksta, ka Briselē val­da bailes par iespēju, ka Tramps atgriezīsies ASV prezidenta amatā. Taču daži Eiropas politiķi labprāt to redzētu.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pagājušā mēneša beigās paziņoja, ka Tramps ir tas cilvēks, kurš var “glābt Rietumu pasauli”, izbeidzot karu Ukrainā. Polijas labējās partijas “Likums un taisnīgums” biedri apgalvo, ka priecātos redzēt bijušā prezidenta atgriešanos, skaidrojot viņa nostāju pret Ukrainu kā vēlēšanu kampaņas teātri. Aizvien biežāk izskan bažas, ka var notikt mēģinājumi piespiest Ukrainu piekāpties un atdot okupētās teritorijas Krievijai. Ar vārdu sakot, nav stingras pārliecības par Ukrainas uzvaru bez stabila Rietumu atbalsta un lielas bažas par iespējamo Trampa piedalīšanos prezidenta vēlēšanās un uzvaru.

Amerikāņu žurnāla “Time” politologa un starptautisko attiecību eksperta Jana Bremmera rakstā par 2024. gada galvenajiem globālajiem riskiem, par galvenajiem pasaules riskiem tiek minēta divu karu – kara Ukrainā un kara starp Izraēlu un “Hamās”- turpināšanās. Eksperts uzskata, ka, kaut ASV ir īpaši spēcīga militārajos un ekonomiskajos jautājumos, tās politiskā sistēma pašlaik ir “visdisfunkcionālākā” salīdzinājumā ar jebkuru attīstītās demokrātijas valsti. Bremmers atzīst, ka šī gada ASV prezidenta vēlēšanas valstī tikai padziļinās politisko šķelšanos un starptautiskajā līmenī graus ASV autoritāti.

Savukārt ASV Čikāgas universitātes Nacionālo pētījumu centra aptauja pagājušā gada novembrī liecina – vairākums Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir “aizsardzība no draudiem”, ko rada NATO un Eiropas Savienība.Tā bija telefonaptauja visā valsts teritorijā, un 63 procenti iedzīvotāju atbalsta Krievijas karu pret Uk­rainu. 67 procentu aptaujāto atbalsta Putina ārpolitiku, bet 58 procenti atbalsta viņa iekšpolitiku. 66 procenti plāno marta vēlēšanās balsot par Putinu, un viskvēlākie Putina atbalstītāji ir iedzīvotāji pēc sešdemit gadu vecuma.Šajā vecuma grupā par Putinu gatavojas balsot 73, bet iedzīvotāju grupā, kuri ir vecāki par trīsdesmit gadiem, par pašreizējo prezidentu balsošot 53 procenti. No aptaujātajiem 62 procenti vēlētāju uzskata, ka attieksme pret Krieviju ir netaisnīga, un ļoti daudzi bažījas par to, ka Rietumi apdraud un iejaucas tradicionālajās krievu vērtībās. 64 procenti aptaujāto uzzskata, ka karš pret Ukrainu ir “civilizācijas karš” pret Rietumiem.