Piens ir unikāls un neaizstājams cilvēka ikdienas uztura elements. Tāpat kā daudzu citu produktu, arī piena piedāvājums mūsdienās ir visai liels, un izvēles iespējas, ieejot veikalā, – plašas. Vēl vairāk – jau gandrīz 15 gadus Latvijas patērētājiem tiek piedāvāts augstā temperatūrā karsēts un īpašās pakās pildīts piens (AT piens), kura derīguma termiņš ir vairāki mēneši, turklāt tā uzglabāšanai neatvērtā veidā nav nepieciešams ledusskapis. Pasaulē šī tehnoloģija nav nekāds jaunums. Radīts 20.gadsimta 60-tajos gados, šobrīd, piemēram, Portugālē un Spānijā AT piena īpatsvars pārsniedz pat 95% no kopējā apstrādātā piena patēriņa. Latvijā pieejami trīs zīmolu – „Lāse”, „Optima Līnija” un „Rimi” – augstā temperatūrā apstrādāts piens. AT piens tiek pakļauts apstrādes tehnoloģijai augstā temperatūrā un pildīts īpašā „Tetra Pak” daudzslāņu kartona pakā, un tie ir vienīgie iemesli tam, ka produkts var saglabāt savas vērtīgās īpašības neatvērtā veidā pat vairākus mēnešus. Savukārt pēc atvēršanas tas gluži tāpat kā jebkurš dabisks produkts sabojāsies dažu dienu laikā. Starp citu – tikpat ātri tas notiks arī ar parastu pasterizētu pienu. Patērētājiem bieži vien garais AT piena derīguma termiņš liek maldīgi uzskatīt, ka tas atšķiras no parasti pasterizēta piena, lai gan patiesībā svarīgas ir katra paša zināšanas par piena pārstrādes tehnoloģijām un piena marķējumu, lai izvērtētu – produkts ir vai nav ražots no dabīgām izejvielām. Katra piena ražotāja pienākums ir sniegt informāciju par savu produktu uz tā iepakojuma, savukārt patērētāja uzdevums ir mācēt pareizi to izlasīt un izdarīt savu izvēli. Kas īsti ir pasterizēts piens un AT piens? Šobrīd Latvijas tirgū viennozīmīgi dominē pasterizēts piens. Tomēr šim faktam nav itin nekādas saistības ar produkta dabīgumu, bet tikai un vienīgi ar tā apstrādes tehnoloģijām. AT piena ražošanas tehnoloģijas ir sarežģītākas, tādēļ arī dārgākas, un šī iemesla dēļ ne visi Latvijas ražotāji var atļauties ražot AT pienu. Jebkuram pienam nepieciešama termiskā apstrāde, jo piens ir ideāla vide mikroorganismu attīstībai, kuri var būt bīstami patērētāja veselībai un pat dzīvībai. Būtiskākās un teju vienīgās atšķirības starp pasterizēta piena un AT piena termisko apstrādi ir karsēšanas temperatūra un laiks, kā arī piena iepakojuma materiāls. Pasterizēts piens. Pasterizācijas procesā tiek izmantota zemāka temperatūra un ilgāks karsēšanas laiks. Tajā piens tiek termiski apstrādāts aptuveni 15 sekundes, karsējot to 72oC vai augstākā temperatūrā. Pasterizācija iznīcina lielu daļu nevēlamo mikroorganismu, kā arī aizkavē atsevišķu sporu augšanu, tajā pašā laikā saglabājot pienā esošās svarīgās barības vielas. Šāda piena derīguma termiņš ir tikai aptuveni nedēļa, turklāt nepieciešams ievērot ārkārtīgi stingrus uzglabāšanas noteikumus, jo arī neatvērts iepakojums ļauj piekļūt gaisam, kurā atrodas mikroorganismi, kas no jauna ierosina tā bojāšanos. AT piens. AT piens ir augstā temperatūrā karsēts un īpašās pakās pildīts piens. Tas tiek uzkarsēts 134-140oC temperatūrā un izturēts 3-5 sekundes. Šo apstrādes veidu uzskata par vienu no progresīvākajiem un efektīvākajiem piena termiskās apstrādes veidiem pasaulē. Augstajā piena apstrādes temperatūrā iet bojā mikroorganismu veģetatīvās formas un sporas, bet uzturvērtība saglabājas. AT piena ražošana notiek aseptiskos apstākļos (bez gaisa piekļuves), un tas tiek pildīts īpašā „Tetra Pak” daudzslāņu kartona iepakojumā, kas arī uzglabāšanas laikā neļauj AT pienam piekļūt gaismai un gaisam ar visiem tajā esošajiem mikroorganismiem. Šī tehnoloģija pilnībā izskaidro to, kādēļ piens pakā var stāvēt pat vairākus mēnešus – visi mikroorganismi apstrādes laikā ir iznīcināti, savukārt pakas gaisa necaurlaidība nodrošina, ka arī jauni mikroorganismi tam piekļūt nevar. Kā gan produkts varētu bojāties, ja tam nepiekļūst mikroorganismi, kas bojāšanos izraisa? Jāuzsver, ka pasterizēta piena un AT piena īpašības, uzturvērtība un izejviela (gotiņas piens) neatšķiras. Atšķirība ir piena apstrādes tehnoloģijā un iepakojumā.
Informācija, kurai jābūt atrodamai uz piena iepakojuma Ikvienam piena pārstrādes uzņēmumam jādarbojas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un pašmāju noteikumiem. Būtībā tas nozīmē, ka piena ražotāji pienu drīkst ražot tikai no kvalitatīva, svaiga piena. Savukārt gadījumā, ja ražošanas procesā produktam pievienotas kādas papildu vielas, tas obligāti jānorāda produkta marķējumā. Latvijas Republikas likumdošana reglamentē prasības attiecībā uz piena marķējumu un tajā norādāmo informāciju, ļaujot marķējumam kalpot kā vārdnīcai, kas patērētājam sniedz visu nepieciešamo informāciju par pienu. Latvijā šobrīd darbojas kopējie Ministru Kabineta Pārtikas preču marķēšanas noteikumi (MK noteikumi nr.964.), kas stingri nosaka to, kas ražotājam obligāti jānorāda arī uz AT piena iepakojuma. Saistoša ir arī „Vienotā TKO regula” (Eiropas Komisijas regula Nr.1234/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, tostarp pienam), kas skaidri definē arī to, kas ir piens. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzrauga šo noteikumu izpildi un ievērošanu. Pēc likumdošanas definīcijas „piens ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis”. Tas nozīmē, ka jebkurš veikalā nopērkamais piens, tostarp AT piens, ir iegūts pilnīgi dabīgā ceļā no gotiņām. Terminu piens atļauts attiecināt uz pienu, kas atbilst minētajai definīcijai, turklāt apstrādāts, nemainot tā sastāvu. Tātad, garajā apstrādes procesā no gotiņas līdz pat piena pakai tas nemaina savu šķidro stāvokli. Saskaņā ar MK noteikumiem pienam nav pieļaujams pievienot nekādas krāsvielas un konservantus. Lai gan likumdošana neļauj uz iepakojuma norādīt, ka produkts ir „dabīgs” vai „bez konservantiem”, skaidrs ir viens – ja AT piena sastāvā nav norādīti konservanti vai citas pārtikas piedevas, to tur nav! ES noteiktās kvalitātes pārbaudes ir ļoti stingras, tādēļ produktu ražotājiem ir gandrīz neiespējami šos noteikumus pārkāpt. Tas nodrošina, ka līdz patērētājam AT piens īpašajos iepakojumos nonāk atbilstošs visaugstākajiem kvalitātes rādītājiem. Una Statkus, Pārtikas un veterinārā dienesta Piena un olu produktu uzraudzības sektora vadītāja
Komentāri