Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Cēsinieks burā Maskavā II

Druva
10:06
12.08.2009
11
Olympus Digital Camera

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Turpinām iepazīstināt mūsu lasītājus ar Cēsu slimnīcas traumatologa Ģirta Bērziņa vēstulēm no Maskavas, kur šonedēļ notiek 33. pasaules čempionāts burāšanā “Micro” klases jahtām “Micro Cup 2009”. Arī viņš ir aktīvs šo sacensību dalībnieks, burājot uz jahtas “Flame”. Otrā vēstule

Otrdienā notika pirmie divi oficiālie braucieni. Tie notika ekstremāli vājā vējā, kad brīžiem ūdens bija tik gluds, ka komandas neuzdrošinājās pat elpot, lai tik neaizbaidītu niecīgo vēja pūsmiņu burās. To diemžēl nevar teikt par privāto kuteru un ūdensmotociklu īpašniekiem, kas, šķita, ka sacenšas savā starpā, kurš spēj izbraukt starp jahtām ar lielāko ātrumu un saceļot lielākos viļņus.

Līdz ar to lielu lomu spēlēja vienkārši laime. Vakarā tika publicēti rezultāti, tie pagaidām labākie ir jahtai “Flame” – 15. un 18. atnāciens, kas kopā šobrīd dod 13. vietu. Tikai par dažām vietām sliktāks rezultāts ir “Micros”, kas otrajā braucienā finišēja 17.

Jāpastāsta, ka nācās izmantot arī tādu sacensību noteikumos paredzētu cīņas formu, kā protests. Protestu vinnējām, pacēlāmies par vienu vietu. Toties krievu jahtas kapteinis, kurš protestu zaudēja un līdz ar to saņēma diskvalifikāciju pirmajā braucienā, piedraudēja, ka tagad mēs dabūsim trūkties, un visas krievu laivas to vien darīs, kā mēģinās panākt, lai mēs pārkāpjam noteikumus un arī dabūjam diskvalifikācijas. Ceram, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj, taču garastāvoklis nedaudz sabojājās, un, kā zināms, pie drūmām domām Mūza neatlido. Bet bez tās labs rezultāts nav gaidāms.

Visi ļoti cer, ka šodien būs kaut nedaudz stiprāks vējš, vismaz, lai nebūtu šīs bedres, kad jahta stāv, bet pa ūdenskrātuves otru krastu citi brauc.

Par ieskaites sistēmu. Vakar uz starta izgāja 72 jahtas, tātad to ir vēl vairāk, nekā uz atklāšanas parādes brīdi. Kaut arī dalības maksa nav maza, pieteikušās arī tādas jahtas, kam jau pēc izskata ir skaidrs, ka tām nevajadzētu te atrasties; vairākas jahtas tika apdzītas par apli. Piemēram, jahta “Odesa” nav pat noņēmusi piekaramo motoru. Paldies Dievam, šīs jahtas necenšas iejaukties starta procedūrā, bet startē ar apzinātu nokavēšanos. Starts vispār ir nenormāli grūts, izdevīgā pozīcija nedod nekādas ceļa tiesības, savukārt pozīcija ar ceļa tiesībām atkal ir neizdevīga no taktikas viedokļa. Kļūda par vienu metru var būt liktenīga – vai nu netiec pirmajā rindā, kas automātiski nozīmē atpalikšanu par 20 – 30 vietām, vai startē par agru, kas nozīmē atgriezties un startēt vēlreiz un tātad – vispār pēdējo pozīciju distances sākumā.

Tikko starts ir aiz muguras, pēc dažiem pagriezieniem jau stress mazinās. Bet īstas pārliecības, ka starts izdosies, nav, jo tas atkarīgs arī no ļoti daudzām nejaušībām.

Tātad par ieskaites sistēmu. Mikro klase tiek dalīta trīs divīzijās, bet, kopš Krievijas iesaistīšanās šai kompānijā, pat četrās, jo krievi ražo savu, tā saukto – Rikošet klasi. Tā principā atbilst visiem Mikro klases noteikumiem, izņemot to, ka tai ir vēl viena lūka pirms masta, ko klases noteikumi aizliedz. Pirmie rikošeti ir lēnāki (arī tie, kas Latvijā), bet pēdējie – ļoti labi un līdzvērtīgi cīnās ar citām šīs klases jahtām.

Pārējās jahtas tiek iedalītas Cruizer divīzijā, kas ir vēsturiski pati pirmā, tai ir vesela kaudze prasību, tai skaitā, pēc plītiņas, izlietnes un polsterētiem sēdekļiem kajītē, kas viss principā ir nevajadzīgi. Cruizer divīzija ir pati masveidīgākā un teorētiski lēnākā. No Latvijas šajā pasaules čempionātā to pārstāv jahtas “Aka” un “Solo”

.

Nākamā ir Racer divīzija, tai ir garāks masts (bet vienāds buru laikums), atļauts mazāks svars un nav šo prasību pēc plītiņas un citām „ekstrām”. Teorētiski tā ir nedaudz ātrāka par kruizeriem, bet labs kruizers noteikti iet ātrāk par sliktu reiseru. Šo divīziju no Latvijas pārstāv “Micros” un “Flame”. Visā čempionātā to ir tikai 11, pagaidām Latvijas laivas ir saraksta priekšgalā, bet pašu pirmo vietu ieņem krievu laiva, pret kuru “Flame” pirmajā braucienā iesniedz protestu, un kura solījās visiem iespējamiem līdzekļiem sabojāt tai parējos braucienus.

Pati ātrākā ir Proto divīzija (no vārda – prototips). Tajā ir jahtas, kas neiekļaujas abās iepriekšējās, bet arī šai ir vesela rinda ierobežojumu. Tai pat laikā šīs jahtas drīkst būt zemākas un par 90 kg vieglākas, kas vien jau nodrošina lielāku ātrumu. Tāpēc Proto divīzijas jahtas apbalvo tikai tad, ja tās ir izcīnījušas uzvaru arī kopvērtējumā, bet reiserus un kruizerus – arī atsevišķā ieskaitē.

Laika apstākļi ir ievērojami uzlabojušies. Spoži spīd saule, ir silts un naktīs vairs nesalstam. Diemžēl vienīgā duša biežāk nestrādā, nekā strādā, toties kaimiņiene žurka vairs nav manīta.

Otrdienas vakarā notika arī oficiālā regates ballīte, kas izpaudās ar skaļu mūziku, bezmaksas alu un šnabi, un sardelēm, kas tika nokrautas uz galda, lai paši ceptu. Diemžēl restītes bija tikai dažas, tāpēc tika lauzti kociņi, taisīti iesmi, un daudzas sardeles tā arī sabira ugunskuros. Bet kopumā bija jautri. Šorīt daudziem sāp galva. Paldies Dievam, latviešu puikām pavisam nedaudz.

Tad nu ceram uz trešdienu un vismaz nedaudz lielāku vēja pūsmu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
328

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi