Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Bez sensacionāliem virsrakstiem

Andra Gaņģe
15:36
03.01.2024
58

“Druvai” aizejošais gads bijis īpašs. Mainīt tradīciju, kas pastāvējusi gadu desmitiem, nav viegli. Gan lasītāji, gan avīzes veidotāji bija pieraduši pie ritma – laikraksts iznāk četras reizes nedēļā. Un lēmums no šī gada doties pie saviem novadniekiem tikai divas reizes nedēļā nemaz nebija viegli izpildāms arī pašiem žurnālistiem. Mainījās satura proporcijas, bija jācenšas mainīties, lai sekotu mūsdienu tendencēm ziņām vairāk pievienot analītisku noti.

Jūs, lasītāji, mūs sapratāt, “Druvas” abonentu skaits palika stabils. Tas sniedz gandarījumu un prieku par darbu. Taču nevar noliegt, ka preses izdevumu ikdiena kļūst aizvien saspringtāka. Tik daudz informācijas pretī nāk ne tikai oficiālajos medijos, jaunumu un notikumu vētrā nepārtraukti viļņojas sociālo mediju jeb tīklu, sauciet, kā gribat, okeāns. Un tas, kuram cilvēks uzticas, nereti vairs nav atkarīgs no medija, bet no paša lasītāja. Ko viņam svarīgāk dzirdēt – padarīto, nepaveikto un tā iespējamos risinājumus vai sensāciju piesātinātus paziņojumus, ka viss taču ir pagalam slikti un daudz kas tūlīt sabruks.

Mūsu lasītāji ir tie, kuriem svarīgi uzzināt un izprast savas apkārtnes, tuvākas un tālākas, dzīves norises. Arī katra, pat neliela, ziņa stāsta par procesiem, kas veido dzīvi novadā. Kā darbojas, ko jaunu atraduši vai kuru tradīciju uzskatījuši par labu seniori, kas pulcējas sava pagasta organizācijā. Kādu atbalstu savējiem, kam klājas grūtāk, pūlas sagādāt līdzcilvēki. Gandrīz ik vēstī ir kaimiņa, paziņas, bijušā vai esošā skolotāja, darba biedra devums.

Tikpat svarīgi ir sekot pašvaldības veikumam un pārmaiņām, kas ienāk jaunajā, lielajā Cēsu novadā. Nupat plašāk rakstījām par lauku iedzīvotājiem svarīgo jauninājumu – centralizētā ūdensvada un kanalizācijas izmantošanas tarifu maiņu. Katrs varēja izlasīt, cik faktiski izmaksā šie pakalpojumi un kāpēc veidots vienots tarifs. Šajā numurā varat lasīt, kā veidojas Cēsu novada nākamā gada budžets un kas tajā saspringtākais. Un tie ir tikai daži piemēri, ko šajā gadā esam stāstījuši par vietvaras darbu un par to, kā tiek izmantoti līdzekļi, ko samaksājam nodoklī.

“Druvā” arī turpmāk nebūs ne kliedzošu vai maldinošu virsrakstu, ne rakstu. Taču turpināsim, cik vien spēsim, parādīt savu novadu un tā tuvāko apkaimi, pagastus, kas ar mūsu pusi bijuši saistīti gadu desmitiem, pat simtiem. Pirmām kārtām gribam ieraudzīt cilvēkus, kas nesavtīgi darbojas, lai dzīvi savā kopienā veidotu krāsaināku, pilnvērtīgāku, lai sakoptāka un interesantāka kļūtu vide,par tiem, kuri gadā citiem prieku un atvieglo soli, ja kādam tas kļuvis pārāk smags. Bet ir vēl daudz, daudz kā cita, kas kopumā veido vietu, kurā dzīvojam. Ir uzņēmēji, zemnieki, sportisti, kultūras darbinieki, ir pastnieki, pārdevēji, šoferi… Mūsu ikdienu nodrošina daudz dažādu profesiju pārstāvji, un katrs ir stāsta vērts. Par to arī lasīsiet nākamgad.

Bet reizē turpināsim raudzīties arī uz neizdarībām. Esam centušies un arī turpmāk pūlēsimies ar publikācijām ietekmēt dažādu situāciju pozitīvu attīstību. Sniegsim palīdzību un padomu tāpat kā līdz šim arī tad, ja citur jūsu, lasītāju, lūgumi nebūs atraduši dzirdīgas ausis, ja jums būs nodarīts pāri un nezināsiet, kur meklēt atbalstu. Vienmēr gaidīsim jūs redakcijā, uzklausīsim jūsu viedokļus un rūpes pa tālruni, e-pastā.

Laimīgu, veiksmīgu un mierpilnu 2024.gadu!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
38
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi