Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Daibē vides izglītības centrs

Sarmīte Feldmane
23:00
19.05.2018
2
Urda Atklasana 1

SIA “ZAAO” reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe” atklāta Dabas un tehnoloģiju parka “Urda” mācību ēka. Tas ir notikums ne tikai Vidzemē, bet visā Latvijā, jo ir pirmais šāds vides izglītības centrs. Tā būvniecībā un iekārtošanā ieguldīti 900 tūkstoši eiro.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis svinīgā brīdī, kurā klāt bija Vidzemes skolu skolēni un pedagogi, kuri piedalījās ikgadējā konkursā “Cilvēks vidē”, atgādināja, ka vaininieks, lai tāds parks būtu, ir “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais. “Vairākkārt tikāmies, runājām par vides izglītību, kāda tā ir citur, un izskanēja, ka mēs jau to nevaram izdarīt. Aivars teica – varam, un viņam jau bija skaidrs, kā tas darāms. Lai kaut ko paveiktu, vajag ideju, izpildītāju un naudu. Laimīgi viss notika,” teica ministrs un atzina, ka Vidzemes paš­valdības, īpaši Pārgaujas novads, kopā ar “ZAAO” ir paveikušas labu darbu, lai skolotu bērnus, jauniešus vides izglītībā.

Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents pauda gandarījumu, ka kopā uzcelts nozīmīgs centrs, kur gūt jaunas zināšanas un iemaņas, pilnveidoties vides izglītībā. “Tas bija iespējams, jo pašvaldībai, Izglītības un zinātnes ministrijai, “ZAAO” izveidojās sadarbība kopīgam mērķim. “ZAAO” ir organizācija, kas ne tikai dara, bet domā, kā būs pēc daudziem gadiem. Ja citi vēl tikai filozofē, “ZAAO” dara, un nebūs tā, ka attapsimies un teiksim – redz, jau sen vajadzēja kaut ko darīt. Ejam soli solī laikam pa priekšu. Šis pilotprojekts ir pierādījums un paraugs, kā izdarīt vislabāk un tagad,” viedokli pauda novada vadītājs.

Aivars Sirmais atzina, ka ceļš, lai ierīkotu šo parku, bijis garš, bet tas turpinās, jo jaunu ideju netrūkst. Četras dienas nedēļā te būs bērniem un skolēniem nodarbības ne tikai par atkritumu šķirošanu un vides saudzēšanu. Teorētiskās zināšanas tiks pa­pildinātas ar praktisku darbošanos dabā. Arī ikviens skolotājs sa­ņems atbalstu un konsultācijas, lai skolēniem ar interesi un laikmetam atbilstoši mācītu dabas­zinātnes ne tikai klasē, bet arī ārpus tās. Veidojas sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Lauksaim­niecības universitāti, Daugavpils Universitāti, jo “Urda” ir pie­mērota prakses vieta, jo var strādāt laboratorijā un veikt eksperimentus, te var pētīt pur­vus, mežus, augus.

Dabas un tehnoloģiju parks “Urda” nav tikai mācību ēka, kas tiek apsildīta ar poligona gāzes ražoto siltumu, bet saules paneļi nodrošina siltu ūdeni. Tajā ir la­boratorijas telpa, zāle, plašs foajē, terases. Te būs veselības, pārdo­mu un izziņas takas, pļava ārst­niecības augu iepazīšanai un ievākšanai, purva taka un garšaugu dārzs, kukaiņu māja, atrakciju laukums un šķēršļu josla. Iecerēta arī zem­ūdens vērošanas platforma, ūdens turbīna – strūklaka un ar video kameru aprīkots skudru pūznis. Tāpat mācību procesā tiks nodrošināta iespēja padziļināti iepazīties ar dažādām atkritumu apsaimniekošanas, biogāzes ražo­šanas, ūdens attīrīšanas iespējām. Skolotāji atzina, ka “Urda” atrodas mācībām ļoti piemērotā vietā ne tikai tāpēc, ka te daudzveidīga daba, turpat savākto un noglabāto atkritumu kalni, bet arī tāpēc, ka teritorijā mobilajiem telefoniem nav zonas. Skolēniem atliek vien klausīties un darboties.

Paredzēts, ka “Urdā” strādās četri darbinieki. ““Urdai” nopietni jāsāk nākamais mācību gads Daibē, jādomā par to, kā šo parku popularizēt, lai skolas stāvētu rindā. Lai tā būtu, ir jāatrisina vairākas problēmas – vispirms jau transports, lai skolēni no visas Latvijas varētu atbraukt. Jāatrod veids, kā finansēt pedagogus, jo “Urda” nav pierastā interešu izglītība. “Urda” ir valsts nozīmes izglītības centrs, un tam nauda ir jāatrod,” sacīja ministrs Kārlis Šadurskis un atgādināja, ka diemžēl daudzas labas idejas beidzas, jo trūkst naudas. “Te īstenota pārāk laba ideja, lai ļautu, ka tā notiek. “Urdai” jābūt valsts finansiālam atbalstam. Gribētos, lai katrs Latvijas skolēns ne reizi vien te atbrauktu. Esmu pārliecināts, ka ikreiz viņš uzzinās ko jaunu,” teica ministrs.

“Urda” ēka pieder pašvaldībai, tā nodota apsaimniekošanai “ZAAO”, kuras ziņā ir uzturēšana. “Nauda jānopelna no ārpakalpojumiem, lai gan būtu jāsedz no maksas par savāktajiem atkritumiem, jo par mācēšanu dzīvot videi draudzīgi, zināt, kā rīkoties ar atkritumiem, jāmaksā mums visiem,” uzmanību vērsa Aivars Sirmais un uzsvēra, ka “Urdas” darbība tiks paplašināta, ieceru un arī iespēju ir daudz. Arī tāda – skolēni pēc darbošanās “Urdā” varētu apmeklēt tuvējo saimniecību un paši redzēt, kā rodas piens. Diemžēl vairs reti kurš to pats redzējis.

Arī pašvaldība domā par Dabas un tehnoloģiju parka tālāko attīstību. Savā īpašumā bijušajā Daibes skolā, kuru slēdza 1966.gadā, iecerēts izveidot hosteli, kur prakšu laikā varēs apmesties studenti. Var teikt, ka līdz ar jauno izglītības iestādi “Urda” Daibē atdzims arī vecā skolā. Hardijs Vents vien piebilst, ka “Urda” ir pierādījums, ko sadarbojoties spēj izdarīt maza pašvaldība.

Maijs un jūnijs “Urdas” darbu kalendārā rāda, ka ik dienu interesentu, kurus vada zinātkāre, netrūkst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
17

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
181

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
50

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
81

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
53
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
21
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
19
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi