Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vai Latvijā viegli dzīvot ar nestandarta vārdu?

Druva
22:25
07.07.2009
22
Vinets Veldre

Tā kā Latvijas politiķi pēdējā laikā kļuvuši populārāki par klauniem un komiķiem, portāls Mango nolēma apskatīt, ar kādiem dīvainiem vārdiem šiem vīriem jādzīvo mūsu valstī.

Lielākajai daļai latviešu politiķu ir tādi vārdi kā Ainārs, Ainars, Aigars, Aivars un tamlīdzīgi, taču dažu cilvēku vārdi nebūt nav tik ierasti – ir pazīstami politiķi ar, piemēram, tādiem vārdiem Elpidifors, Mortemajs vai Galerijs. Jau pirmajā neatkarīgās Latvijas Saeimā, kuras sastāvs tika vēlēts 1922. gadā, cilvēku ar interesantiem vārdiem netrūka. Šeit izceļami tādi vārdi kā Meletijs Kallistratovs, Noijs Maizels, Teofils Rudzītis, Ruvins Vitenbergs. Interesanti, ka šīs Saeimas sastāvā bija veseli četri Jezupi – acīmredzot tolaik šis vārds bijis ļoti iecienīts. Otrajā Saeimā, kas tika vēlēta 1925. gadā, interesantākie vārdi bez daudziem jau pirmajā Saeimā pārstāvētajiem bija pazīstamais pedagogs Longins Ausējs, Elpidifors Tihoņickis un Vinca Barkāns. Trešajā Saeimā jaunu nestandarta vārdu nebija, bet ceturtajā (vēlēta 1931. gadā) parādījās divi interesanti vārdi: Florians Ankipans un Aloizijs Budže. Tradīcijas pārņēma arī piektā Saeima, kas bija pirmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un tika ievēlēta 1993. gadā. Tur bija politiķi ar vārdiem Martijans Bekasovs, Odisejs Kostanda, Aristids Lambergs, Baldūrs Apinis un Juris Galerijs Vidiņš (Joahimam Zīgeristam ir piedodams, jo viņš, lai gan dāsns cilvēks, tomēr nebija latvietis). Tālākajās Saeimās nestandarta vārdi kļūst retāki, tomēr jau sāk iezīmēties „Aināru-Eināru” shēmas, piemēram, septītajā Saeimā sēž Kārlis Leiškalns un Kārlis Greiškalns, savukārt astotajā Saeimā savairojušies veseli četri Dzintari: Jaundžeikars, Zaķis, Rasnačs un Ābiķis. Mango sazinājās ar dažiem nestandarta vārdu īpašniekiem un centās noskaidrot, kā šis faktors ietekmējis viņu dzīvi Latvijā. Ilggadējs Saeimas deputāts Odisejs Kostanda atklāj, ka viņam lielas problēmas ar savu vārdu nav bijušas un vārds patīk. Vienīgi reizēm gadās kuriozi ar iepazīšanos – kad viņš, stādoties priekšā, saka „Odisejs”, cilvēki nenotic un uztver to kā joku. Mēģinot atjokot pretī, viņi saka, piemēram, ka viņus sauc Homērs vai kā tamlīdzīgi. Protams, beigās ar vārdu visi aprod un uztver to pilnīgi normāli. Kostanda stāsta, ka vārds lielā mērā veido personību. Arī viņš savā dzīvē, gluži kā Homēra varonis Odisejs, dzīvē tiecas pēc jaunām lietām un izaicinājumiem. Savukārt Vinets Veldre, kurš savulaik pabijis gan aizsardzības, gan veselības ministra amatā, portālam Mango atzīst, ka vārds ir pierasts. Vienīgi vārda dienu nesvinot, bet skolā nebūt nav bijuši nekādi apcelšanas gadījumi – drīzāk pats apcēlis citus. Mūsdienās vienīgi reizēm esot problēmas ar vārda lietošanu citās valodās (piemēram, franču un vācu), bet tā jau ir arī ar daudziem citiem vārdiem. Vārdu Vinets izvēlējusies mamma, bet tētis gribējis citu. Kā atklāj pats Veldre, Latvijā bez viņa esot vēl septiņi cilvēki ar šādu vārdu. 6. Saeimas deputāts no TB/LNNK saraksta Juris Galerijs Vidiņš pastāsta, ka viņa otro vārdu izvēlējies tēvs. Pamats un saknes tam meklējamas Senās Romas impērijā, kur kādam imperatoram bijis vārdā Galerijs. Šis imperators atbalstījis pagānismu un cīnījies pret kristiešiem un kristietību un, tā kā arī Vidiņa tēvs bijis neticīgais, tad ielicis dēlam vārdu Galerijs. Tiesa, ikdienā šo vārdu Vidiņš tikpat kā neizmanto – tā vietā lietojot tikai pirmo vārdu Juris. Arī apkārtējiem cilvēkiem vārds Galerijs parasti nemaz nav zināms, jo nav vajadzības to lietot. Vidiņš pieļauj, ka viņš ir vienīgais cilvēks Eiropā ar šādu vārdu. mango.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi