Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Cēsinieks burā Maskavā I

Druva
10:04
12.08.2009
8
Jahtas1

Maskavā šonedēļ notiek 33. pasaules čempionāts burāšanā “Micro” klases jahtām “Micro Cup 2009”. Šajās sacensībās pārstāvētās arī Cēsis, uz vienas no Latvijas jahtām burā Cēsu slimnīcas traumatologs Ģirts Bērziņš. No sacensībām brīvos brīžos viņš “Druvai” sūta savus piedzīvojumus sacensībās, ko nododam tālāk mūsu lasītājiem.

Pirmā vēstule

Iebraucām piektdienā un vienīgais, ko tai dienā izdarījām – uzcēlām teltis un nomazgājām jahtu. Dienas laikā arī pamazām ieradās visas četras latviešu jahtas. Jahtas mazgāšana ir vesels rituāls, to ziežam arī ar teflonu saturošu pastu, pēc tam pulējam. Tā šobrīd dara lielākā daļa dalībnieku, jo pierādījies, ka teflons uzlabo laivas slīdamību. Taču šis process nav nedz viegls, nedz ātrs. Tā arī pagāja pirmā diena. Savukārt dzīvošanas apstākļi sākumā radīja šoku. Tiem, kas bija pieteikušies dzīvošanai viesnīcā, nekādu problēmu, viesnīca atrodas apmēram kilometra attālumā no jahtkluba. Taču pārējiem tika solīts, ka būs ierādītas telts vietas jahtkluba teritorijā. Diemžēl jahtkluba teritorija atgādina džungļus – pāraugusi zāle, krūmi, koki, smiltis, akmeņi. Kur nav aizaudzis, tur novietotas vai nomestas nevajadzīgas jahtu lietas – skraberi, piekabes, pārvalki, kastes, maisi, arī uzcelti šķūnīši. Jahtkluba centrā ir viena vieta, ko nosacīti varētu nosaukt par telšu pilsētiņu, bet tur ir vietas apmēram piecām teltīm, lai gan vajadzība ir vismaz trīsdesmit. Tā nu dalībnieki sacēla savas teltis kur nu kurais, katrs savā stūrī, kur vien kāds līdzenāks laukums un ir tikai zāle, ko var nomīdīt, nevis koki vai krūmi.

Stilu piedod arī tas, ka visam ir apkārt liels žogs, vārti ar sargu (nez kāpēc viņš nevar brīvā laikā papļaut zāli), un katrs šķūnītis aizslēgts ar lielām atslēgām. Dzīvošana teltīs piedod zināmu eksotikas devu. Paldies Dievam, pieejam elektrība un ir iespēja pašiem pagatavot ēdienu un uzvārīt kafiju. Bet sliktākais ir aukstums naktīs, ļoti salstam. Pirmdienas rīts gan piedeva papildus efektu dzīvošanai teltīs; mūs brokastu laikā apciemoja žurka. Bez tam izrādījās sabojājusies vienīgā duša. Bet tas viss ir sīkumi, jo galvenais jau ir pašas sacīkstes.

Mēs atrodamies uz āru no Maskavas apvedceļa ziemeļziemeļaustrumu virzienā. Blakus esošā ūdenskrātuve savienojas ar Kļazmas ūdenskrātuvi, bet šeit saucas Pirogovas ūdenskrātuve. Tās vienā galā ir Maskavas Burāšanas Skola, gandrīz otrā – mūsu jahtklubs, kas saucas – Ohehovaja Buhta. Burāšanas skolas teritorija ir ļoti sakopta, tīra un patīkama, tur notika jahtu apmērīšana un akreditācija. Pērn tur noticis Eiropas kausa posms un visi bijuši apmierināti, tāpēc šogad uzticēts rīkot arī šo Pasaules Čempionātu. Diemžēl neilgi pirms sacīkšu sākuma paši rīkotāji kaut ko nav varējuši sadalīt, un sacīkšu bāze tagad ir – Orehovaja Buhta, kas, kā mēs konstatējam, izskatās kā vispamestākā kolhoza vispamestākās kūts aizmugure. Bet – kā nu ir, tā ir, bezvadu internets tomēr ir un tualete un viena duškabīne (kas nu ir sabojājusies) arī ir pieejama.

No Latvijas ir atbraukušas četras jahtas. Visas četras no Usmas jahtkluba – “Solo”, “Micros”, “Aka” un “Flame”.

Jahtu “Aka” vada sieviešu ekipāža ar Dinu Štolceri (Rīga) pie stūres, tādas sieviešu ekipāžas šeit ir četras, pārējās no Krievijas. “Solo” vada Edmunds Sprūdžs no Rīgas, “Micros” – Vladimirs Smoļakovs no Bolderājas (ir vairāku Eiropas čempionātu posmu laureāts), bet jahtu “Flame”, kas tikai šogad uzbūvēta, stūrē dr. Ģirts Bērziņš no Cēsīm, bet komandā ir Gatis Backāns no Ugāles (jahtas īpašnieks) un Mārtiņš Bergs no Ugāles. Komanda izveidojās neilgi pirms sacīkstēm, un ir samērā veiksmīgi izmēģinājusi savus spēkus arī divās sacensībās Usmas ezerā.

Ar katru jahtu daudz jāstrādā, tā jāregulē (jātrimmē), kas ir ļoti darba un laika ietilpīgs process. Tāpēc neviens nav vēl pārliecināts, ka jaunā “Flame” ir labā kondīcijā, bet tāda cerība ir.

Atklāšanas ceremonijā tika paziņots, ka sacensībās ir pielaistas 69 jahtas no 13 valstīm; Krievijas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Spānijas, Vācijas, Serbijas, Kazahstānas un citām. Dažas ekipāžas, piemēram, no Spānijas un Vācijas, īrē jahtas no krieviem, paņēmuši līdzi tikai savas buras. Tas ir saprotams, jo jahtas pārvešana 5000 kilometrus ir ļoti dārgs un neērts process. Iepriekšēji pieteikumi pieņemti pat no ASV, bet līdz šodienai amerikāņi nav vēl šeit redzēti. Divas dienas – sestdiena un svētdiena pagāja, lai jahtas tiktu pielaistas sacīkstēs, trīs mūsējām jahtām tas izdevās jau sestdien, vienai – svētdien. Tā ir gara un nervus bojājoša procedūra, no kuras garāko sadaļu sastāda jahtu apmērīšana. Vispirms tiek mērīts masts un pārējā takelāža (nedrīkst būt par garu), tad jahtas tiek svērtas (nedrīkst būt par vieglu), tad mērīta jahtu stabilitāte, tās tiek speciāli gāztas ar atsvariem un mērīta to spēja piecelties. Un pati pēdējā un laika ietilpīgākā procedūra – buru mērīšana. Mērītāji ir starptautiski atzītas autoritātes, viens no Beļģijas un viens no Vācijas. Viņiem palīdz apmēram 20 krievu studenti. Diemžēl viņi nemaz nesteidzas; pa divām dienām visas jahtas netika apmērītas, tāpēc tas turpinājās arī pirmdien. Apmērīšanai seko akreditācijas procedūra, kas jau ir samērā vienkārša, jahtu apdrošināšana, fotografēšanās dalībnieku kartiņām un citi sīkumi. Paldies Dievam, Latvijas jahtas to pabeidza samērā veikli. Un bija iespēja svētdien apmeklēt Maskavu. Ekskursijas laikā apskatījām Kremli, Arbatu, izbraucām pa Sadovoje Koļco un tas arī viss. Vairāk brīvu dienu nav plānots.

Pirmdienā notika teniņsacīkste (jahta “Flame” nobrauca pa devīto vietu), kurā piedalījās tikai 39 jahtas. Jau tad ūdenskrātuve izskatījās tik pilna, ka taisni bail paliek, kā būs, kad startēs visas 69. Vakarā notika sacensību oficiālā atklāšana. Tas bija svinīgs, ļoti labi sagatavots un ideāli novadīts pasākums. Ar lielu Krievijas slavēšanu, visos līmeņos. Tā nu ir lieta, ko mēs varētu no krieviem pamācīties. Bet ne jau par to ir šis stāsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
328

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi