Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

“Latvijas Vēstneša” jaunais numurs sasniedzis jaunu svara rekordu

Druva
23:08
13.07.2009
8

Oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” šodienas numurs sasniedzis jaunus Latvijas avīžniecības rekordus – laikrakstā ir 640 lappuses un viens eksemplārs sver vairāk nekā kilogramu, aģentūru LETA informēja “Latvijas Vēstneša” pārstāve Ilze Apine. Šīs dienas “Latvijas Vēstneša” svars ir 1555 grami, un laikrakstā publicēts tikai viens dokuments. Laikrakstā publicēta Ārlietu ministrijas dienesta informācija – “Par Nolīguma par starptautisko [dzelzceļa] kravu satiksmi (SMGS) 2.pielikumu” – latviešu un krievu valodā. Lai nerastos sarežģījumi ar laikraksta piegādi abonentiem, izdevējs laikus brīdinājis “Latvijas Pastu” un citus piegādātājus par svara un apjoma ziņā neikdienišķo numuru, stāstīja Apine. Arī iepriekš iznākuši atsevišķi ļoti apjomīgi oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidieni. Piemēram, lai nodrošinātu normatīvo aktu bāzi Latvijas pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā, 2004.gada 1.maijā iznāca 316 lappušu biezs laikraksts A3 formātā. Tajā bija publicēti 18 likumi un vairāk nekā 100 Ministru kabineta noteikumu. Lai šis unikālais laidiens ieraudzītu dienasgaismu un tiktu nodrošināta normatīvo aktu publicēšana laikā, 1.maija numura sagatavošana ilga aptuveni diennakti. Laikraksts svēra 842 gramus. Latvijas avīžniecības vēsturē līdzšinējais apjomīgākais laikraksta numurs tika izdots 2005.gada 5.septembrī, kad laikrakstā bija 416 lappuses un viena numura svars bija 1125 grami, bet visa laikraksta tirāža svēra 4321 kilogramu. Šajā laikrakstā bija publicēts viens dokuments – starptautiskais līgums “Par Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu” angļu un latviešu valodā. Oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” iznāk valsts valodā A3 formātā četras reizes nedēļā – otrdien, trešdien, ceturtdien un piektdien – un nepieciešamības gadījumā arī citās dienās. Laikraksta apjoms ir atkarīgs no publicējamo dokumentu skaita un apjoma un publicēšanas steidzamības. Šodien laikrakstā publicētais nolīgums Latvijā stājies spēkā jau 1993.gada 1.martā, taču tā teksts līdz šim nav ticis publicēts. Līdz 1990.gadu beigām, pievienojoties starptautiskajiem līgumiem vai ratificējot tos, Latvijā nebija prakses publicēt arī oficiālu līguma teksta tulkojumu latviešu valodā. Šāda prasība ar Ministru kabineta noteikumiem tika ieviesta tikai 2002.gadā. Līgumu tulkošanu veic Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kas to saskaņo ar nozaru ekspertiem. Vēlāk līgums un tā tulkojums latviešu valodā tiek nosūtīts saskaņošanai atbildīgajām ministrijām, kas vēlāk dokumentus pārsūta Ārlietu ministrijai publicēšanai oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar starptautisko līgumu tulkošanu tiek nodrošinātas Satversmes 90.pantā nostiprinātās pamattiesības, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Ja līgums nav tulkots, var tikt kavēta ar līgumiem saistīto indivīda tiesību realizēšana un interešu nodrošināšana. LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
36

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
336

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
43

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
31

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
28

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi