Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Cēsinieks burā Maskavā II

Druva
10:06
12.08.2009
7
Olympus Digital Camera

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Turpinām iepazīstināt mūsu lasītājus ar Cēsu slimnīcas traumatologa Ģirta Bērziņa vēstulēm no Maskavas, kur šonedēļ notiek 33. pasaules čempionāts burāšanā “Micro” klases jahtām “Micro Cup 2009”. Arī viņš ir aktīvs šo sacensību dalībnieks, burājot uz jahtas “Flame”. Otrā vēstule

Otrdienā notika pirmie divi oficiālie braucieni. Tie notika ekstremāli vājā vējā, kad brīžiem ūdens bija tik gluds, ka komandas neuzdrošinājās pat elpot, lai tik neaizbaidītu niecīgo vēja pūsmiņu burās. To diemžēl nevar teikt par privāto kuteru un ūdensmotociklu īpašniekiem, kas, šķita, ka sacenšas savā starpā, kurš spēj izbraukt starp jahtām ar lielāko ātrumu un saceļot lielākos viļņus.

Līdz ar to lielu lomu spēlēja vienkārši laime. Vakarā tika publicēti rezultāti, tie pagaidām labākie ir jahtai “Flame” – 15. un 18. atnāciens, kas kopā šobrīd dod 13. vietu. Tikai par dažām vietām sliktāks rezultāts ir “Micros”, kas otrajā braucienā finišēja 17.

Jāpastāsta, ka nācās izmantot arī tādu sacensību noteikumos paredzētu cīņas formu, kā protests. Protestu vinnējām, pacēlāmies par vienu vietu. Toties krievu jahtas kapteinis, kurš protestu zaudēja un līdz ar to saņēma diskvalifikāciju pirmajā braucienā, piedraudēja, ka tagad mēs dabūsim trūkties, un visas krievu laivas to vien darīs, kā mēģinās panākt, lai mēs pārkāpjam noteikumus un arī dabūjam diskvalifikācijas. Ceram, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj, taču garastāvoklis nedaudz sabojājās, un, kā zināms, pie drūmām domām Mūza neatlido. Bet bez tās labs rezultāts nav gaidāms.

Visi ļoti cer, ka šodien būs kaut nedaudz stiprāks vējš, vismaz, lai nebūtu šīs bedres, kad jahta stāv, bet pa ūdenskrātuves otru krastu citi brauc.

Par ieskaites sistēmu. Vakar uz starta izgāja 72 jahtas, tātad to ir vēl vairāk, nekā uz atklāšanas parādes brīdi. Kaut arī dalības maksa nav maza, pieteikušās arī tādas jahtas, kam jau pēc izskata ir skaidrs, ka tām nevajadzētu te atrasties; vairākas jahtas tika apdzītas par apli. Piemēram, jahta “Odesa” nav pat noņēmusi piekaramo motoru. Paldies Dievam, šīs jahtas necenšas iejaukties starta procedūrā, bet startē ar apzinātu nokavēšanos. Starts vispār ir nenormāli grūts, izdevīgā pozīcija nedod nekādas ceļa tiesības, savukārt pozīcija ar ceļa tiesībām atkal ir neizdevīga no taktikas viedokļa. Kļūda par vienu metru var būt liktenīga – vai nu netiec pirmajā rindā, kas automātiski nozīmē atpalikšanu par 20 – 30 vietām, vai startē par agru, kas nozīmē atgriezties un startēt vēlreiz un tātad – vispār pēdējo pozīciju distances sākumā.

Tikko starts ir aiz muguras, pēc dažiem pagriezieniem jau stress mazinās. Bet īstas pārliecības, ka starts izdosies, nav, jo tas atkarīgs arī no ļoti daudzām nejaušībām.

Tātad par ieskaites sistēmu. Mikro klase tiek dalīta trīs divīzijās, bet, kopš Krievijas iesaistīšanās šai kompānijā, pat četrās, jo krievi ražo savu, tā saukto – Rikošet klasi. Tā principā atbilst visiem Mikro klases noteikumiem, izņemot to, ka tai ir vēl viena lūka pirms masta, ko klases noteikumi aizliedz. Pirmie rikošeti ir lēnāki (arī tie, kas Latvijā), bet pēdējie – ļoti labi un līdzvērtīgi cīnās ar citām šīs klases jahtām.

Pārējās jahtas tiek iedalītas Cruizer divīzijā, kas ir vēsturiski pati pirmā, tai ir vesela kaudze prasību, tai skaitā, pēc plītiņas, izlietnes un polsterētiem sēdekļiem kajītē, kas viss principā ir nevajadzīgi. Cruizer divīzija ir pati masveidīgākā un teorētiski lēnākā. No Latvijas šajā pasaules čempionātā to pārstāv jahtas “Aka” un “Solo”

.

Nākamā ir Racer divīzija, tai ir garāks masts (bet vienāds buru laikums), atļauts mazāks svars un nav šo prasību pēc plītiņas un citām „ekstrām”. Teorētiski tā ir nedaudz ātrāka par kruizeriem, bet labs kruizers noteikti iet ātrāk par sliktu reiseru. Šo divīziju no Latvijas pārstāv “Micros” un “Flame”. Visā čempionātā to ir tikai 11, pagaidām Latvijas laivas ir saraksta priekšgalā, bet pašu pirmo vietu ieņem krievu laiva, pret kuru “Flame” pirmajā braucienā iesniedz protestu, un kura solījās visiem iespējamiem līdzekļiem sabojāt tai parējos braucienus.

Pati ātrākā ir Proto divīzija (no vārda – prototips). Tajā ir jahtas, kas neiekļaujas abās iepriekšējās, bet arī šai ir vesela rinda ierobežojumu. Tai pat laikā šīs jahtas drīkst būt zemākas un par 90 kg vieglākas, kas vien jau nodrošina lielāku ātrumu. Tāpēc Proto divīzijas jahtas apbalvo tikai tad, ja tās ir izcīnījušas uzvaru arī kopvērtējumā, bet reiserus un kruizerus – arī atsevišķā ieskaitē.

Laika apstākļi ir ievērojami uzlabojušies. Spoži spīd saule, ir silts un naktīs vairs nesalstam. Diemžēl vienīgā duša biežāk nestrādā, nekā strādā, toties kaimiņiene žurka vairs nav manīta.

Otrdienas vakarā notika arī oficiālā regates ballīte, kas izpaudās ar skaļu mūziku, bezmaksas alu un šnabi, un sardelēm, kas tika nokrautas uz galda, lai paši ceptu. Diemžēl restītes bija tikai dažas, tāpēc tika lauzti kociņi, taisīti iesmi, un daudzas sardeles tā arī sabira ugunskuros. Bet kopumā bija jautri. Šorīt daudziem sāp galva. Paldies Dievam, latviešu puikām pavisam nedaudz.

Tad nu ceram uz trešdienu un vismaz nedaudz lielāku vēja pūsmu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi