Kad Vecais gads būs maciņu iztukšojis, jaunais tajā ielicis cerību, jo nākamgad valstī minimālā alga būs par 80 eiro lielāka un sasniegs 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ko tik nevar nopirkt par 80 eiro, prāts apmet riņķi pa vienkāršiem veikaliem. Bet kāda būs inflācijas un dažādu tarifu apetīte, var zīlēt, lejot laimes.
Mums ļoti patīk salīdzināt, kā ir Latvijā un kā kaimiņos. Aiz robežas parasti viss šķiet labāks, saulaināks, garšīgāks un lētāks. Ja par minimālo algu, tad tā arī ir – jau tagad Igaunijā un Lietuvā tās ir lielākas par mūsu nākamā gada līmeni. Ar minimālo algu 924 eiro (pirms nodokļu nomaksas) Lietuva arī nākamgad saglabās Baltijas līdera pozīciju. Šogad, kad mums ir 620 eiro, lietuvieši saņēma 840 eiro. Latviju apsteidz arī Igaunija, kur jau pašlaik minimālā alga ir 725 eiro, bet nākamgad būs 820 eiro mēnesī.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem tika atalgoti ar minimālo algu, 2022.gadā minimālās algas saņēmēju skaits bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā un samazinājies līdz 16%.
Fakti ir fakti, bet dzīve ir dzīve, un tās ikdienu diemžēl nosaka maciņa svars. Cik nav dzirdēts par Latvijas saulaino mērķi – labklājīgu valsti. Ceļam gan reti kad ir tāds segums, pa kādu esi iedomājies pārvietoties. Tā nu, saceroties iet pa līdzenu asfaltu, var nonākt izdangātās lāmās, kad nekas cits neatliek, kā ievilkt elpu un klusēt vai lamāties. Protams, arī ar labklājību katrs saprotam ko citu, bet tas neliedz vēlēties dzīvot labāk.
Par to, ka minimālās algas saņēmēji kaut uz brīdi nejutīsies tik nabagi, ir skaidrs. Bet kāds noskaņojums būs tiem, kuri tagad saņem 700, 720 eiro uz papīra? Vai darba devēji neaizmirsīs arī viņus? Ar minimālās algas saņēmējiem parasti saprotam nespeciālistus, bet, kam atalgojums lielāks, ir speciālisti, vai kādam darbam ļoti nepieciešami darbinieki. Ikreiz, kad palielina minimālo algu, izskan satraukums, ka starpība starp minimālo un to, ko daudzviet saņem profesionāli darbinieki, ir nepieklājīgi maza. Tad parasti dzirdams, ka darba devējs nevar atļauties maksāt vairāk, bet pēc kāda laika atskan viņa sašutums, ka nav, kas strādā. Tā tas ir – visi esam vienā laivā, kurai skaists vārds “ekonomika”. Un tā ir tik nestabila jau rāmā laikā, kur nu vēl, kad uzpūš stiprāks vējiņš, par vētru pat bail iedomāties.
Kā jau dzīvē, var paspriedelēt un izlikties gudrāks par citiem, bet vai tas ietekmēs tavu algu. Nudien ne, tā atkarīga ne tikai no tā, ka un labi strādā, bet no darba devēja iespējām. Un nav jau tik traki, mazumiņš jau būs arī jaunajā gadā.
Komentāri