Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Bez sensacionāliem virsrakstiem

Andra Gaņģe
15:36
03.01.2024
113

“Druvai” aizejošais gads bijis īpašs. Mainīt tradīciju, kas pastāvējusi gadu desmitiem, nav viegli. Gan lasītāji, gan avīzes veidotāji bija pieraduši pie ritma – laikraksts iznāk četras reizes nedēļā. Un lēmums no šī gada doties pie saviem novadniekiem tikai divas reizes nedēļā nemaz nebija viegli izpildāms arī pašiem žurnālistiem. Mainījās satura proporcijas, bija jācenšas mainīties, lai sekotu mūsdienu tendencēm ziņām vairāk pievienot analītisku noti.

Jūs, lasītāji, mūs sapratāt, “Druvas” abonentu skaits palika stabils. Tas sniedz gandarījumu un prieku par darbu. Taču nevar noliegt, ka preses izdevumu ikdiena kļūst aizvien saspringtāka. Tik daudz informācijas pretī nāk ne tikai oficiālajos medijos, jaunumu un notikumu vētrā nepārtraukti viļņojas sociālo mediju jeb tīklu, sauciet, kā gribat, okeāns. Un tas, kuram cilvēks uzticas, nereti vairs nav atkarīgs no medija, bet no paša lasītāja. Ko viņam svarīgāk dzirdēt – padarīto, nepaveikto un tā iespējamos risinājumus vai sensāciju piesātinātus paziņojumus, ka viss taču ir pagalam slikti un daudz kas tūlīt sabruks.

Mūsu lasītāji ir tie, kuriem svarīgi uzzināt un izprast savas apkārtnes, tuvākas un tālākas, dzīves norises. Arī katra, pat neliela, ziņa stāsta par procesiem, kas veido dzīvi novadā. Kā darbojas, ko jaunu atraduši vai kuru tradīciju uzskatījuši par labu seniori, kas pulcējas sava pagasta organizācijā. Kādu atbalstu savējiem, kam klājas grūtāk, pūlas sagādāt līdzcilvēki. Gandrīz ik vēstī ir kaimiņa, paziņas, bijušā vai esošā skolotāja, darba biedra devums.

Tikpat svarīgi ir sekot pašvaldības veikumam un pārmaiņām, kas ienāk jaunajā, lielajā Cēsu novadā. Nupat plašāk rakstījām par lauku iedzīvotājiem svarīgo jauninājumu – centralizētā ūdensvada un kanalizācijas izmantošanas tarifu maiņu. Katrs varēja izlasīt, cik faktiski izmaksā šie pakalpojumi un kāpēc veidots vienots tarifs. Šajā numurā varat lasīt, kā veidojas Cēsu novada nākamā gada budžets un kas tajā saspringtākais. Un tie ir tikai daži piemēri, ko šajā gadā esam stāstījuši par vietvaras darbu un par to, kā tiek izmantoti līdzekļi, ko samaksājam nodoklī.

“Druvā” arī turpmāk nebūs ne kliedzošu vai maldinošu virsrakstu, ne rakstu. Taču turpināsim, cik vien spēsim, parādīt savu novadu un tā tuvāko apkaimi, pagastus, kas ar mūsu pusi bijuši saistīti gadu desmitiem, pat simtiem. Pirmām kārtām gribam ieraudzīt cilvēkus, kas nesavtīgi darbojas, lai dzīvi savā kopienā veidotu krāsaināku, pilnvērtīgāku, lai sakoptāka un interesantāka kļūtu vide,par tiem, kuri gadā citiem prieku un atvieglo soli, ja kādam tas kļuvis pārāk smags. Bet ir vēl daudz, daudz kā cita, kas kopumā veido vietu, kurā dzīvojam. Ir uzņēmēji, zemnieki, sportisti, kultūras darbinieki, ir pastnieki, pārdevēji, šoferi… Mūsu ikdienu nodrošina daudz dažādu profesiju pārstāvji, un katrs ir stāsta vērts. Par to arī lasīsiet nākamgad.

Bet reizē turpināsim raudzīties arī uz neizdarībām. Esam centušies un arī turpmāk pūlēsimies ar publikācijām ietekmēt dažādu situāciju pozitīvu attīstību. Sniegsim palīdzību un padomu tāpat kā līdz šim arī tad, ja citur jūsu, lasītāju, lūgumi nebūs atraduši dzirdīgas ausis, ja jums būs nodarīts pāri un nezināsiet, kur meklēt atbalstu. Vienmēr gaidīsim jūs redakcijā, uzklausīsim jūsu viedokļus un rūpes pa tālruni, e-pastā.

Laimīgu, veiksmīgu un mierpilnu 2024.gadu!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi